”PNB Banka” grasās iegādāties ”Privatbank”

1 komentārs

Viena no Kariņa valdības izvirzītajām prioritātēm ir cīņa ar netīrās naudas legalizāciju. Visu iesaistīto ministriju darba uzraudzīšanu šajā jautājumā uzņēmies pats premjers. Bankas ir spiestas atteikties no riskantajiem klientiem, taču tas nozīmē, ka arī naudas ir mazāk un nopelnīt ir grūtāk. Viens no risinājumiem – apvienošanās. Tuvāko mēnešu laikā būs zināms, vai Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) ļaus vairākkārt sodītajai un Latvijas valsti tiesā iesūdzējušajai “Norvik bankai” nopirkt vairākos starptautiskos skandālos ierauto “Privatbank”.

Latvijā reģistrētas 14 bankas. No tām 11 galvenokārt apkalpo nerezidentus. Līdz ar stingrākiem nosacījumiem, rūpīgāku uzraudzību un atteikšanos no riskantajiem klientiem šo banku bizness ir strauji sarucis, tām bija jāiesniedz jauni plāni, kā pelnīt naudu.

“FKTK pienākums ir ļoti rūpīgi vērtēt katras bankas biznesa plānu, solījums no viņu puses bija faktiski dots, ka līdz rudenim tiks izvērtēti katras bankas, īpaši to, kas pamatā ir nodarbojušies ar ārvalstu klientu apkalpošanu, jaunos biznesa modeļus, lai pārliecinātos, ka tie ir ilgtspējīgi, un noteikt jaunas kapitāla un likviditātes pietiekamības prasības. Tas šobrīd vēl nav izdarīts, tas ir atlikts, un, es domāju, ka tas nav pārāk labs signāls,” noteica bijusī finanšu ministre (ZZS) Dana Reizniece-Ozola.

Pirms mēneša FKTK vadītājs stāstīja, ka jauno biznesa modeļu izvērtēšana nonākusi beigu fāzē.

Pēters Putniņš
FKTK priekšsēdētājs

2018. gada 21. decembris

Viņi visi ir iesniegti, šis ir faktiski tāds pēdējais – pāris nedēļas… Tad ir SREP [uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa] vērtējums, tālāk tas aiziet uzraudzības darbā.

Kāpēc biznesa plāns tiek prasīts – lai mēs redzētu, vai banka pelna pietiekami. Bankai ir jāspēj ar savu darbību sevi nodrošināt, jāģenerē peļņa, tas nozīmē, ka arī jābūt biznesa virzieniem, kas spēj to visu nodrošināt.

Zaudējumus uzrāda trīs Latvijas bankas. No tām lielākā ir “Norvik banka”, kas nesen mainījusi nosaukumu uz “PNB Banka”. Tā nolēmusi iegādāties “Privatbank”.

Olivers Bramvels
“PNB Bankas” valdes priekšsēdētājs

Šobrīd ir viena banka, ar ko mēs runājam. Es nevaru nosaukt vārdu, ap to ir daudz konfidencialitātes. Es saprotu, ka jūs varētu būt dzirdējuši no cilvēkiem…

“Nekā personīga”: Bet jūs nenoliedzat šo vārdu?

Es to nenoliedzu.

FKTK un ECB konkrētu darījumu atteicās komentēt. Likums paredz, ka par atļauju jāizlemj trīs līdz četru mēnešu laikā. Uzraugi vērtē daudzus aspektus – arī pircēja reputāciju un naudas izcelsmi.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju “PNB Bankas” un “Privatbank” darījumā bijušas neskaidrības un pieprasīta papildu informācija. Ja prasītie dati tiks iesniegti, visticamāk, atbilde būs labvēlīga.

“Es sagaidītu, ka mēs saņemsim kādu atgriezenisko saiti tuvākā mēneša vai divu laikā. Ir datu pieprasījumi… Tipiskais process bankas iegādei Eiropā ir līdz sešiem mēnešiem, kā jūs to redzējāt ar “Blackstone” un “Luminor” darījumu. To laikā viņi skatās uz datiem, sākotnējiem piemēriem, pieteikumiem, caurskata lietas, pārbauda, salīdzina,” izskaidro Bramvels.

“PNB Banka” pieder Londonā dzīvojošajam Krievijas un Lielbritānijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam. Viņš šo banku iegādājās 2013. gada beigās. Apmēram pirms gada Guseļņikovs vērsās starptautiskā investīciju strīdu šķīrējtiesā, vainojot Latviju nepamatoti augstās prasībās pret banku un kukuļa izspiešanā, ko ar starpnieku palīdzību esot darījis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvija uzskata, ka strīds nav jāskata starptautiskajai šķīrējtiesai, un prasa lemt, kura šajā jautājumā ir īstā tiesa. Eiropas judikatūra paredz, ka šādi strīdi jāskata pašām dalībvalstīm. “PNB Bankas” un Latvijas strīda izskatīšanā vēlas piedalīties arī Eiropas Komisija.

Ilze Dubava
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriste

Lieta vēl nav skatīta pēc būtības, un uz doto brīdi mēs arī vēl nevaram pateikt, vai un kad tas varētu notikt.

Lietas sadalīšana divās daļās – tas ir lūgums no Latvijas puses, jo Latvija ir izteikusi jurisdikcijas iebildumus lietā, proti, vai tribunāls vispār ir tiesīgs šādu strīdu skatīt.

Guseļņikovs pieprasījis pagaidu noregulējumu. Gan par to, gan Latvijas prasīto lietas sadalīšanu atbilde būs zināma agrā pavasarī. Ja to vispār skatīs, spriedumu var gaidīt pēc diviem gadiem. Starptautiskā žurnālistu izmeklēšanā pirms gada atklājās, ka “Norvik banka” tikusi izmantota nelikumīgā darījumā, kurā pārdoti arestēti Ukrainas bijušās vadības piesavinātie valsts aktīvi.

“Mums ir iknedēļas AML komiteja, kurā mēs skatāmies uz klientiem, dokumentiem, pārskaitījumiem. Agrāk katrs otrais klients… viss bija saistīts ar čaulas uzņēmumiem, bet tagad šis jautājums vairs neeksistē. Vairs nav tāda biznesa, kā čaulas uzņēmumu piesaistīšana bankai, čaulas uzņēmumu kontu atvēšana. Kopējais biznesa apjoms pagājušajā gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir ievērojami samazinājies, tas noticis visā nozarē. Klientu īpatsvars … patiesībā tagad darbība ir koncentrēta uz rezidentiem, nevis nerezidentiem,” turpina “PNB Bankas” valdes priekšsēdētājs.

Banka agresīvi piesaista jaunus klientus Latvijā, it īpaši – pensijas vecumā, solot personīgu apkalpošanu un plašu filiāļu tīklu. “Mums ir aptuveni 100 000 vietējo klientu, galvenokārt – virs 50 gadiem, vecāku iedzīvotāju grupa,” norāda Bramvels.

”Norvik” jeb “PNB” iekārotā “Privatbank” ir bijusi daudz skaļāku skandālu centrā. Pirms diviem gadiem Ukrainas valdība nacionalizēja lielāko komercbanku valstī “Privatbank”. Tagad atklājies, ka pirms tam no bankas izkrāpti ap pieciem miljardiem eiro, arī caur Latvijas “Privatbank”. Te kontroli saglabā iepriekšējie īpašnieki. Trīs mēnešu laikā bankas pārstāvji nav atbildējuši uz nevienu “Nekā personīga” e-pastu vai telefona zvanu.

Latvijas “Privatbank” akcionāri – Ukrainas oligarhi Igors Kolomoiskis un Genādijs Bogoļubovs – slēpjas aiz ofšoros reģistrētām kompānijām. Nacionalizētajai Ukrainas “Privatbank” pieder 46% Latvijas bankas akciju. Pēc neoficiālas informācijas Guseļņikova “PNB Banka” vienojusies par aptuveni divu trešdaļu akciju iegādi.

“Privatbank” bija arī viena no centrālajām bankām, kas tika izmantota tā sauktajā Magņitska lietā. Jurists Sergejs Magņitskis atmaskoja to, kā augstas Krievijas amatpersonas no valsts budžeta izkrāpa un uz Rietumiem pārskaitīja 230 miljonus dolāru. Juristu apcietināja un ieslodzījumā spīdzināja, un viņš cietumā mira.

Pēc Ukrainas krīzes sākumā Latvijas “Privatbank” tika atrasti Ukrainas bijušā vicepremjera Arbuzova 49 miljoni dolāru. Šī banka tika izmantota arī Moldovas miljarda zādzībā. Latvijas “Privatbank” filiāle atradās arī Itālijā, bet itāļu centrālā banka atklāja smagus pārkāpumus un lika filiāli slēgt. Latvijā banka paziņoja, ka pati izlēmusi Itālijas tirgu pamest.

“Privatbank” akciju turētājs Ukrainas finanšu ministrija uz “Nekā personīga” jautājumiem šīs nedēļas laikā nav atbildējusi. ”Norvik” un ”Privatbank” ir starp trim visbargāk sodītajām Latvijas bankām. Tās abas 2017. gadā arī pieķēra nepietiekamā klientu izpētē, kā rezultātā bankas tika izmantotas Ziemeļkorejas sankciju apiešanā. Kopuma pēdējo piecu gadu laikā FKTK kredītiestādes sodījusi 32 reizes.

TOP komentāri

  • jērmalnieks
    0 0 0

    jērmalnieks

    liels paldies visām bankām ,kuras savulaik atteicās palīdzēt,jo esmu brīvs un laimīgs!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl