“PNB bankā” naudas pietiks tikai Noguldījumu garantiju fondam, pārējie kreditori paliks bešā

13 komentāri

Vīrusa epidēmija šopavasar aizēnojusi ”kapitālo remontu” bankās, taču tas turpinās.

Pusgada laikā kopš “PNB bankas” slēgšanas atklājies, ka kredītiestādē ir gandrīz uz pusi mazāk naudas nekā vajadzētu būt. Iztrūkums bankā bijis vismaz divus gadus, taču Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tai ļāva turpināt strādāt un piesaistīt jaunus klientus.

Krievijas un Lielbritānijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošās “PNB Bankas” grūtības sākās 2017. gadā. FKTK banku sodīja par Ziemeļkorejas sankciju apiešanu. Prasības kļuva stingrākas, saruka ienākumi par riskantu klientu apkalpošanu.

Pirms gada Eiropas Centrālā banka (ecb) “PNB banku” pārņēma savā uzraudzībā. ECB secināja, ka naudas nepietiek. “PNB” solīja naudas trūkumu risināt: pārdot vēja enerģijas kompāniju “Winergy”, pensiju fondus, apvienoties ar citu Latvijas kredītiestādi “Privatbank”. ECB pret citas bankas pirkšanu iebilda, pārējos solījumus banka nepildīja pati.

Jūnijā Guseļņikovs un viņa ģimenes locekļi savas akcijas pārdeva. Jaunie akcionāri ar miljardieri Rodžeru Tamrazu priekšgalā solīja ieguldīt 150 miljonus eiro. Taču ECB tam vairs nenoticēja. FKTK apturēja bankas darbību, pieprasīja tās maksātnespēju. Par administratoru iecēla Vigo Krastiņu. Valsts izmaksāja garantēto summu mazajiem noguldītājiem. Tagad savu kārtu gaida ap 460 kreditoriem, kas vēlas no bankas saņemt 470 miljonus eiro. Rindā ir arī – “Rīgas namu pārvaldnieks”, kam bankā palika seši miljoni eiro.

“PNB bankas” aktīvu vērtība ir aptuveni 280 miljoni eiro. Ar to knapi pietiek, lai kompensētu bankas klientiem jau izmaksāto naudu no Noguldījumu garantiju fonda. Pārējiem, ieskaitot Rīgas namu pārvaldnieku, naudas nepietiks.

Šobrīd notikusi pirmā “PNB bankas” kreditoru sapulce. “Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāvis sapulcē iekšā netika, jo uzņēmuma pagaidu valde nebija noformējusi atbilstošu pilnvaru.

Savus pārstāvjus bija atsūtījuši citi kreditori: pazīstams armēņu komiķis un aktieris (Garik Martirosyan), Kipras firma, kam Krievijā pieder cukurfabrika, Singapūras kompānijas, kas piedalās iepirkumos Kazahstānā. Lielākā daļa ir ārzonās reģistrēti uzņēmumi, kuru īpašnieki ir labi noslēpti. Bet lielākais kreditors ar 242 miljoniem eiro ir valsts Noguldījumu garantiju fonds, kas naudu saņems pirmais.

“PNB Bankas” administrators Vigo Krastiņš: Tās mūsu aplēses bija, ka tas optimālākais variants, ka šajā procesā varētu būt atgūti apmēram 280 miljoni. Protams, var izrādīties sliktāks scenārijs, kad mazāk var tikt atgūts. Tai pat laikā mēģināsim darīt visu, lai pietuvinātos varbūt šim pozitīvākam scenārijam vairāk atgūt, ka varbūt varētu būt pēc tām šobrīd aplēsēm bija kaut kādi 350 miljoni.

“Nekā personīga”: Liela daļa kreditoru lielu daļu savas naudas neatgūs.

“PNB Bankas” administrators Vigo Krastiņš: Jā.

“Nekā personīga”: Kāds ir šis “PNB” kreditoru loks? Kas ir tie noguldītāji?

“PNB Bankas” administrators Vigo Krastiņš: Noguldītāji, protams, ir ļoti dažādi – gan no vietējām kompānijām, fiziskām personām, gan, protams, ļoti daudz ir ārvalstu kompānijas un arī ārvalstu fiziskas personas.

Administratora aplēstā summa ir divreiz mazāka nekā tas, cik vērti ”uz papīra” bija “PNB bankas” īpašumi, kredīti un citi aktīvi. Nekustamie īpašumi bija novērtēti pārāk augstu, un Krievijā izsniegti kredīti izrādījās neatgūstami. Taču administrators un uzraugi nav lūguši likumsargiem izmeklēt “PNB” vadības un īpašnieku rīcību.

”PNB Bankas” aktīvi

  • 2019. gada septembrī: 533 miljoni eiro
  • 2020. gada martā: 278 miljoni eiro

“Kad banka darbojas, aktīvi tiek vērtēti pēc darbības turpināšanas principa, savukārt, bankai atrodoties jau maksātnespējas procesā, bankas aktīvi tiek vērtēti pēc darbības neturpināšanas principa. Šiem principiem gala rezultāts – aktīvu vērība – ir atšķirīgs, tas arī ir jāņem vērā. Protams, mēs nevaram izslēgt arī kaut kādu negodīgu rīcību, tīri teorētiski runājot. Savukārt visus šos te aspektus rūpīgi vērtē arī bankas administrators. Mēs, kā uzraugi, neesam samazinājuši uzraudzības darba apjomu un turpinām rūpīgi sadarboties ar administratoru,” norāda FKTK Uzraudzības departamenta direktore Nora Dambure.

“Lai vērstos jebkurā tiesībsargājošā iestādē, pa priekšu ir precīzi jānokonstatē, kas tad ir pārkāpts vai kāds nodarījums ir nodarīts. Tad, kad tas ir konstatēts un ir savākti arī attiecīgi pierādījumi, tikai tad var sekot kaut kāds nākošās darbības – vai vēršanās tiesā vai tiesībsargājošās iestādēs,” saka Krastiņš.

Kopš septembra “PNB bankas” maksātnespējas process izmaksājis septiņus miljonus eiro. Administrators mēnesī saņem 75 000 eiro. Divarpus miljoni tikuši auditoriem “Ernst & Young”.

Krastiņš norāda: “Ar “Ernst & Young” šajā procesā mēs jau startējām kā vienota komanda, jau šajā izvēles visā procesā. Konkrētajā gadījumā “Ernst & Young” ir iesaistīts visās darbībās, kas ir uzlikts man kā pienākums, ko veikt. Tātad visās šajās aktīvu novērtēšanās, pārvērtēšanās, darījumu izvērtēšanās viņi piedalās. No mūsu apstiprinātā likvidācijas plāna ir paredzēts, ka kopējais maksātnespējas procesā nu prognozētais budžets varētu būt, ja es nemaldos, laikam aptuveni uz kaut kādiem 12 – 15 miljoniem, tātad uz visiem pieciem gadiem saistībā ar šiem te pieaicinātiem speciālistiem. Tur, protams, iekšā ļoti liela pozīcija ir tieši ar tiesvedībām saistītās izmaksas. Viena no lielākām pozīcijā tieši sastāv tiesvedības, kas ir ārpus Latvijas.”

Vaicāts, kādas šobrīd ir aktuālās tiesvedības, Krastiņš atbild: “Aktuālas tiesvedības ir kādas 30 vismaz.”

Papildus speciālistu algošanai “PNB Bankas” procesā būs arī citi izdevumi. Kopējais budžets piecos gados būs 48 miljoni eiro. Šādu summu atbalstīja kreditoru sapulce, kur balsu vairākums pieder FKTK Noguldījumu garantiju fondam.

Zvērināts advokāts, “PNB Bankas” kreditoru pārstāvis Armands Rasa norāda: “Kopumā pārstāvu “PNB bankas” maksātnespējas procesā 16 kreditorus par kopējo summu nepilni 16 miljoni eiro. Šobrīd atbilstoši tiem lēmumiem, kas tika pieņemti sapulcē, kreditori uzskata, ka viņi ir izstumti no jebkādas līdzdarbības šajā procesā. Reti kurš sagaida vai cer, ka būs vēl kāda kreditoru sapulce šajā maksātnespējas procesā.”

Pārbaudot klientu līdzekļus, par aizdomīgiem atzīti vairāki desmiti miljonu eiro. Ja tos konfiscēs un ieskaitīs valsts budžetā, tad kreditoriem tiks vēl mazāk naudas. Tad nepietiks arī Noguldījumu garantiju fondam.

“Un šobrīd tā pieeja ir tāda, kā pēc iespējas… Pie kam, tā pieeja neradās septembrī, tikko kā maksātnespējas process tika pasludināts, tā pieeja radās oktobra beigās, novembrī, kad masveidā no garantēto atlīdzību saņēmēju saraksta tika izslēgts ļoti daudz klientu, kas attiecīgi garantētās atlīdzības līdz šim brīdim nav saņēmuši. Un tai pašā laikā ne visi no šiem klientiem ir saņēmuši jelkad kādus pieprasījumus sniegt informāciju par konkrētiem darījumiem,” saka Rasa.

Savukārt Krastiņš norāda: “Tā lielos vilcienos jau nekas nav mainījies. Kreditori, izlemjot sadarboties ar šo banku, noguldot šeit naudu, noteikti arī vērtēja šo bankas stāvokli. Līdz ar to jautājums ir arī viņu pašu pusē, kā viņi ar savus finanšu pārvaldības riskus izvērtējuši ar saviem sadarbības partneriem.”