3 komentāri

Rīgas dome jau četrus gadus ir parādā A/S “Pasažieru vilciens” 563 tūkstošus eiro par pilsētnieku pārvadāšanu.

Parāds radās eksperimenta laikā 2013. un 2014. gadā. Tad Rīgas dome un Satiksmes ministrija vienojās, ka pašvaldības dāsnās atlaides senioriem, studentiem un vēl 11 pasažieru kategorijām darbosies arī vilcienos.

Kad braucēju izrādījās vairāk, nekā rēķināts, dome atteicas maksāt. “Pasažieru vilciens” un Autotransporta direkcija gadiem raksta vēstules un lūdzas, lai Rīga naudu samaksā. Rezultāta nav. Jau divus gadus tiek spriests, ka vajadzētu domi iesūdzēt, taču līdz tiesai valsts uzņēmumi vēl nav tikuši.

Dzelzceļa sliedes ieskauj Rīgu no Bolderājas līdz Vecāķiem, pilsētas centrā ar vilcienu ātri var nokļūt no Babītes, Juglas, Tīraines vai Dārziņiem. Pasažieru vilcienu ciešāka sasaistīšana ar Rīgas sabiedriskā transporta sistēmu ir apspriesta jau no padomju laikiem, tomēr līdz šim no tā nekas dižs nav sanācis. Visam vajadzēja mainīties 2013. gadā. Īsi pirms pašvaldību vēlēšanām Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) ar tā brīža satiksmes ministru Anriju Matīsu parakstīja nodomu protokolu, ka vilcienos varēs norēķināties ar Rīgas e-talonu. Abas amatpersonas tīksminājās, ka tas ir tikai pirmais solis ciešākai piepilsētas vilcienu integrācijai  Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā.

Anrijs Matīss
Saeimas deputāts (“Saskaņa”) bijušais Satiksmes ministrs

Tā ideja bija ļoti laba. Jo, protams, tie cilvēki, kas pārkāpa, piemēram, Vecmīlgrāvī no autobusa uz vilcienu, atslogoja gan pilsētas sabiedrisko transportu, otrkārt, viņi ātrāk nokļuva galamērķī.

Pie izpildes ķērās Rīgas dome, Autotransporta direkcija un “Pasažieru vilciens”. 2013.gada 1.oktobrī sistēma tika palaista. Tiesības maksāt ar e-talonu ieguva personas, kam pašvaldība bija piešķīrusi atlaides braucieniem Rīgas sabiedriskajā transportā.

Pensionāriem, skolēniem un citiem atlaižu saņēmējiem ar vilcienu braukt iepatikās. Rīdzinieku skaits vilcienos strauji auga. Tomēr prieki nebija ilgi. Pēc gada vajadzēja pārsēsties atpakaļ “Rīgas Satiksmes” transportā.

Slēdzot līgumu, puses lēsa, ka ar Rīgas domes atlaidēm  apdāvinātie rīdzinieki vilcienā varētu iekāpt 600 000 līdz vienam miljonam reižu. Par to pašvaldība “Pasažieru vilcienam” apņēmās maksāt 38 000 eiro mēnesī. Tomēr priviliģētie pilsētnieki izrādījās aktīvāki un vilcienu gada laikā izmantoja pusotru miljonu reižu. Popularitāte pieauga un pēdējā mēnesī sasniedza jau 180 000.

Līgumu 2014. gada 1. septembrī pārtrauca “Pasažieru vilciens”. Braucēju skaits bija divkārt lielāks nekā prognozēts, bet Rīgas pašvaldība atteicās par tiem maksāt.

Egons Ālers
A/S “Pasažieru vilciens” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs

Līgumā, protams, bija atruna, ka gadījumā, ja kādai no pusēm rodas pretenzijas vai domstarpības, līgums tiek pārskatīts, tai skaitā arī apmaksas kārtība. Taču par apmaksas palielināšanu neizdevās vienoties, līdz ar to līgumu nācās lauzt un pasūtītāja puse palika mums parādā.

Pasažieru vilcienam nodarīti 563 000 eiro zaudējumi. Taču uzņēmums neraujas tos piedzīt no domes. Četrus gadus rakstītas vēstules Autotransporta direkcijai, Rīgas domei, jautājums cilāts Sabiedriskā transporta padomē. Tur jau 2016. gadā spriests, ka būtu jātiesājas. Taču līdz šim nekāda progresa nav.

Kad radās domstarpības ar Rīgas domi, “Pasažieru vilcienu” vadīja Andris Lubāns. Viņš šajā amatā sabija līdz 2017. gada 15. oktobrim. Tagad viņš strādā Rīgas domes Satiksmes departamentā par Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas priekšsēdētāju. Lubāns saka, ka prasību pret Rīgas domi celt nav varējis, tādas tiesības esot Autotransporta direkcijai.

Andris Lubāns
bijušais A/S “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs (līdz 2017.gada 15.oktobrim)

“Pasažieru vilciens” šo naudu pieprasīja no maksātāja, maksātājs šī līguma izpratnē bija Autotransporta direkcija, līdz ar to tas palikās kā nesegtais parāds no pasūtītāja, no Autotransporta direkcijas puses “Pasažieru vilcienam”. Par tālākajām darbībām attiecībā uz Rīgas pilsētas pašvaldību, tad Autotransporta direkcijai un Sabiedriskā transporta padomei, acīmredzot, vajadzēja pieņemt kādus lēmumus un arī rīkoties.

Autotransporta direkcija saka, ka ar Rīgas domi jācīnās “Pasažieru vilcienam”, jo tam nodarīti zaudējumi.

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš norāda: “Interesants tulkojums viņiem ir. īstenībā jau ir tā, ka zaudējumi jau ir “Pasažieru vilcienam”. Kāpēc Autotransporta direkcija ir līguma trešā puse, tāpēc ka “Pasažieru vilciens” nedrīkst veikt pasažieru pārvadājumus regulārajā maršruta tīklā bez Autotransporta direkcijas pasūtījuma. Mēs šinī gadījumā esam tā pārvadājuma pasūtītājs, bet līguma nosacījumi un norēķinu kārtība šinī gadījumā tas ir jautājums starp Rīgas domi un “Pasažieru vilcienu”.”

“Pasažieru vilciens” ik gadus dotācijās no valsts saņem desmitiem miljonu eiro. Dotācijas izlietošanu pārrauga Satiksmes ministra paspārnē izveidotā Sabiedriskā transporta padome. To vada Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands. Viņš vienlaikus ir arī A/S “Pasažieru vilciens” kapitāla daļu turētājs.

Dins Merirands
Sabiedriskā transporta padomes priekšsēdētājs

Mūsu pusē šis jautājums aizmirsts nav, jo tas vienkārši ir gluži reāls cipars šajā te grāmatvedībā. Redzot, ka nekādas virzības tajā nav, mēs principā uzskatām, ka tāda tiesāšanās starp valsts kapitāla sabiedrībām un pašvaldību, tas nav labais tonis. Maksimāli ir jāmēģina atrast kaut kāds kopsaucējs sarunu ceļā. Bet ņemot vērā, ka tik ilgs laiks jau ir pagājis, tad acīmredzot sekos kaut kādas tālākas darbības no “Pasažieru vilciena” un Autotransporta direkcijas puses.

Rīgas dome jau četrus gadus pieturas pie vienas atbildes. Dome ir izpildījusi savu līguma daļu un nevienam neko nav parādā.

Rīgas domes Transporta komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks norāda: “”Pasažieru vilciens” dabūja vairāk pasažieru, kas maksāja par braucienu, maksāja ar atlaidi, bet maksāja. Tā pasažieru vilciens toreiz saņēma jaunus pasažierus, pie tam neieviešot nekādu papildu transportu, tie maršruti un tie reisi palika tie paši, līdz ar to šobrīd runāt par to, ka uzņēmums cieta zaudējumus, manuprāt diezgan neloģiski.”

Teorētiski pašvaldībai būtu bijis izdevīgi maksāt par savu pensionāru un skolēnu pārvadāšanu pa dzelzceļu, jo brauciena cena vilcienā Rīgas robežas bija 70 centi. Kamēr par šo pašu cilvēku braukāšanu “Rīgas satiksmes” autobusos un trolejbusos pašvaldība maksāja 1,20 eiro.

Tomēr domē rēķina citādāk. Lai gan rīdziniekiem patika vilcieni, tomēr pārāk lielā atsaucība varēja radīt vairāku miljonu robu “Rīgas satiksmes” budžetā.

TOP komentāri

  • Līga Lihga
    +1 +1 0

    Līga Lihga

    Oho, tas tik jaunums, ka Ušaks sponsorēja pāvesta vizīti. Tiešām? Ne no valsts budžeta? Tad kāds sakars Rīgas naudas makam un uzspļaušanai visam un visiem un pāvesta vīzītei? Tad jau var teikt, ka ja Mārtiņš no 15. dzīvokļa nebūtu sev nopircis jaunu mašīnu, Feģa no 1. dzīvokļa būtu samaksājis savus parādus.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl