Pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Piejūra” ir iedzīvojies pusmiljona zaudējumos, tam draud maksātnespēja 

3 komentāri
Pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Piejūra” ir iedzīvojies pusmiljona zaudējumos, tam draud maksātnespēja 
Ilustratīvs foto. (EVIJA TRIFANOVA, LETA)

Pirms diviem gadiem Nekā personīga vēstīja par Tukuma, Talsu un citu piejūras pašvaldību lēmumu pašiem apsaimniekot atkritumus. Toreiz pašvaldības apgalvoja, ka strādās efektīvāk par privātajiem. Lēmumu kritizēja gan Reģionālās attīstības ministrija, gan Konkurences padome, jo pašvaldībām biznesā līdz šim nav veicies.

Ir pagājis pirmais gads, kad pašvaldības pašas rūpējas par atkritumu savākšanu un ir jau pirmie rezultāti. Pašvaldību plāns ir izgāzies – aprēķini ir bijuši nepareizi, un iecerētā efektivitāte nav sanākusi. Pašvaldību uzņēmums “Piejūra” šajā laikā ir iedzīvojies pusmiljona zaudējumos, tam draud maksātnespēja.

Turklāt tagad izrādās, ka tā vadība naudu tērējusi lepniem auto un dārgiem telefoniem, nolīguši radiniekiem piederošas firmas. Pašvaldības, kam uzņēmums pieder, to nav kontrolējušas. Trauksmi par uzņēmuma krahu sāka celt banka.

Neveiksmīgi beidzies Tukuma, Talsu un septiņu citu piejūras pašvaldību mēģinājums ar savu uzņēmumu turēt zemu atkritumu izvešanas cenu. Izrādās, lētais pakalpojums nodrošināts nemaksājot nodokļus un nu pašvaldību uzņēmums ir tuvu bankrotam.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Piejūra” dibināts 2001.gadā. Tā īpašniekos ir deviņas pašvaldības. Lielākā teikšana ar 35 procentiem ir Jūrmalas domei. Talsiem un Tukumam ir ap divdesmit procentiem, pārējām pašvaldībām no diviem līdz pieciem procentiem kapitāla.

Uzņēmums apsaimnieko izgāztuves un atkritumu šķirošanas punktus, kas būvēti par Eiropas fondu naudām. No 2005. gada tajos ieguldīti ap 30 miljoniem eiro.

2017. gadā uzņēmuma īpašnieki izlēma, ka paši var arī savākt atkritumus no iedzīvotājiem. Līdz tam iedzīvotāju miskastes iztukšoja konkursā izvēlēta privāta firma. Pašvaldības apgalvoja, ka izdarīs to efektīvāk un lētāk. To apšaubīja Vides un reģionālās attīstības ministrija un Konkurences padome. Padome uzskatīja, ka patiesais mērķis ir pašvaldību vēlme mazināt finanšu caurskatāmību.

Skaidrīte Ābrama
Konkurences padomes priekšsēdētāja

Situācija mūs vairs nepārsteidz. Turpinās uzvaras gājiens, ka pašvaldības iesaistās atkritumu apsaimniekošanas biznesā, to noslēdzot konkurencei.

Atkritumu izvešanu ”Piejūra” sāka pirms gada. Firma nopirka jaunus atkritumu konteinerus un mašīnas, nolīga darbiniekus. No malas viss izskatījās labi – iedzīvotājiem par mēslu aizvākšanu rēķini bija mazi, mašīnas braukāja un atkritumi bija savākti.

Trauksmi, ka pašvaldību saimniekošana ved bankrota virzienā, gada sākumā sāka celt banka. “Piejūra”, kuras parādi kredītos un līzingos ir ap trīs miljoniem, kavēja maksājumus un pārskati liecina, ka tai ir lielas finanšu problēmas.

Jānis Krops
”Swedbank” preses sekretārs

Banka vērsās pie uzņēmuma Piejūra kapitāla daļu turētājiem, tātad pašvaldībām, tāpēc ka banka vienkārši sāka vairāk pamanīt to, ka ir problēmas ar finanšu pārvaldību. Ņemot vērā, ka bankai ir darījums ar šo uzņēmumu. Pašvaldības, kapitālu daļu turētāji ir galvojuši šo kredītu. (NP: Vai tas nozīmē, ka pašvaldībām sanāk pašām samaksāt to parādu šī uzņēmuma vietā?) Jebkurā gadījumā tas galvenais moments ir, ka pašvaldībā, ir jāvienojas, kā viņi tālāk turpinās šī uzņēmuma darbību. Tas uz ko mēs ceram, ka pašvaldības spēs vienoties.

Tikai pēc bankas intereses sarosījās arī pašvaldības. Pārbaudē atklāts, ka ar zaudējumiem strādājošā uzņēmuma administrācija sev pirkusi telefonus par vairāk nekā tūkstoš eiro, par deviņsimt eiro mēnesī nomājusi apvidus automašīnu. Daļa atkritumu izvešanas tehnikas bez konkursa nomāta no firmas, kas pieder direktora dēlam.

Par divu atkritumu savākšanas mašīnu un vienu piekabi “Kerluc” no “Piejūras” saņēma ap 6000 eiro mēnesī. Uzņēmuma īpašnieks ir  Reinis Ruža. Līdz 2014.gada martam uzņēmuma piederēja  viņa tēvam Arnim Ružam, kas līdz šai nedēļai bija SIA “Piejūra” tehniskais direktors.

Nekā personīga: Labdien! Meklējam SIA “Kerluc”.
Ruža: Jā, ko jūs gribējāt?
Nekā personīga: Mēs gribējām par to piejūras līgumu noskaidrot.
Ruža: Nu, nākat!
Nekā personīga: Un jūs esat?
Ruža: Es esmu Arnis Ruža, kas bija tehniskais direktors piejūrā.
Nekā personīga: Tā firmas saistība ar jūsu, es saprotu, dēls tur ir īpašnieks?
Ruža: Jā, dēls ir īpašnieks.
Nekā personīga: Un kā jūs tā nonācāt, ka dēlam tagad ir jāpalīdz?
Ruža: Jūs savam dēlam nepalīdzat?
Nekā personīga: Tas arī tas galvenais iemesls? Jūs savam dēlam nepalīdzat? 
Ruža: Es jau nepalīdzu dēlam. Šobrīd sanāca tā, ka dēls palīdzēja man. Kā “Piejūrai”.
Nekā personīga: Cik ilgi ir tas līgums?
Ruža: Varbūt mēs varam iet ārā. Jūs te tā baigi ienācāt tā..
Nekā personīga: Te ir juridiskā adrese, mēs nākam uz firmu. 
Ruža: Nē nu labi, nākat iekšā, ne jau es tādā ziņā. Nu, runājam skaidru valodu, kāds ir jautājums?

Ruža noliedz, ka iepriekšējā vadība būtu vainojama uzņēmuma līdzekļu izšķērdēšanā. Zaudējumi prognozēti jau gada sākumā un tie radušies, jo bijis nepieciešams ieguldīt līdzekļus atkritumu mašīnu un konteineru iegādē. Jau decembrī Tukuma pašvaldība informēta, ka 2018. gads beigsies ar pusmiljona zaudējumiem.

Arnis Ruža
Bijušais ”Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra” direktors

(NP: Bet kā jūs varat izskaidrot, ka ir sacelts troksnis, viss ir slikti, valde atlaista?) Tās ir Tukuma pilsētas mēra politiskās spēles un viņš grib pārdot šo biznesu! (NP: Un kam viņš grib pārdot?) Nezinu, prasiet viņam.

Tukums uzņēmies vadošo lomu atkritumu apsaimniekošanas projektā. Pašvaldības vadītājs noliedz savtīgas intereses un apgalvo, ka kapitāla daļu turētāji nevarēja zināt, ka uzņēmumam iet slikti, jo iepriekšējos gados tas strādājis ar peļņu.  Pašvaldības nevarot vainot par sliktu uzraudzību. Pie visa vainojama nu jau atlaistā valde.

Ēriks Lukmans
Tukuma domes priekšsēdētājs (Tukuma pilsētai un novadam)

Neapzināta, vai varbūt pat apzināta bezdarbība. Iespējams, arī prettiesiska rīcība. Nesaimnieciskums. Un iespējamie normatīvo aktu pārkāpumi. Nu, kaut vai elementāras lietas. Mobilie telefoni. Kuru vērtība vairāk par 1000 eiro. Būtu jāizvērtē šī situācija pie šādiem finanšu rādītājiem. Vai arī otrais. Transporta nomas līgumi, kur kopējais maksājums sastāda vairāk nekā 26 000 eiro.

Lukmans stāsta, ka pēdējo nedēļu laikā izdevies uzņēmumu stabilizēt. Aktuālu parādu neesot. Nekā personīga informācija liecina, ka patiesībā problēmas nav pazudušas. No 180 000 nodokļu parāda izdevies  atbrīvoties, slēdzot vienošanos ar ieņēmumu dienestu par maksājuma  atlikšanu. Aprīļa sākumā uzņēmumam būs jāmaksā kārtējais Dabas resursa nodokļa maksājums, kas varētu pārsniegt 100 000 eiro. Tam naudas nav.

Uzņēmuma glābšanai kā pagaidu valdes priekšsēdētājs piesaistīts rūdīts atkritumu jomas biznesmenis Ēriks Zaporožecs. Viņu uz Tukumu atvedis Jūrmalas domes deputāts, “zaļzemnieks” Jānis Lediņš.

Jānis Lediņš
Jūrmalas domes deputāts (ZZS)

Vienkārši es viņu pazinu no veciem laikiem, tādēļ es viņam piedāvāju, viņš piekrita apskatīties, viņam tas likās interesanti, viņš cik es zinu ir strādājis “Hoetikā”, gan vides servisā, vēl visur un viņš šo jomu pārzina. Šobrīd mēs gaidām, ko Zaporožeca kungs šī mēneša laikā ko viņš būs izanalizējis un ko viņš mums piedāvās. Šobrīd es nevaru pateikt, vai ar naudu būs jāpalīdz, īstenībā tas uzstādījums bija tāds, maksimāli izdarīt tā, lai novadu domei nevienam nav jāiejaucas ar saviem līdzekļiem. (NP: Un jūs tur redzat tādu iespēju?) Jā.

Lediņu un Ēriku Zaporožecu vieno politiskas intereses. 2014.gada Saeimas vēlēšanās Zaporožecs startēja no Zaļo zemnieku savienības saraksta, taču parlamentā netika. 2017.gadā tikpat neveiksmīgi viņam beidzās mēģinājums iekļūt Jelgavas domē. Zaporožecs par Piejūras un savu nākotni ir optimistisks. Lai gan pašvaldību vadītāji saka, ka viņš ir pagaidu vadītājs un būs konkurss, Zaporožecs ir pārliecināts, ka uzņēmumu savedīs kārtībā un nostrādās tajā piecus gadus.

Ēriks Zaporožecs
SIA ”Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra” direktors

(NP: Kāda jums ir interese par salīdzinoši mazu atalgojumu uz trīs mēnešiem te nākt strādāt?) Kas teica, ka uz trīs mēnešiem? (NP: Pagaidu valdes priekšsēdētājs.) Nav tāda termiņa pagaidu valdes priekšsēdētājs. Ir noslēgts šobrīd bija akcionāru lēmums, tas varbūt izskanēja kā pagaidu risinājums vai kā, bet man lēmums ir pieņemts uz pieciem gadiem ir noslēgts darba līgums uz pieciem gadiem, un ja es nebūšu zaglis, krāpnieks un afērists, tad principā nav nekāda pamata ar mani pārtraukt līgumu ātrāk par pieciem gadiem.

Nākamnedēļ atkal sapulcēsies visas deviņas pašvaldības, lai lemtu kā uzņēmumu izvilkt no nepatikšanām. Pagaidām ne kapitāla daļu turētāji, ne Zaporožecs neatklāj, vai pašvaldībām būs jāsedz zaudējumi un par cik iedzīvotājiem pieaugs maksa par atkritumu izvešanu.

Ēriks Lukmans
Tukuma domes priekšsēdētājs (Tukuma pilsētai un novadam)

(NP: Vai jūsuprāt šis gadījums neparāda, ka pašvaldībai nevajadzētu nodarboties ar biznesu?) Es vēlreiz gribu teikt, šis nav bizness. Šī ir pašvaldības autonomā funkcija!

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl