Izmeklētājiem aizdomas par miljonu afēru austrumu robežas izbūvē

27 komentāri

Šonedēļ Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturēja bijušo robežsardzes priekšnieku ģenerāli Normundu Garbaru un ceļubūves firmas “Igate” valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Māri Peilānu.

IDB robežsardzes un būvnieka amatpersonas tur aizdomās par nelikumībām austrumu robežas būvniecībā, kur “Igate” uzvarējusi 40 miljonu vērtos iepirkumos.

Vasaras sākumā “Nekā personīga” stāstīja, ka pazuduši uz Krievijas robežas nocirstie koki vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā. Savukārt par četriem tiltiem pār strautiem uz Baltkrievijas robežas robežsargi samaksājuši četras vai piecas reizes vairāk nekā par tādiem pašiem uz Krievijas robežas. Nesamērīgi dārgie tilti un pazudušais mežs ir tikai daļa no IDB izmeklēšanas iemesliem, kas noveda pie ģenerāļa aizturēšanas.

Otrdiena par austrumu robežas izbūvi atbildīgajiem robežsargiem un būvniekiem bija nepatīkama. IDB vairāk nekā 10 kratīšanās robežsardzē, būvfirmas “Igate” birojā un amatpersonu dzīvesvietās meklēja pierādījumus krimināllietā par nelikumībām Krievijas un Baltkrievijas robežas būvēšanā.

Izmeklētāji savāca dokumentus, datorus, telefonus un atmiņas kartes. Aizturēja četras personas. Arī bijušo robežsardzes priekšnieku, ģenerāli Normundu Garbaru nogādāja nopratināšanai IDB. Garbaram, Robežsardzes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietniekam Uldim Zemmeram, “Igates” šefam Mārim Peilānam un vēl vienam firmas darbiniekam nakts bija jāpavada aiz restēm.

Aizturēšanas un kratīšanas IDB veica krimināllietā par krāpšanu un dienesta noziegumiem, kas pastrādāti, izcērtot stigas, ceļot tiltus un žogus uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka te pazuduši vairāki miljoni eiro.

Tiesā nogādāja arī bijušo Robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru un pārējos aizturētos. Tiesa izlēma, ka aizturētie netraucēs izmeklēšanai un nemuks, tāpēc visus atbrīvoja tiesas zālē.

Garbars robežsardzes priekšnieka amatā bija no 2009. gada. Viņa laikā sākās austrumu robežas izbūve. Amatu ģenerālis negaidīti pameta šā gada janvārī, lai gan līdz pilnvaru termiņa beigām bija vēl divi gadi.

Robežsardzes un “Igates” sadarbībā sākās 2015. gadā. Ceļu būves kompānija tad konkursā ieguva tiesības būvēt robežu ar Krieviju. Firmai par 17,5 miljoniem eiro jāizcērt un jāattīra 12 metrus plata stiga gar robežu, jāatjauno grāvji, jāuzbūvē caurtekas, tilti un desmitiem kilometri žoga. Darbi jāpabeidz līdz šī gada beigām. 2018. gadā “Igate” uzvarēja arī konkursā par darbiem uz robežas ar Baltkrieviju. Konkursa nosacījumi bija firmai neparasti parocīgi.  Robežsardze nolikumā prasīja, lai pretendentiem ir pieredze 10 kilometru ruļļu žoga būvniecībā, šķeldas seguma ieklāšanā 2500 kubikmetru apjomā un būvniecībā aizsargājamās dabas teritorijās, kur līguma vērtība ir vismaz 250 000 eiro.  Nevienai Latvijas firmai šādas pieredzes nav. Tikai “Igatei”, kas šādus darbus veic uz robežas ar Krieviju.

Firma uzvarēja. Kilometra robežas ar Baltkrieviju cena bija divkārt lielākā, nekā ar Krieviju. Līgums noslēgts par 22,8 miljoniem eiro. Viens tilts izmaksājis ap 600 000 līdz  700 000 eiro. Tādi paši tilti gadu iepriekš pie Krievijas robežas maksāja ap 130 000. Robežsargi un būvnieki stāstīja, ka šāda starpība  nav nekas īpašs. Esot cēlušās cenas.

“Cenas svārstās vai četras ar pusi, vai nedaudz mazāk, bet uz Krievijas robežas tilti tika būvēti, balstoties uz 2014. gada vispārējās vienošanās nosacījumiem un uz 2014. gada cenām,” tā aprīļa beigās norādīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Tomēr “Nekā personīga” uzzināja, ka četru tiltu būvniecībai pie Baltkrievijas robežas “Igate” bija piesaistījusi apakšuzņēmēju, kam par darbu maksāta tikai ceturtā daļa no 2,7 miljoniem, ko firma saņēma no robežsardzes. Pārējā nauda palika “Igatei”.

“Nekā personīga” arī zināms, ka izmeklētājus interesē uz Krievijas robežas uzbūvētais žogs. Tas neatbilstot līgumā paredzētajam. Izmantoti lētāki materiāli, tas nav nostiprināts atbilstoši projektam. Taču par to maksātas līgumā paredzētās summas.

Tāpat kriminālprocesā izmeklētāji meklēs, kur palicis uz robežas nocirstais mežs. Vasaras sākumā IDB un Dabas aizsardzības pārvalde pamanīja, ka Ciblas novada Līdumnieku pagastā gar robežu izcirsta nevis likumā paredzētā 12, bet 50 un vietām pat 80 metru plata josla. Lielākajā daļā platību aizvākti celmi, zeme uzfrēzēta un nolīdzināta. Vērtīgākie zāģbaļķi aizvesti, palikušas tikai dažas kaudzes ar mazvērtīgu malku. Cirsti arī dabas liegumos augošie koki, par kuru nociršanu paredzēta kriminālatbildība. Dabas sargātāji bija pārsteigti par postījumu mērogu.

“Nekā personīga” pieaicinātie eksperti vērtēja, ka pēc ļoti pieticīgām aplēsēm Līdumnieku pagastā nocirstā un pazudušā meža vērtība ir vismaz 240 000 eiro. Taču summa var būt arī divkārt lielāka. Nav zināms, cik daudz koku izcirsts visā robežas garumā.

Robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis  ir sašutis par sava priekšgājēja un bijušā priekšnieka Normunda Garbara aizturēšanu un to, ka šī informācija publiskota. Viņš apšauba, ka izmeklēšanai vispār ir pamats.

“Vēl ir pāragri runāt, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Ir apsūdzības versija, uzbrūkoša. Tikai un tā ir sākotnējā informācija, mēs nerunājam par to, ka ir nosūtīts kriminālprocess kriminālvajāšanai, ka kāds tiktu notiesāts. Man ir diezgan lielas šaubas par izmeklēšanas kvalitāti, kas tiek īstenota IDB,” norāda Pujāts.

Par pazudušajiem kokiem versijas mainās. Jūnijā robežsardze apgalvoja, ka nekas nav pazudis. Nocirstie koki esot novietoti krautuvēs. Tagad, kad kokus meklē arī IDB un Valsts kontrole, priekšnieks atzīst, ka daļa tomēr esot aizvesta.

“Robežsardzei ir informācija, ka pakalpojumu sniedzējs, kurš bija uzņēmējam sniedzis pakalpojumus zināma daudzuma kokus ir izvedis, bet tā informācija mums ir, un tas ir risināms civiltiesiskā kārtībā par attiecīgi summas, iespējams, ieturēšanu. Tas ir noteiktā pakalpojuma sniedzēja atbildība. Ja viņš ir patvaļīgi izvedis kokus no robežas joslas, tad norādīts, ka ir jāveido krautuves. Ja pakalpojuma sniedzējs kokus ir nozadzis, tā ir viņa atbildība,” saka Pujāts.

Sadārdzināto konkursu par Baltkrievijas robežas būvniecību neesot pamata apšaubīt, jo tam pamatā ir projekts un tāmes, ko vērtējusi Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumu komisija.

Saeimas deputāts, bijušais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”) pauž: “Atzīšos, ka tas man bija pārsteigums, šādas te aktivitātes. Protams, ka ļoti grūti ir arī kaut ko komentēt, izņemot tās ziņas, ko es uzzinu tagad no medijiem.”