2 komentāri

Trīs dienas pirms gadumijas vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards paziņoja, ka Latvijā līdz 2020. gadam ieviesīs pudeļu depozīta sistēmu, kad nododot tukšos stikla, plastmasas vai skārda iepakojumus par katru varēs saņemt 10 centus.

Tā ir priecīga ziņa dabas draugiem, taču pretrunā ar līdzšinējo zaļās politikas veidotāju rīcību. Var izrādīties, ka apņemšanās ieviest sistēmu ir tikai Gerharda un viņa partijas biedru izvēlēta tēma priekšvēlēšanu kampaņā, apzinoties, ka vēlētājiem ideja patīk, taču ietekmīgu pretinieku dēļ tas nebūs jādara. Līdzšinējie mēģinājumi ir bijuši neveiksmīgi. Iebildumi bijuši pašvaldībām, atkritumu biznesam un tirgotājiem. Arī tagad atbalstītāju rindas nav kļuvušas kuplākas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Šogad aprit desmit gadu, kopš “Cūkmens” rūpēs par kārtību mežā bija savācis vismaz 17 000 parakstu, lai Latvijā ieviestu PET pudeļu depozīta sistēmu. Parakstus viņš iesniedza toreizējam vides ministram Raimondam Vējonim. Taču nekas nenotika.

Pēc “Cūkmena” aktivitātēm sekoja vēl vairāki mēģinājumi sistēmu ieviest. 2010. gadā vides aktīvisti savāca vēl 500 parakstus, taču ierēdņi un politiķi tālāk par diskusijām netika. 2013. gadā vides un reģionālās attīstības ministrs Sprūdžs Saeimā iesniedza likuma grozījumus. Taču tie tur arī palika. 2014. gada beigās par vides un reģionālās attīstības ministru kļuva Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības. 2015. gadā ministrija paziņoja, ka par depozīta sistēmu ir jāaizmirst, tā ir dārga, atkritumu nešķirošanas problēmu nerisina – tā nepalīdzēšot samazināt uz izgāztuvēm noglabāšanai aizvesto atkritumu daudzumu. Igaunija depozīta sistēmu ieviesa jau 2005. gadā, Lietuva pagājušajā gadā. Latvijā tikmēr atkal savākti desmittūkstoš parakstu ierosinājumam sistēmu tomēr ieviest.

Līdz šim galvenais pretarguments pudeļu depozīta sistēmai bija, ka uzņēmēji un pašvaldības ir ieguldījušas miljonus dalītajā atkritumu vākšanā, kad iedzīvotāji paši bez atlīdzības sašķiro atkritumus. Tieši tur esot nākotne. Tagad tas ir mainījies, nākotne esot depozīta sistēmā.

Trīs dienas pirms gadumijas vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards paziņoja, ka pudeļu depozīta sistēma būs. Jau pēc diviem gadiem iedzīvotāji varēšot pudeles un bundžas nodot, nevis mest miskastē.

Kaspars Gerhards
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (NA)

Pircējs, iegādājoties šo konkrēto produktu, viņš iemaksā šo depozītu, šos desmit centus, un viņam ir iespēja šos desmit centus saņemt atpakaļ tajā brīdī, kad viņš nodod šo pudeli atpakaļ.

Ministram neliekas mulsinoši, ka pirms divarpus gadiem viņa vadītā iestāde ideju norakstīja. Situācija esot mainījusies.

Kaspars Gerhards
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (NA)

Tolaik mēs diskutējām ar visām iesaistītajām nozarēm. Kā jau es teicu, 2016. gadā, 2017. gada 1. janvārī stājās spēkā šīs te izmaiņas, ka kontrole tiek pastiprināta, un kontroles laikā parādījās šīs problēmas, ka ne līdz galam šie mehānismi darbojas. Šis sabiedrības viedoklis un vēlme redzēt caurskatāmāku sistēmu arī protams spēlē savu lomu. Ļoti maz argumentāciju, sevišķi ņemot vērā kaimiņu pieredzi, maz argumentu pret šīs sistēmas ieviešanu.

Pēc ministra teiktā var noprast, ka drīzumā jau par nepieciešamajām izmaiņām likumos varēs spriest Saeimas komisijas. Tikai jāuzspodrina likumu grozījumi, kas Saeimā glabājas jau no iepriekšējā, 2014.gada mēģinājuma. Toreiz, vienā no pēdējām 11.Saeimas sēdēm, tos no darba kārtības ierosināja izslēgt Nacionālās apvienības deputāti un Lolita Čigāne. Tagad atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju vada Gerharda partijas biedrs Romāns Naudiņš. Arī viņš “Nekā Personīga” sacīja, ka sistēmas ieviešanu atbalsta. Pēkšņais Nacionālās apvienības optimisms nu aizrāvis arī citu ilggadēju Tautsaimniecības komisijas deputātu, zaļo zemnieku Ingmāru Līdaku. Viņš šajā jautājumā ir ļoti svārstīgs, jo pirms desmit gadiem bija par depozīta sistēmu, pērn intervijā “Latvijas radio” teica, ka ir pret, tagad atkal par, tikai ar daudziem nosacījumiem.

Ingemārs Līdaka
Saeimas deputāts (ZZS)

Šobrīd man ir pamats domāt, ka šis varbūt ir tāds pamatots sabiedrības vēlmē. Šobrīd sabiedrības vairākums acīmredzot saredz depozīta sistēmu kā vienīgo panācēju atbrīvot grāvjus no PET pudelēm, nu es saredzu, ka šis var būt ir tāds politisks pirmsvēlēšanu lēmums, ja, kuram var būt ekonomiskas sekas.

Nu redzot šo priekšvēlēšanu laiku, otrām kārtām lielas daļas nevalstisko organizāciju atbalstu, es domāju, ka varētu šobrīd tas izdoties. Neba nu es būšu tas, kas liks šķēršļus, bet mana interese ir šīs bažas paust, ka cilvēki, kas vēlas ieviest šo depozīta sistēmu, tas var sanākt arī dārgāk.

Līdaka bažījas, ka cietēji var izrādīties mazās lauku bodes, kas nespēs nodrošināt taras pieņemšanu. Tāpat, izņemot ārā vērtīgāko, kas atkritumos ir – PET pudeles un skārdenes, cena celsies pārējās mēslu masas apstrādei.

Bažīgi par negaidīto Vides un reģionālās attīstības ministrijas aktivitāti ir dzērienu ražotāji.  Pirms desmit gadiem  vairums no viņiem bija pret depozīta sistēmas ieviešanu.  Taču 2013. gadā viņi savas domas mainīja un parakstīja apņemšanos depozīta sistēmas ieviešanu īstenot kopā ar ministriju. Tagad ražotāji atkal ir skeptiski.

Ināra Šure
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja

Mūsu viedoklis, ražotāju viedoklis ir nogaidošs. Mēs labprāt paskatītos gadu divus, kas notiek Lietuvā, jo viņu tirgus ir līdzīgāks Latvijas kā igauņu, jo igauņiem lielveikalu ir daudz vairāk. Mums atkal sadrumstaloti gan lielveikali gan mazie un Lietuvā ir tieši tā pat.

Viņasprāt, ir neloģiski papildus esošajai dārgajai šķirošanas sistēmai veidot vēl vienu dārgu, kas attieksies tikai uz 10% no visiem atkritumiem. Par to būs jāmaksā patērētājiem.

Par nepārliecinošajām Vides un reģionālās attīstības ministrijas stratēģijas maiņām saduguši ir arī atkritumu apsaimniekotāji, kas, paļaujoties uz esošo atkritumu savākšanas kārtību, vēl nesen investējuši šķirošanas iekārtās. Tagad viņu bizness ir apdraudēts.

Andris Karlsons
SIA “EKO KURZEME” izpilddirektors

Mēs pirms diviem gadiem piesaistījām Eiropas finansējumu 1,2 miljonus un uzbūvējām sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu pie Liepājas Grobiņā. Noslēdzām līgumu uz desmit gadiem, kur mums jāsašķiro konkrēts apjoms ar otrreiz izmantojamajiem materiāliem.Ja ņemam šo depozītu sistēmu, tad ir skaidrs, ka daļa no šiem derīgajiem materiāliem tiks novirzīta depozīta sistēma, līdz ar to ir jautājums par to ko un kā darboties tālāk rūpnīcā.

Nacionālās apvienības koalīcijas partneri vēl nav noformulējuši viedokli, vai atbalstīs ieceri ieviest pudeļu depozītu. Gaida konkrētus likumu projektus. Pašvaldībās viedokļi ir atšķirīgi, taču uzreiz nē neviens nesaka. Valsts prezidents Raimonds Vējonis ideju atbalsta konceptuāli.

Andis Jēkabsons
Valsts prezidenta Ekonomikas padomnieks

Jēkabsons: Valsts prezidents iepriekš un arī tagad pauž atbalstu depozīta sistēmas ieviešanai, jo, pirmkārt, sistēma būtu ilgtspējīgas un tālredzīgs vides politikas risinājums. Otrkārt, tā veicinātu sociāli atbildīgas sabiedrības veidošanos, negružot, nemēslot dabā.

NP: Vai nav jau nokavēts, jo pagājuši jau desmit gadi, investīcijas citā sistēmā jau ieguldītas desmitos miljonu, Eiropas naudu arī vairs nevar dabūt šim projektam, vai tas vilciens jau nav aizgājis, vai nav par vēlu?

Jēkabsons: Zināmā mērā par ilgtspējīgiem vides risinājumiem mēs varam diskutēt vienmēr. Viņi nekad nebūs nokavējuši savu laiku. Mēs vienmēr varam censties savu dabu aizsargāt vai rūpēties par tīrāku būšanu. No konceptuālā viedokļa tur neredzu nekādu pretrunu. Jautājums ir par tiem apstākļiem, vai šobrīd mūsu finansiālās iespējas to atļauj un vai tas ir samērīgi ar veiktajām investīcijām.

Gerhards var rēķināties ar šai idejai vienmēr uzticīgo vides draugu atbalstu, konceptuālu “jā” no prezidenta un “Cūkmena” svētību.

Vides un reģionālās attīstības ministrija lēš, ka pudeļu depozīta sistēmas ieviešana izmaksās 30 miljonus eiro. To būs jāsedz patērētājiem, valsts naudu neieguldīs.

TOP komentāri

  • Egils Langovskis
    0 0 0

    Egils Langovskis

    Un kāpēc ne 25 centi kā tas ir Vācijā? Šakāļi......
  • dzintara parādnieks
    0 0 0

    dzintara parādnieks

    Iespējams, ka ātrāk tiks pieņemti likumi, kuri praida dalībniekus padara par nacionālajiem....

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā!

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā! 1

Vai Latvija varētu kļūt par velo zemi līdzīgi kā Nīderlande? Vai pie mums maz iespējams braukt ar riteni visu gadu? Un kā komfortabli ierasties savā birojā, ja esi minies uz darbu ar riteni ziemā?

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

2018. gads make-up pasaulē mirdz vēl spožāk nekā iepriekšējais. Tendenču virsotnēs gozējas metālisks spīdums, gliteri un pat uz ādas uzlīmējami akmentiņi, ļaujot mums uzmirdzēt kā dārgakmeņiem. Ja ar mirdzumu un spīdumu jau esam pazīstamas kopš pagājušā gada, tad viena toņa acu ēnas, izteikti kuplas skropstas un citas aktuālākās tendences vēl jāiepazīst. Esi gatava jauniem skaistuma piedzīvojumiem? Iepazīsties ar 10 interesantākajām grima tendencēm šajā gadā!

Lasi vēl