Pēc “Nekā personīga” sižeta “Swedbank” atsakās no hipotēkas mājai, ko īpašniekam izkrāpa organizēta grupa

11 komentāri

Pēc “Nekā personīga” pagājušā raidījumā stāstītā, ka īpašniecei tiesa atdeva atpakaļ izkrāptu īpašumu, bet vienlaikus atstāja spēkā krāpnieka ņemtu kredītu uz šo māju, banka no savām tiesībām uz hipotēku ir atteikusies. Tas nozīmē, ka īpašniecei, kurai māju nozaga, vairs nav jāuztraucas, ka to atņems vēlreiz – bankas izsolē.

Šoreiz taisnīguma atjaunošana notika bankai piekāpjoties. Bet Satversmes tiesa jau pirms gada lēma, ka noziedzīga nodarījuma rezultātā atņemts īpašums jāatdod cietušajam, nevis bankai kā labticīgajam ieguvējam. Un konstitucionālās tiesas spriedumam ir likuma spēks. Ivara Bičkoviča vadītā Augstākā tiesa to nebija ņēmusi vērā.

Lai ar viltu iegūtu īpašumu Carnikavā pie jūras, krāpnieki gatavojās pusgadu. 2006. gada vasarā zemesgrāmatas nodaļā ieradās viltvārdis ar meistarīgi viltotu mājas īpašnieka Rolanda Klepera pasi, sūrojās, ka nozaudējis dokumentus un lūdza, lai zemesgrāmatas darbinieki viņam no jauna tos izsniedz. Krāpniekam laipni tos iedeva, jo noteikt, ka pasē ir cita cilvēka fotogrāfija, zemesgrāmatā neviens nevarēja. Viltvārdis zemesgrāmatā reģistrēja īpašuma pārdošanu Vitālijam Bordovskim, kurš jau bija iecerējis nākamo darījumu. Otro noziegumu izdevās novērst tikai tāpēc, ka īstais īpašnieks zemesgrāmatai ziņoja par krāpšanu.

Bordovskis mājas pirkumam ņēma “Swedbank” 114 000 eiro lielu kredītu, ķīlā dodot īpašumu. Divus mēnešus vēlāk Bordovskis to gribēja pārdot tālāk par 82 000 dārgāk.

Ināra Zariņa
Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas vadītāja

“Nekā personīga”: Tad Bordovskis jau bija paspējis kādam citam apsolīt to īpašumu, un kāds cits jau uz tā apsolījuma pamata bija aizgājis un bankā paņēmis aizņēmumu?

Zariņa: Visticamāk, ka jā. Jo lūgumi bija iesniegti, gan pirkuma līgumi divi, atkal, tas īpašums tālāk tiek pārdots pa domājamām daļām. Ar dienas starpību noslēgti divi atsevišķi nostiprinājuma lūgumi un divi nostiprinājuma lūgumi par hipotēku nostiprināšanu.

Krāpnieki darījumu kārtoja pie notāra. Visus dokumentus Anita Elksne bija parakstījusi pati, noticot Klepera viltotās pases īstumam. Tomēr, viltots bija zemesgrāmatā iesniegtais notāres paraksts un zīmogs uz Klepera dzīvesbiedres apliecinājuma, ka viņa piekrīt mājas pārdošanai.

Notāres Anitas Elksnes vārds uz krāpnieku izgatavotā dokumenta bija uzrakstīts kļūdaini, taču zemesgrāmatas tiesnese šādai detaļai uzmanību nepievērsa, un darījums stājās spēkā.

Ināra Zariņa
Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas vadītāja

“Nekā personīga”: Vai šī detaļa nebūtu bijusi pietiekams pamats tiesnesei sazināties ar notāru, lai pārliecinātos, vai tiešām notāre izgatavojusi šo dokumentu.

Zariņa: Ja viņa ir konstatējusi, tad, iespējams, ka būtu, protams.

“Nekā personīga”: Bet viņa to nav darījusi?

Zariņa: Es nezinu, tiesnese ir atvaļinājumā, kā mēs Jūs informējām, – līdz 20. martam viņa ir atvaļinājumā, man grūti teikt, es nevaru atbildēt viņas vārdā.

“Nekā personīga”: Jūs kā viņas priekšniece neesat skatījusies šīs lietas materiālus no tāda viedokļa, lai izvērtētu, vai Jūsu padotā ir vai nav pienācīgi pildījusi savus pienākumus?

Zariņa: Nu, līdz šīm man neviens nav jautājis pēc tādas pārbaudes.

Pirms 11 gadiem sāktajā policijas izmeklēšanā Bordovskis nav starp aizdomās turētajiem. Policija par tādiem uzskata uzņēmuma “Aganija” īpašnieku Jānis Gulbi un Bauskā, Gailīšu pagastā pierakstīto Aigaru Šlosbergu. “Nekā personīga” zināms, ka Bordovskis Šlosbergu norādījis kā galveno dokumentu kārtotāju gan pie notāra, gan Swedbank filiālē Bauskā.

Kurš ir pasē redzamais viltus Kleperis policija ilgajā izmeklēšanā nav noskaidrojusi. Tāpat tiesībsargiem nav veicies iegūt viltus pasi, vien tās kopiju, tāpēc būs grūti pārbaudīt, vai notāres Anitas Elksnes teiktais, ka tā iespējams izgatavota iekšlietu ministrijā, atbilst patiesībai.

Rihards Kozlovskis
Iekšlietu ministrs (Vienotība)

Kozlovskis: Tas ir ļoti nopietni, it sevišķi, ja to saka notārs, līdz ar to, es, protams, būtu ļoti pateicīgs, ja Valsts policija saņems šādu informāciju, kuru būtu iespējams pārbaudīt.

“Nekā personīga”: Bet Jums pārmetumu policijas virzienā nav? 11 gadi, joprojām aizdomās turamas tikai divas personas, starp kurām nav pat šī kredīta ņēmēja vārda?

Kozlovskis: Nē, nu jā, protams, ka vēlreiz tas ir. Kopumā par šo sižetu, protams, es biju ļoti pārsteigts, arī par to iznākumu, kāds tas ir. Tā kā, šeit es tiešām aicinātu sniegt arī prokuratūrai savu viedokli par šo procesu, kas ir bijis, vai tiešām policija ir veikuši kaut kādas darbības, kas ir bijuši neadekvātas tai situācijai, kāda informācija, kas ir bijusi policijas rīcībā, vai viņi ir izdarījusi visas pietiekamas darbības, teiksim, lai noskaidrotu šīs personas, tomēr, kas  ir konkrētā krimināllieta.

Pēc četriem gadiem lietā iestāsies noilgums un nav zināms, vai policija tiks pie rezultāta. Tomēr nav šaubu, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kas nozīmē, ka dzimtas mājas būtu jāatgriež likumīgajai īpašniecei, Rolanda meitai Kristīnei. Taču  garajā tiesvedībā pret banku, Augstākā tiesa pagājušā gada 28. decembrī pieņēma savādu spriedumu. Tā atdeva īpašumu Kristīnei, bet bankai atstāja ķīlas tiesības uz māju, jo tā paļāvusies uz zemesgrāmatas ierakstu. Spriedums nav pārsūdzams.
Aigars Strupišs
Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāja p.i.

“Nekā personīga”: Kāpēc bankas intereses ir vērtētas augstāk par īpašnieka interesēm?

Strupišs: Te nav bankas intereses ņemtas vērā primāri pār īpašnieka, te ir ņemtas vērā labticīga tiesību ieguvēju intereses. Bankas vietā var būt jebkurš. Varbūt tā izskatās, ka tiesa aizsargā banku iepretim fiziskajai personai. Bet bankas vietā var būt cita fiziska persona.

Dzintars Rasnačs
Tieslietu ministrs (TB/LNNK-Visu Latvijai)

“Nekā personīga”: Jums nav kauns būt Tieslietu ministram valstī, kur bankas intereses tiek vērtētas augstāk par cietuša īpašnieka interesēm?

Rasnačs: Es domāju, ka te runa nav par banka interesēm, bet te runa ir par labticīgo ieguvēju, kā jau to teica Augstākās tiesas pārstāvis. Un man tiešām ir ļoti žēl, ka ir šāda interpretācija ir bijusi jau tiesas praksē, tieši vajadzēja virzīties citā virzienā.

Kristīne pēc palīdzības vērsās pie Valsts prezidenta, Tieslietu ministrijas, tiesībsarga. Atbildes bija vai nu formālas, vai izskanēja aicinājumi viņai par saviem līdzekļiem vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā un Satversmes tiesā. Neviens ne ar vārdu nepieminēja, ka jau pagājušā gada 8. martā Satversmes tiesa ir noraidījusi “DNB bankas” sūdzību līdzīgā gadījumā un noteikusi, ka noziedzīgā nodarījumā atņemts īpašums jāatgriež cietušajam. Tā valsts atjauno taisnīgumu. Bankai esot pietiekamas iespējas pirms darījumu slēgšanas izvērtēt riskus.

Daiga Rezevska
Satversmes tiesas tiesnese

Rezevska: Satversmes tiesa secināja, ka valsts iesaiste un valsts kontrole par darījumiem ar nekustamo īpašumu, regulācija pašlaik nav uzskatāma par pietiekamu, jo trūkst visu pilnas notariālās autentificēšanas soļu. Šajā gadījumā, šis apstāklis, šī tiesiskās sistēmas attīstības posma elementa pastāvēšana, arī deva iespēju secināt, ka cietušā tiesību aizsardzības principus rada izņēmumu no labticīgi ieguvēja aizsardzības principa.

“Nekā personīga”: Un kurš ir atbildīgs par to, ka tā regulācija nav pilnīga?

Rezevska: Regulācija ir jāuzlabo, un Satversmes tiesas spriedumā lasot, Jūs to redzat, kādā veidā, attīstoties tiesiskajai sistēmai, mainīsies šo divu vispārējo tiesību principu līdzsvars. Jo līdzsvars notiek vienas konkrētas tiesiskās sistēmas attīstības posmā.

Tieši tāpēc, ka valsts nav nodrošinājusi pilnīgu kontroli pār darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, konstitucionālās tiesas tiesneši lēma, ka Latvijas situācijā ir pieļaujams citāds regulējums no tā, kāda pieeja labticīga ieguvēja aizsardzībā pastāv citās valstīs.

Tomēr Ivara Bičkoviča vadītā Augstākā tiesa  lēmusi pretēji. Tā noziedzīgā ceļā iegūtu mantu, ļāvusi legalizēt kā labticīgi iegūtu. Par tiesību politiku valstī atbild tieslietu ministrija. Tomēr ministrija šajā jautājumā līdz šim nebija iedziļinājusies.

“Nekā personīga” dažas dienas pēc intervijas ar Rasnaču saņēma informāciju, ka tieslietu ministrijā sākta pārbaude par šo gadījumu un secināts, ka Augstākā tiesa nav ievērojusi likumu, kas nosaka, ka Satversmes tiesas spriedums ir saistošs visiem, tajā skaitā tiesām. Respektējot tiesu varas neatkarības principu, tieslietu ministrs vērsies pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ar lūgumu vērtēt, vai pret Augstākās tiesas tiesnešiem nav rosināmas disciplinārlietas.

“Nekā personīga” vairākkārt ir stāstīts, ka valsts pieļāvusi šādus īpašumu krāpšanas gadījumus. Taču valsts joprojām nenodrošina drošu īpašumu reģistrēšanu un veiktās izmaiņas uzskatāmas par dekoratīvām. Arī šobrīd ne notāram, ne zemesgrāmatu tiesnešiem atklāt viltotas pases vai dokumentus nav iespējams. Bet likuma izmaiņas ir Saeimas Juridiskās komisijas rokās, kuras vadībā, tāpat kā Tieslietu ministrijā,  ilgstoši ir nacionālās apvienības pārstāvji.

11 komentāri