Policija grib sakaru virsnieku Krievijā, jo vairākās pasūtījumu slepkavībās pēdas ved uz šo kaimiņvalsti

7 komentāri

Policijas prioritāte vienmēr ir bijusi un būs slepkavību atklāšana, tā šonedēļ intervijā ”Nekā personīga” uzsvēra Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Tomēr daudzas skaļas uzņēmēju, politiķu, advokātu pasūtījuma slepkavības aizvien nav atklātas.

Zemais atalgojums, izglītība un nepietiekams tehniskais nodrošinājums ir iemesli, ko parasti nosauc kā galvenos, kritizējot tiesībsargu darba kvalitāti. Par drošību valstī atbildīgie politiķi uzsver, ja tuvākajā laikā tādā vai citādā formā netiks dibināta Iekšējās drošības akadēmija, situācija var kļūt vēl bēdīgāka.

Policijā uzsver – daudzu pasūtījuma slepkavību  pēdas ved uz Krieviju. Sadarbība ar kaimiņvalsti ir slikta, tāpēc policija apsver iespēju izveidot  sakaru virsnieka amatu  šajā valstī.

Maksātnespējas administrators un advokāts Mārtiņš Bunkus, jurists un politiķis Pāvels Rebenoks, sportists un futbola aģents Romāns Bezzubovs. Trīs slepkavības trīs gadu laikā, kuras bija īpaši biedējošas, joprojām nav atklātas.

Armands Ruks

Armands Ruks
Valsts policijas priekšnieks

“Es raugos optimistiski tajās lietās. Es esmu arī iedziļinājies. Es zinu to progresu un progress ir. Bet tas ir jāliek pa tādiem puzles gabaliņiem kopā. Tas nenotiek ātri.”

Aizdomās par Bezzubova slepkavību starptautiskā meklēšanā izsludināti sporta kluba ”Wrestling Spirit” līdzdibinātāji, Latvijas pilsoņi Ivans Agapitovs un Deniss Konaškins. Kopš abu iespējamo slepkavu vārdi atrodami eiropola  meklētāko noziedznieku vidū, pagājuši trīs mēneši. Saeimas nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis uzsver – rezonansi izraisījušās pasūtījuma slepkavības policijai būtu jānoved līdz galam un drīz. Pretējā gadījumā policijas amatpersonu solījumiem par progresu vairs neviens neticēs.

Māris Kučinskis

Māris Kučinskis
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (ZZS)

“Tā prasās, lai vismaz kādam no Jūsu pieminētajiem pēdējiem notikumiem ir vienkārši jābūt atrisinātiem, ja mēs gribam saglabāt uzticību iekšlietu sistēmai, ja mēs gribam, lai iedzīvotāji tam ticētu. Tam ir vienkārši jābūt!”

Pieredzējušais politiķis atceras sava tuva drauga un kolēģa  Edgara Čapus noslepkavošanu pirms 19 gadiem. Šī Valmieras uzņēmēja nogalināšana ir viena no daudziem desmitiem pasūtījuma slepkavību Latvijā, kuras joprojām ir tā dēvētās tumšās jeb neatklātās lietas.

Ar slepkavību izmeklēšanu nodarbojas divas Valsts policijas nodaļas, kā arī reģionālās nodaļas. Īpaši  sarežģītas lietas izmeklē Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes GKP Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļa. Šeit strādā pieredzējušākie izmeklētāji, analītiķi un operatīvie darbinieki ar augstāko juridisko izglītību un vismaz 10 gadu stāžu. Viņiem  uzticētas arī citas lietas, arī bezvēsts pazudušo meklēšana. Darbinieku skaits šajā nodaļā ir nepietiekams, bet četras vakances liecina, ka uz šo darbu neviens neraujas.

Armands Ruks

Armands Ruks
Valsts policijas priekšnieks

“Varbūt vadītājam, kurš vada galveno nodaļu valstī par slepkavību izmeklēšanu valstī [pasūtījuma slepkavību] ar visām piemaksām – 1700-1800 eiro uz rokas varbūt viņam sanāk. Protams, viņam padotie darbinieki, izmeklētāji saņem mazāk.”

Nākamgad plānots algu paaugstinājums. Slepkavību izmeklētājs galvenajā nodaļā kopā ar piemaksām varētu saņemt virs 2 tūkstošiem eiro pirms nodokļu nomaksas. Tomēr Ruks šīs algas joprojām neuzskata par konkurētspējīgām. Viņš gribētu, lai tās  pielīdzinātu rajona prokuroru algām. Prokurori  nākamgad saņems  virs 3000 pirms nodokļu nomaksas.

Tehniskais nodrošinājums policijā vienmēr ir bijis nepietiekams. Tik slikti kā pirms desmit gadiem gan vairs neesot.  Mīklaini pazudušā advokāta Aināra Platača mežmalā pamestais Mercedes uz ekspertīzi tika dots Lietuvas dienestam, jo pašiem ne tādu iekārtu, ne ekspertu nebija.

Ir panākts progress arī videonovērošanas kameru un auto reģistratoru ierakstīto materiālu apstrādē. Vēl  pirms trim gadiem noslepkavotā Mārtiņa Bunkus  lietā viss safilmētais bija jāapstrādā manuāli. Tas prasīja mēnešus.

Armands Ruks

Armands Ruks
Valsts policijas priekšnieks

“Ja pirms kāda laika izņemtie video materiāli bija jāanalizē manuāli, kaut vai meklējot automašīnu (pēc krāsas, modeļa). (Izņem dažādās vietās video ierakstus). Tad pagājušā gada nogalē esam iegādājušies attiecīgu programmatūru, kas to analizē jau automātiski. Tas, protams, ir daudz vieglāk.”

Ruks atzīst, ja būtu sistēma, kas policijai ļautu pieslēgties videonovērošanas kamerām online režīmā visā Latvijā, tad, piemēram,  Bezzubova slepkavu  automašīnai, kas pēc nozieguma pa ielām pārvietojās vēl kādas 10 minūtes līdz tika paslēpta Mežaparka auto servisā, varēja izsekot daudz  operatīvāk.

Šādu tehnisko nepilnību dēļ policijai bieži sanākot iet noziedzniekiem pa pēdām ar krietnu kavēšanos un atliek paļauties uz operatīvo veiksmi.

Policisti regulāri apmeklē specializētos kursus. Tos organizē Valsts policijas koledža vai arī darbiniekus sūta uz Interpola vai citām starptautiska mēroga apmācībām. Tomēr kursi tematiski ir ļoti specifiskās tēmās, bet bieži iztrūkst tieši pamata zināšanu. Pasūtījumu slepkavību izmeklētāju KIP 1.nodaļai laika mācīties papildus nav, jo pašiem jāorganizē teorētiskas un praktiskās apmācības  kolēģiem.

Bijušais premjers Māris Kučinskis uzskata, pēc iespējas ātrāk jāveido jaunu spējīgu izmeklētāju paaudze. Iekšlietu ministrija  nesen iepazīstinājusi ar trim modeļiem. Ilgtermiņa  vai īstermiņa konsorcija izveide starp Policijas koledžu, Latvijas universitāti un Stradiņa universitāti. Vai arī pilnīgi  jaunas iestādes – Iekšējās drošības augstskolas dibināšana. Kamēr vēl notiek vienošanās,  kuru modeli un kad ieviesīs, patlaban notiek darbs pie izmeklētāju mācības centra izveides. Nākamā gada budžetā tam iezīmēti vairāk nekā 2 miljoni eiro.

Māris Kučinskis

Māris Kučinskis
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (ZZS)

“Joprojām uzskatu un visa mūsu komisija uzskata, ka izglītības nodrošināšana, lai varētu veidot jaunus spēcīgus izmeklētājus, piesaistot ārzemju pieredzi, piesaistot lektoru no citām valstīm . Tā šobrīd ir problēma numur viens. Ja mēs tagad viņu pāris gados neatrisināsim, tad nākamreiz, kad mums būs līdzīga saruna, viņa būs daudz, daudz bēdīgāka. Tāpēc tas, ko mēs gaidām no Golubevas kundzes ir tādā vai savādāka izskatā kvalitatīva Iekšējās drošības akadēmija. Tā ir vīzija tam projektam, kas jau tiek tapināts jau tuvākajā laikā. Un tur jāliek visi spēki kopā, lai tā būtu.”

Skaļākajā slepkavības lietā atjaunotās Latvijas laikā – tiesneša Jāņa Laukrozes nošaušanā noziedznieku pēdas veda uz Krieviju. Lai arī slepkavības atklāšanu uzskatīja  par policijas un visas tiesu sistēmas goda lietu, to neatklāja.  Galvenais iemesls  – Krievija atteicās sadarboties ar mūsu tiesībsargiem. Tā uzskata bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs, kurš savulaik vadīja izmeklēšanas grupu. Lai arī ir pagājuši 20 gadi, Krievijas attiecībās ar Latviju šajā aspektā nekas nav mainījies.

Valdis Pumpurs

Valdis Pumpurs
Bijušais Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks, J.Laukrozes slepkavības izmeklēšanas grupas vadītājs

“Tas ir viens no apstākļiem, kāpēc viņa [slepkavība] nav atklāta. Nevar tā procentuāli nosaukt, bet es dotu 75% tam, ka rezultāts jāmeklē ārvalstīs. Slepkavības atklāšanas iespējas. Personas, sauksim kā gribam, ir jāmeklē ārvalstīs. Un tas ir kritiski sastrādāties ar ārvalstu kolēģiem. Ja šodien Eiropas savienībā mums nav problēmas strādāt, tad ārpus tās ir diezgan problemātiski. Vai pat neiespējami. Un šeit ir arī viens no iemesliem, par ko mums jādomā arī nākotnē, kā to risināt.”

Armands Ruks

Armands Ruks
Valsts policijas priekšnieks

“(NP: Ja runā par kādu noziegumiem, kur pēdas ved šīs valsts virzienā un kur tas ir kļuvis par izšķirošu iemeslu, kāpēc noziegumu nav izdevies atklāt?) Es negribētu konkrētas lietas apspriest šajā sakarībā, bet tādas lietas ir. Un tāda lieta nav viena, bet vairākas, jā.”

Arī pašreizējais Valsts policijas šefs sadarbībai ar Krieviju velta kritiskus vārdus. Tāpēc kā viens no risinājumiem tiek apsvērts sakaru virsnieks, kurš strādātu uz vietas Krievijā. Valsts policijai šobrīd tādu ir trīs –viens  Lielbritānijā un divi Eiropolā. Sakaru  virsnieki palīdz policijai gan  operatīvajā darbā, gan sniedz atbalstu tad, kad krimināllieta ierosināta, un tiek vākti pierādījumi.  Kaut ar pastāv pretizlūkošanas riski, policija šāda amata izveidē Krievijā saskatītu pienesumu policijas darbā.

Armands Ruks

Armands Ruks
Valsts policijas priekšnieks

“Mums ir jādomā par sakaru virsnieku arī šajā valstī. Bet tas ir ļoti komplicēts jautājums. Tas ir arī valsts drošības zināmā mērā jautājums. Mēs to ļoti labi apzināmies. Un jāraugās arī no sadarbības iestādēm valsts drošības iestādēm.”

Neatklātajās slepkavību lietās bieži  nomainās ne tikai izmeklētāji, arī uzraugošie prokurori. Tiek izjaukta pēctecība, un iedziļināšanās jaunā lietā  atkal prasa laiku un neizdodas vairs uztvert kopsakarības. Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins uzskata, ka ģenerālprokuratūrai jārada iespēja neatklāto lietu izpētē  piesaistīt neitrālus  augstāko izglītības iestāžu  pētniekus, līdzīgi kā Augstākajā tiesā tiek analizēti spriedumi.

Andrejs Judins

Andrejs Judins
Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs (“Jaunā Vienotība”)

“Mēs redzam notiesājošus spriedumus un mēs varam spriest, kas bija izdarīts, kādi ir fakti. Bet, ja tā izmeklēšana nevirzās, par to ir informēts procesa virzītājs un to saprot arī prokurors. Kādi tie iemesli, pētnieki to neredz, ja? Tātad izpēte un analīze nenotiek. Viens no riskiem ir tāds – ja izmeklētājs kaut ko dara nepareizi, kaut ko neapskatīja, nepieprasīja informāciju, nenopratināja (kas būtu jāizdara), mēs par to pat neuzzinām.”

Pērn septembrī policija novērsusi divus slepkavības mēģinājumus. Viena no lietām jau tiek skatīta tiesā, taču par apstākļiem lietā mēs neuzzināsim, jo to skata aiz slēgtām durvīm.

Ilgstoši sliktās politiskās attiecības ar Krieviju nav vienīgās, kas ietekmē starpvalstu tiesībsargu sadarbību. Gan policijas vadība, gan politiķi uzsver, ka pilnīgs strupceļš šobrīd iestājies attiecībās ar Baltkrieviju.

7 komentāri