Pensiju fondi aizvadītajā gadā strādājuši ar zaudējumiem, bet banku peļņa no tā necietīs

35 komentāri
Pensiju fondi aizvadītajā gadā strādājuši ar zaudējumiem, bet banku peļņa no tā necietīs
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Pagājušais gads 2. pensiju līmenī uzkrātajam kapitālam bija ļoti bēdīgs. Banku pārvaldītie pensiju plāni strādāja ar mīnusiem un sociālā nodokļa maksātāju uzkrātais pensiju kapitāls samazinājās par vairāk nekā 100 miljoniem eiro. 

Visvairāk cieta aktīvie pensiju plāni, kas iedzīvotāju maksājumus iegulda pasaules uzņēmumu akcijās un  valstu obligācijās.  Lielākais neveiksminieks ir “PNB” bankas, iepriekš “Norvik”, fonda plāns “Gauja”. Tas pazaudējis 10% kapitāla.

Ģirts Veģeris
PNB Asset Management valdes loceklis

Mūsu ieguldījumi pārsvarā ir veikti Eiropas uzņēmumu akcijās un tieši Eiropas uzņēmumu akcijas cieta visvairāk. Tirgi attīstās viļņveidīgi, viņi aug krīt un tas parādās mūsu plānu rezultātos un arī citu fondu pārvaldnieku rezultātos un no tā mēs nevaram izvairīties.

Krietni zaudējumi arī SEB bankas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pensiju plāniem. Populārākais SEB aktīvais plāns pazaudējis septiņus procentus.

Kristīne Lomanovska

Kristīne Lomanovska
SEB dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētāja

Aizvadītais gads bija, es neteiktu, ka unikāls – varbūt tik ļoti, cik, tāds var gadīties un tāds ir gadījies, kad mīnusā bija gan akcijas gan obligācijas, gan visi ģeogrāfiskie reģioni. Līdz ar to runāt, ka kaut kur varēja izvairīties pavisam no… droši vien nevaram. Tas ko varam redzēt, ka jā nu, obligācijas un konservatīvie plāni bija ar mazākiem mīnusiem nekā aktīvajiem plāniem., bet nu teikt, ka visiem vajadzēja ieguldīt kaut kur x un visiem būtu bijis labi, tā diemžēl nebija. Mīnusi bija visos finanšu tirgos.

Galvenais vaininieks akciju cenu kritumam ir ASV prezidents Donalds Tramps. Viņa pieteiktie tirdzniecības kari Ķīnai un draudēšana ar tarifiem pārējiem radīja neticību uzņēmumu spējai pelnīt. Tāpat pie vainas esot politiskā nestabilitāte Eiropā, piemēram, dzelteno vestu protesti Parīzē, kā arī naftas cenu kritums. Arī šo gadu eksperti nesola spožu.

Vissliktākajā situācijā ir tie pāris tūkstoši sirmgalvju, kam pensionēšanās vecums ir pienācis tagad – decembrī un janvārī. Viņi var izvēlēties saņemt vecuma pensiju, bet 2.līmeni neaiztikt, cerot, ka akciju tirgus atdzīvosies.

Ilze Vindele
VSAA Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte

Ar katru gadu aizvien vairāk pensiju otrā līmeņa dalībnieki pensionējās. Pagājušā gadā tie bija aptuveni 15 000 dalībnieku, kas izvēlējās izmantot 2. līmeņa kapitālu. Tie pensiju fondi ir strādājuši ar mīnusa zīmi. (NP: Tie cilvēki tagad diezgan neapskaužamā situācijā tagad?) Ir iespēja cilvēkiem atlikt otrā līmeņa kapitāla izmantošanu, ko arī daudzi izmanto.

Statistikas dati par uzkrājumiem nav diez ko iepriecinoši. Vidējā pensija personām, kas 2001. gadā izlēma piedalīties arī otrajā pensiju līmenī, tagad ir 307, 16 eiro. No tiem pensiju otrais līmenis ir devis 9, 68 eiro. Mazāk kā trešā daļa no viņiem uzkrājuši vairāk nekā 3000 eiro, kas dod 15 un vairāk eiro piemaksu. Pēc šiem datiem gan nedrīkst vērtēt pensiju sistēmu, jo tā plānota, ka īstais labums var būt tikai tiem 2.līmeņa dalībniekiem, par kuriem fondos  maksāts vismaz 30 gadus.

Lielākās ieguvējas no otrā pensiju līmeņa līdz šim ir bijušas bankas. Pat ja pensiju kapitāls ir cietis zaudējumus, fonda pārvaldnieku ienākumi no tā būtiski necieš un miljonu peļņa ir garantēta.

Visos pensiju plānos kopā ir uzkrāti 3,7 miljardi eiro. Šis skaitlis īpaši strauji aug pēdējos gados līdz ar minimālās algas celšanu. Pērn no sociālā nodokļa maksājumiem tas papildināts ar 530 miljoniem. Ļoti dāsnas komisijas saņēmuši arī kapitāla apsaimniekotāji. Pat divus procentus.

2016. gadā pensiju plānu pārvaldniekiem aizgāja 39 miljoni eiro, 2017. gadā 42 miljoni. 15 gadu laikā 250 miljonus eiro. Tikai no 2018. gada komisijas ir samazinātas un fondu pārvaldītāju ienākumi saruks.

Jana Muižniece

Jana Muižniece
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece

Pašiem dalībniekiem, izvēloties vai mainot līdzekļu pārvaldītāju, vai arī līdzekļu pārvaldītāju plānus vienmēr ir jāskatās, kādas ir šīs komisijas maksas. Bet nākamais, mēs arī pie kā strādāsim un arī mēģināsim stāstīt un informēt, kad ja arī ir vēlme mainīt līdzekļu pārvaldītāju vai kādu no šiem plāniem, vienmēr ir jāskatās visi kopumā šie rādītāji. Tā doma ir tāda, lai paši dalībnieki veicina konkurenci starp līdzekļu pārvaldītājiem un viņi ir tie, kas izvēlas, nevis otrādi.

Latvijas pensiju sistēma ir sarežģīta. 2. pensiju līmenis prasa, lai nodokļu maksātājam būtu pamatzināšanas par vērtspapīru tirgus principiem. Tomēr joprojām liela daļa iedzīvotāju pat nezina, kas pārvalda viņa pensijas uzkrājumu. 80% jauniešu paši neizvēlas pensiju pārvaldītājus un tiek automātiski sadalīti par konservatīvajiem pensiju plāniem. Lielākoties interese parādās tikai īsi pirms aiziešanas pensijā, kad neko mainīt vairs nevar.

Jana Muižniece

Jana Muižniece
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece

Tajā tālajā 1996. gadā, kad kopumā Latvijā tika būtiski mainīta pensiju sistēma, un viens no šiem pamat stūrakmeņiem bija palielināt paša cilvēka līdzdalību. Protams, šajā laikā mums ir veicies ļoti dažādi un jāsaka, ka tie rezultāti vai tas fakts, nav tik ļoti, tas kā mēs dizainējot šo pensiju sistēmu arī sagaidījām. Tur protams ir ļoti daudz un dažādi šie iemesli, viens, ko varētu minēt, ka šī pensiju sistēma ir ļoti sarežģīta no vienas puses no otras puses arī, cik mēs vispār gribam un interesējamies būtībā par sevi.

Latvijas pensiju sistēmu  eksperti uzskata par vienu no pasaulē progresīvākajām un ilgtspējīgākajām. Tās pamatprincips ir ka apdrošināšanā – jo lielākas iemaksas, jo lielāka būs pensija. Pensiju sistēma sāka strādāt 1996.gada 1.janvārī. Otrais pensiju līmenis startēja piecus gadus vēlāk. Cerības bija lielas.

Vladimirs Makarovs

Vladimirs Makarovs
Labklājības ministrs (1995-2000)

Kāds ir mērķis? Pirmkārt, ja jūs esat apdrošināšanas sistēmā 30 gadus, un veicis sociālās apdrošināšanas maksājumus, pirmais pensiju līmenis, tas ir tas, kur pensijas maksā šodien strādājošie esošajiem pensionāriem, jums nodrošina 40% iepriekšējā ienākuma aizvietošanai. 2. līmenis, tas ko mums vajadzētu uzkrāt un kurus jau vajadzētu katram personīgi uzmanīt, kas ar viņu notiek, jums nodrošinātu 20% no iepriekšējā ienākuma aizvietojuma. Un ja jūs esat gudrs, apzinīgs un zinošs, jūs varat investēt pensiju fondos un vēl saņemt 10%. Līdz ar to, pie apdrošināšanas perioda 30 gadi, jūs varētu saņemt 70% no iepriekšējā mūža aizvietojuma.

Tagad uz šādu proporciju cerēt vairs nevar. Plānojot reformas, bija paredzēts, ka 2. pensiju līmenī ieskaitīs 10 procentus no algas. 2008.gadā  iemaksas samazināja līdz diviem procentiem, tagad likumā paredzēti seši procenti. Sistēmas veidotāji  bija rēķinājuši, ka mazāk būs nodokļu nemaksātāju.

Vladimirs Makarovs

Vladimirs Makarovs
Bijušais Labklājības ministrs (1995-2000)

Tāpēc, vai piepildījās – nē! Bet jebkura sistēma ir jālolo. Viņu nevar palaist un cerēt, ka viņa strādās. Viņa ir jāuzmana, jāprasa atskaites. Kāpēc nestrādā 2. līmenis? Ā, bija krīze, mēs tur samazinājām, bet sabiedrībai tas ir jāskaidro un sabiedrība jāapmāca menedžēt savus ienākumus.

Līdz šim neviens vēl nav pārspējis Swedbank pensiju ieguldījumu plāna Dinamika 2008.gada antirekordu, kad tas zaudēja ceturto daļu kapitāla. Ilgtermiņā visos plānos ieguldītais kapitāls ir audzis. Līderis joprojām ir PNB bankas plāns Gauja, kas desmit gados vidēji audzis par 5 procentiem.

TOP komentāri

  • latvietis apjātais
    +15 +15 0

    latvietis apjātais

    Vajadzētu skatītājiem paskaidrot, kā bankas uzvārās uz 2.pensiju līmeņa.
    1) Iemaksājot naudiņu pensiju fondā (un tie ir 6% no katras algas uz papīra) banka pievāc komisiju līdz 1%. Tātad, ja es no algas iemaksāju (pareizāk sakot valsts iekasē, man neko neprasot) 100eur, tad banka pievāc, cik pati grib, 1 % robežās, tātad šajā gadījumā max 1 eiro. Šis 2 eiro tālāk nekur neuzrādās, tādejādi netiek ieskaitīts zaudējumos. Ok, esam veiksmīgi šķīrušies no 100eur, bet pensiju fondā ieguldām 99eur.
    2) 99 ieguldītie eiro gada laikā izaug par 5% un sastāda 103,95 eur. No šīs summas banka ir tiesīga atkal paņemt līdz 1% un tas ir 1,0395eiro. (Tātad, nevis no peļņas, bet no visa uzkrājuma) Tātad, lai arī reāli peļņa bija 5%, patiesībā bauris saņems pieaugumu 2,9105%, bet banka iebāzīs kabatā 2,0395%. Praktiski peļņa dalās starp pensijas krājēju un banku gandrīz uz pusi.
    Bet, ja peļņa ir ~2%, tad banka paliek pie savas peļņas, bet pensijas krājējs ir mīnusos. Banka nezaudē nekad.
    P.S. Vispār, lai cītīgais krājējs būtu pa nullēm, tad pensiju fondam ir jāatpelna inflācija +1% komisija, un tas ir apmēram 5-6% gadā. Lai runātu par kaut kādu uzkrāšanu, ir jābūt vismaz 7% gadā. Šādus ienākumus ilgtermiņā nevar nodrošināt neviens pensiju plāns, līdz ar to, labākajā gadījumā šāda pensiju krāšana ir bezjēdzīgāka, bet 905 gadījumos būs zaudējumi.
    2.līmeņa pensiju plāns ir tāda pati tautas apzagšana, kā OIK.
  • Martins Supe
  • Kt
    +7 +7 0

    Kt

    Jēga no tiem fondiem. Tikai iedod bankām apgrozāmos līdzekļus ar valsts lobiju, sev nopelna, bet fondam neko. Atbildība arī nekāda nav jānes. Viss kruta kā parasti

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl