Komentāri

Novembrī Krievijas pensiju saņēmēju ienākumi kritās par 15 procentiem, taču lielākais kritums ir gaidāms nākamā gada sākumā. Tad pensijas jau būs sarukušas uz pusi, salīdzinot ar to, kādas tās bija šī gada vasarā.

Latvijā Krievijas vecuma pensijas saņem ap 7000 pensionāru. Krievija tās aprēķina reizi trijos mēnešos. Tā fiksē rubļa kursu pret eiro, un attiecīgo naudas summu pārskaita Latvijas sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Aģentūra pensijas katru mēnesi pārskaita saņēmējiem. Pēdējo reizi Krievija naudu skaitīja novembrī. Tobrīd rubļa vērtība pret eiro bija samazinājusies par 15 procentiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Foto: LETA

Foto: LETA

VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Baiba Felsberga:
No Krievijas mēs saņemam aptuveni 7000 pensiju maksājumus un šie maksājumi notiek vienu reizi ceturksnī. Vienu reizi ceturksnī cilvēks saņem pensiju par trijiem mēnešiem kopā, ko ir izrēķinājusi Krievijas  puse, un mēs šajā procesā esam kā starpnieki, kas saņem naudas maksājumus un informāciju par šiem klientiem.  Mēs redzam vienīgi to, ka šobrīd valūtas kurss ir nokrities, salīdzinot ceturto ceturksni ar trešo. Varētu teikt, ka pensija ir mazāka nekā iepriekš, kaut gan Krievijā šī pensijas nav mainījusies. Piemēram, tāda vidēja lieluma pensija, skatījāmies, kur pensija mēneša summa 153 eiro bijuši augustā, tad novembrī summa, ko viņš saņem, ir 129 eiro.

Krievijas pensiju likums daudziem šķita pievilcīgs – piemēram, sievietes pensijas var saņemt jau no 55 gadu vecuma. Vēl līdz šī gada vasarai par vienu un to pašu stāžu līdz 1990.gadam lielāka bija kaimiņvalsts pensija. Tāpēc daudzi Latvijas nepilsoņi pensiju dēļ pieņēma Krievijas pilsonību. Vēl pavasarī uz šādas rīcības izdevīgumu norādīja arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Uzrunāts tagad, viņš noliedz, ka būtu mudinājis Latvijas nepilsoņus izvēlēties Krievijas pensiju un pilsonību.  Šāda rīcība esot pašu cilvēku atbildība.

Foto: LETA

Foto: LETA

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs:
Pirmkārt, mēs nevienu neaicinājām pieņemt Krievijas pilsonību. Krievijas pilsonību izvēlējās tie, kas to uzskatīja par nepieciešamu pēc dažādiem apsvērumiem, tostarp arī ekonomiska rakstura. Viņi to darīja pēc savas izpratnes un pārliecības, tāpēc šajā gadījumā apvainot Krieviju, ka tā Latvijas pilsoņus vai nepilsoņus mobilizēja Krievijas pilsonības pieņemšanai, nav pareizi.
Otrkārt, es neizslēdzu, ka nestandarta situācijā, un tā tiešām ir nestandarta situācija, Krievijā rūpīgi analizēs, lai meklētu kādus risinājumus.

Pavasarī Labklājības ministre bija Ilze Viņķele. Viņa aicināja cilvēkus pārdomāt lēmumu pensijas dēļ mainīt pilsonību, jo ne Krievijas ekonomika, ne pensiju sistēma nav stabilas.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāte Ilze Viņķele (Vienotība):
Šis ir tas gadījums, kad diemžēl es nepriecājos par to, ka man ir izrādījusies taisnība par dažus gadus atpakaļ prognozēto un izteikto brīdinājumu, pieteikties Krievijas pilsonībai, lai dabūtu Krievijas pensijas, ka tas patiešām izrādījās bīstams solis, jeb afēra politiski motivēta. Diemžēl tā ir izrādījusies taisnība un es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mums ir jānovērtē tā stabilitāte un drošība, kas ir Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Pēc Nekā personīga rīcībā esošās informācijas, vīlušies Krievijas pensionāri jau sāk interesēties par iespējām atgriezties pie Latvijas pensijām. Taču tas ir iespējams vienīgi tad, ja viņi kļūst par pilsoņiem – kārto valodas eksāmenu un naturalizējas. Iegūt nepilsoņa statusu Latvijā viņi vairs nevar.

Foto: LETA

Foto: LETA

Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs:
Pēdējos gadus mēs redzam, ka katru gadu 3000 nepilsoņi izvēlas citas valsts pilsonību un 95 procentu gadījumos tā ir Krievijas pilsonība, tas ir trīs reiz vairāk, nekā izvēlējušies Latvijas pilsonību. Esam novērojuši, ka tieši ap 55 gadiem nepilsoņi izvēlas kļūt par Krievijas pilsoņiem, skaidrs tas iemesls kāpēc, jo tā var iegūt Krievijas pensiju. Uzreiz pateikšu, ka par nepilsoni neviens vairs nevar kļūt, tikai var kļūt par Latvijas pilsoni, tikai ar nosacījumu, ja šis Krievijas pilsonis Latvijā ir nodzīvojis pastāvīgi piecus gadus. Tas nozīmē, ja cilvēks ir ieguvis Krievijas pilsonību divus gadus atpakaļ, viņam vēl jānodzīvo trīs gadi, lai būtu pilni pieci gadi pastāvīgi nodzīvoti Latvijā.

Daugavpils ir otrā lielākā Latvijas pilsēta, un te ir liels krievu īpatsvars. To kā savu tautību norāda aptuveni puse no gandrīz simt tūkstošiem iedzīvotāju. Vairāk nekā septiņdesmit septiņi procenti iedzīvotāju ir pilsoņi. Krievijas pilsonība ir ap septiņiem procentiem iedzīvotāju. Pārējie ir nepilsoņi.

Pensionārs Ivans Daugavpils tirgū piestrādā par pārdevēju paklāju kioskā.  Viņš pats saņem nelielu Latvijas pensiju, taču viņa sieva pirms trīs gadiem pieņēmusi Krievijas pilsonību un saņem Krievijas pensiju. Latvijas pensijai viņai pietrūcis darba stāža. Tagad abi esot nobažījušies, ka nākamgad 350 eiro vietā, paliks vien 170.

Pensionārs Ivans: Būs 150 – 170, uz pusi mazāk. Nezinu ko tur var izdarīt. Pats es saņemu Latvijas pensiju. Ja viņai pēc 1990.gada būtu 10 gadu stāžs, tad vēl kaut kā,  bet stāžs viņai tikai līdz 1990.gadam un 28 gadi. Bet šeit vajag 30.
Nekā personīga: Vai jums neliekas, ka esat mazliet piemānīti ar to?
Pensionārs Ivans: Nu liekas, ka esam piemānīti…, bet ko tad mēs tur varam darīt?

Labākā situācija ir tie nepilsoņi, kam daļu pensijas maksā Krievija, bet daļu Latvijā.

Cilvēki, kas saņem Krievijas pensijas, politiskus jautājumus necilā, vainīgos nemeklē, par nākotnes izredzēm nav optimistiski. Citādi ir ar tiem krievvalodīgajiem, kas saņem Latvijas pensijas. Viņi ir pārliecināti, ka Putins savējos izglābs, ka pensiju jautājums tiks sakārtots.

Nekā personīga: Viņiem tā pensija krīt…
Tirgus darbiniece Gaļina: Nekas, mēs viņu pacelsim. Putins visu izdarīs, viss būs kārtībā. Tāpēc, ka tur ir sociālā aizsardzība. Tur ir sociālā aizsardzība cilvēkiem. Manuprāt, krīze uz to neatstās ietekmi, nekādā gadījumā.

Tomēr Krievijas palīdzību gaidīt nav pamata. Kā atzina Vešņakovs, Krievijas likumi neparedz segt valūtu svārstību radītos zaudējumus. Taču pensijas indeksēšot atbilstoši gada inflācijai un to prognozē deviņu procentu apmērā.

Pēc palīdzības rūkošo pensiju saņēmēji var vērsties tikai Latvijā. Pie pašvaldības sociālajiem dienestiem, ja ienākumu kritums tos nostāda trūcīgu personu statusā. Daugavpils Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Benita Siliņa prognozē, ka lielāks klientu pieplūdums gaidāms nākamajā gadā, pēc nākamā ceturkšņa pensiju pārskaitīšanas.

Daugavpils Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Benita Siliņa:
Uz doto brīdi laikam nē, teiksim kā tāda, kā kategorija, mums viņi nav īpaši izdalīta, viņi varētu būt ģimenē, varētu būt tie pabalsta vai atbalsta veidi, kas ir, bet uz doto brīdi papētot vēl nekas nav mainījies. Nu es domāju, ka skatoties pēc visa tā kas ir, tas varētu būt pēc jaunā gada, ja nu kaut kas mainās.

Cerībām, ka Krievijas ekonomika un rublis tuvākajā laikā atgūsies, nav īpaša pamata. Swedbanka galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks prognozē, ka tuvākajā laikā rubļa vērtība turpinās sašļukt.

Foto: LETA

Foto: LETA

Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks:
Naftas cenu kritums velk sev līdzi rubļa vērtības kritumu, un tas sev velk līdzi protams dažādu sociālo pabalstu, pensiju, valsts sektorā nodarbināto Krievijas iedzīvotāju ienākumu un pirktspējas samazinājumu. Līdz ar to viņi varēs nopirkt mazāk. Ja mēs savukārt skatāmies uz Latvijas iedzīvotājiem, kas saņem Krievijas pensiju, tad arī viņu pirktspēja Latvijā ļoti strauji samazinās, ja rubļa vērtība ir samazinājusies uz pusi, ja viņiem maksā pensiju rubļos, un viņi pēc tam to izmaina uz eiro, tad viņam būs uz pusi mazāka summa. Cerēt, ka rubļa vērtība tagad strauji kāps, viņu pensija tagad atjaunosies, tam nav pamata. Pašreizējā situācijā pārskatāmā nākotnē, vismaz pāris gadu perspektīvā teiksim rubļa vērtība būtiski lielāka nebūs.

Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras starpniecību pensijas saņem 7 tūkstoši cilvēku, taču Latvijas pusē nav informācijas, cik daudz ir tādu cilvēku, kas saņem piemēram, militārās pensijas, vai kam Krievijas pensijas piešķirtas līdz 2011.gadam, kad stājās spēkā Latvijas un Krievijas vienošanās par sadarbību sociālās drošības jomā.

ASOCIĀCIJU TESTS! Mēs uzminēsim, kā Tu pavadīji vasaru!

ASOCIĀCIJU TESTS! Mēs uzminēsim, kā Tu pavadīji vasaru!

Vasaru pārsvarā pavadīji siltās zeķēs, vērojot lietus lāses aiz loga, vai arī gluži pretēji – aktīvi sportojot brīvā dabā, pa vidu daudziem koncertiem un festivāliem? Godīgi aizpildi šo testu un skaties – vai mēs spēsim uzminēt, kāda patiesībā bija Tava vasara!

Lasi vēl