Par izgāzušos 3,5 miljonu vērto projektu skolas.lv vainīgos nav atradusi ne Izglītības ministrija, ne arī policija un prokuratūra

0 Komentāru

Par izgāzušos 3,5 miljonu vērto projektu skolas.lv vainīgos nav atradusi ne Izglītības un zinātnes ministrija, ne arī policija un prokuratūra, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Pēdējo divu Covid-19 gadu laikā daudziem mācīšanās notika, sēžot pie datoriem. Iespējams, ka to būtiski atvieglotu kāds pirms dažiem gadiem uzsākts projekts. Diemžēl tas pilnībā izgāzās. Lai izveidotu virtuālu vietni skolas.lv valsts iztērēja 3,5 miljonus eiro. Bet pēc ieviešanas dzīvē to pārtrauca. Vainīgos par totālo brāķi nav atradusi ne Izglītības un zinātnes ministrija, ne arī policija un prokuratūra.

2009.gads. Izglītības ministres amatā ir “ZZS” pārstāve Tatjana Koķe. Viņas vadītā ministrija iekustina ieceri veidot interaktīvu vietni skolniekiem, skolotājiem un vecākiem. Lai gan tobrīd tirgū jau darbojās privātais projekts “e-klase”.

Izglītības un zinātnes ministrija izsludina konkursu. Kā vienīgais pretendents uzvar divu firmu AS “Datorzinību centrs” un SIA “E Synergy apvienība”. Uzņēmumā “Datorzinību centrs” tobrīd un arī pašlaik viena no īpašniecēm ir Signe Bāliņa – līdz 2009.gadam ZZS virzītā  e-lietu ministre premjera Ivara Godmaņa valdībā.

Mainās valdības un atbildīgie ministri. Projekts tiek sadalīts vairākās kārtās. Īstenota pirmā, otrā. Ieplānota arī trešā, bet līdz tai netika. Kopā kopš Skolas.lv uzsākšanas sešos gados amatā bija seši izglītības ministri no trim dažādām partijām, trīs valsts sekretāri:

  1. Mārīte Seile, bijusī izglītības un zinātnes ministre (2014-2016) (Vienotība)
  2. Ina Druviete, Bijusī izglītības un zinātnes ministre (2014) (Vienotība)
  3. Vjačeslavs Dombrovskis (“Reformu partija”), bijušais izglītības un zinātnes ministrs (2013-2014)
  4. Roberts Ķīlis (‘Reformu partija”), bijušais izglītības un zinātnes ministrs (2011-2013)
  5. Rolands Broks (ZZS), bijušais izglītības un zinātnes ministrs (2010-2011)
  6. Tatjana Koķe (ZZS), bijusī izglītības un zinātnes ministre (2007 – 2010)

Kad izglītības ministrijā beidzas ZZS laiki, to pārņem Zatlera Reformu partija un skandalozais reformists Roberts Ķīlis. Viņa laikā sākas pārbaudes par skolas.lv projektu. Atklājas, ka tas bijis lielisks peļņas avots ar ZZS saistītiem uzņēmējiem, bet gala rezultāts sanācis nelietojams. 3,5 miljonus eiro izmaksājušo produktu izmanto vien 5-7 skolas. Solīti 20 dažādi e-pakalopojumi. 17 no tiem nestrādā. Tiek apturēta Eiropas naudas izmaksa. Ja projekts tā arī izgāzīsies, pastāv draudi, ka to nāksies pilnā mērā apmaksāt no valsts budžeta.

Edgarts Kalbergs, Centrālās finanšu un līguma aģentūras Publiskās pārvaldes projektu departamenta direktors (2015)

“Pastāv risks par turpmāko realizāciju un projektu mērķu sasniegšana ir jau kopš 2012. gada. Kaut kāds vidus tur pirmais. Pirmie signāli bija principā no Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministrijas.”

“Tās bija kā zobu sāpes. Bija diezgan skaidrs, ka tas projekts ir ieņemts nepareizi,. Varēja to “pārcirst” un radīt robu budžetā. Un zināmā mērā pārskatīt arī, iespējams, tajā brīdī interesi attīstīt digitālo apmācību. Es pieņēmu tādu lēmumu, ka to nedarīt,” bijušais izglītības un zinātnes ministrs (2011-2013) Roberts Ķīlis (“Reformu partija”).

Roberta Ķīļa laikā projektu neaptur. Tieši otrādi – tiek parakstīts darbu pieņemšanas un nodošanas akts, kas neparedz nekādu pretenziju celšanu pret projekta īstenotājiem. 2014.gadā ar ziņojumu valdībai nāk klajā izglītības ministre Ina Druviete. Konstatēts, ka Skolas.lv ir brāķis, ko neviens nelieto. Tomēr ministrija joprojām cer, ka to izdosies saglābt un kļūdas novērst. Valdība 2015.gada budžetā ieplāno, ka projekts saņems trīs miljonus eiro no Eiropas Savienības. Tomēr tas nenotiek. Un jau ministre Mārīte Seile iet uz Ministru kabinetu, lai lūgtu nesanākušā projekta izdevumus pilnībā apmaksāt no valsts budžeta.

Lielāko daļu no skolas Latvijas projekta naudas saņem uzņēmums “Datorzinību centrs”, kas daļēji pieder “Zaļo un zemnieku savienības” eksministrei Signei Bāliņai. Par portāla izstrādi no nodokļu maksātāju kabatas samaksāti divi miljoni eiro.
Andris Ķikāns, SIA “Datorzinību centrs” valdes priekšsēdētājs (2015.gads)

“Cietā summa aptuveni tāda varēja būt, ieskaitot visus nodokļus, ieskaitot programmatūras licences. Es pat nezinu, iespējams, beigās mēs šajā projektā, ņemot vērā visu to papildus, ko būsim ielikuši, varbūt arī Neko nebūsim nopelnījuši.”

Neveiksmīgajā Skolas.lv projektā “Microsoft Latvija” saņēma 816 000 eiro, “Lattelecom” jeb tagad “TET” 473 000 eiro, audutorfirma “Ernst and Young” – 116 000 eiro, bet visvairāk – aptuveni divus miljonus eiro – “Datorzinību centra” un “E-Synergy apvienība”.

  • “Microsoft Latvija” – 816 740 eiro
  • “Lattelecom” – 473 371 eiro
  • “Ernst and Young” – 116 442 eiro

Ap diviem miljoniem eiro “Datorzinību centra” un “E-Synergy” apvienība

Ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņo – nav normāli, ka amatpersonām neiestājas atbildība par projekta nerealizēšanu. Tiek pieprasīta izmeklēšana, lai atrastu vainīgos un sodītu.

Mārīte Seile (“Vienotība”), bijusī izglītības un zinātnes ministre (2014-2016)

“Atbildīgie darbinieki nav atstādināti no amata. Tieši tāpēc šobrīd notiek dienesta pārbaude, lai precīzi saprastu, kurā brīdī un kas ir atbildīgs par to, ka projekta īstenošana nav sasniegusi mērķi. Jo projekts ir sākts īstenot gandrīz pirms sešiem gadiem. Šis nav projekts, kuru mēs varam viegli un vienkārši identificēt vienu vainīgo.”

Tomēr kā šobrīd saka vienīgā ministrijā palikusī amatpersona, kura vērtēja Skolas.lv projekta izgāšanos – pie administratīvās atbildības saukt gluži vienkārši neesot bijis ko, jo pēc atlaišanām un reformām neviens ar proejktu saistītais ministrijā vairs nav strādājis. Tāpēc cerēts, ka palīdzēs policija. Un sāksies kriminālizmeklēšana.

Gunta Arāja, IzM Struktūrfondu departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un mūžizglītības attīstības jomā

“Mēs saņēmām Valsts policijas lēmumu par to, ka kriminālprocesa ierosināšana ir atteikta, ņemot vērā, ka viņi konstatē, ka ir ievērojams skaits problemātisku apstākļu, kuru dēļ nav iespējams noteikt, kurš tad būtu tā vainīgā persona, pret kuru tad varētu šo procesu rosināt un ka tie apstākļi, protams, tad, ko viņi redz no dokumentiem, ir kopums, kas ir radījis zaudējumus valsts budžetam. Bet viņi īsti neredz pamatu, pret ko tad rosinātu kriminālprocesu. Arī prokuratūra pēc tam atbildēja to pašu, ka viņi ir pārbaudījuši un redz, ka tas policijas lēmums par to, ka, neierosināt kriminālprocesu ir atstājams spēkā un šis lietas virzība ir izbeigta.”

“Nekā personīga”: Tad īsumā sanāk – nauda ir iztērēta. Administratīvi sodīt nevar un arī krimināli sodīt nevienu nevar?

Gunta Arāja: “Jā, nav iespējams. Nevis nevar, bet nav iespējams. Nav iespējams identificēt, ko tad sodīt.”

Šo gadu laikā attālinātās mācības materiālu izplatīšana, iespējas sekot skolēnu sekmēm un digitalizētie pakalpojumi nonākuši privātfirmu rokās. Gandrīz 95% skolu un vecāku izmanto projektu “e-klase”. Uzņēmēji norāda, ka Valsts pārvaldei ir jāmaina principi kā tiek iepirkti informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumi. Līdz Šim tas notiek, vispirms izstrādājot projektu, tad tehnisko specifikāciju un tad sistēma tiek būvēta. Neatkāpjoties ne no viena punkta projektā. Ja sistēmas tiek būvētas gadiem, tad rezultāts ir produkts, ko neviens nelietos. Jo IT jomā viss mainās ļoti strauji. Tad rezultāts sanāk kā skolas.lv vai e-veselība.

Jānis Kaģis, SIA “Izglītības sistēmas” valdes priekšsēdētājs

Nu, lūk, un tad rezultāts ir tāds, ka publiskais sektors, protams, ieskatot Izglītības ministriju joprojām mēģina IT pakalpojums iepirkt tāpat kā tiltu, tāpat kā tramvaju. Lēnā garā uzticam vieniem, lai uzraksta tehnisko dokumentāciju. Cik nu labi var uzrakstīt tehnisko dokumentāciju, nezinot, kādas inovācijas parādīsies tuvāko mēnešu laikā. Tad rīko konkursu. Tad visi mēģina par konkursus strīdēties un ņemties. Nu labi, tad noskaidro uzvarētāju. Un tad tas viss process beigās aizņem trīs gadus un IT nozarē tas ir pilnīgi garām. Ja kāds produktu taisa trīs gadus, tad kad viņu nodod ekspluatācijā, tas tādā izskatā, kā tas bija iecerēts, viņš nevienam nav vajadzīgs. Vienkārši viss vilciens ir aizgājis. Tas būtu apmēram tāpat, kā tagad mēģināt pasūtīt, lai kāds izgudro tvaika dzinēju. Nevajag nevienam vairāk. Un tā arī laikam ir galvenā problēma, jo var saprast arī tos izstrādātājus, kas uzvar konkursā. Viņi jau nedrīkst ne par komata tiesu atkāpties no tehniskās dokumentācijas. Jo tad viņiem neparakstīs pieņemšanas – nodošanas aktu, viņi nedabūs savu naudu.”

Projekta izstrādes un ieviešanas laikā aptaujātie ministri “Nekā personīga” neviens savu vainu notikušajā neatzina. Bet ar Robertu Ķīli mums sazināties neizdevās.

Ina Druviete (“Vienotība”), Bijusī izglītības un zinātnes ministre (2014)

“Pašlaik šķiet, ka ne tikai es, bet neviens nevarēs pateikt, kur tieši ir bijis pats galvenais nepilnību punkts. Bet, acīmredzot, ir trūcis pietiekamas kontroles. Noteikti bijusi bezatbildība no šī projekta izstrādātāja puses. Un šķiet, ka neviens nav veicis pamatīgu analīzi, kāpēc šis tik ļoti apjomīgais un dārgais projekts gala beigās ir izrādījies neveiksmīgs.”

“Nu, ja to varētu darīt, tad droši vien tur varētu kaut ko mēģināt darīt. Bet tur jau būtu jāskatās, ja kāds ir vainīgs… Ja jautājums ir par vainu, tad jāskatās būtu arī tas, vai nav iestājies zināmā veidā noilgums, jo, ja mēs runājam par kaut kādu atbildību, it īpaši kriminālo, tad jebkurai darbībai ir zināms noilgums,” norāda bijušais izglītības un zinātnes ministrs (2010-2011) Rolands Broks (ZZS).

Vjačeslavs Dombrovskis (“Reformu partija”), bijušais izglītības un zinātnes ministrs (2013-2014)

“Ministra līmenī nekādi lēmumi par šo netika pieņemti. Jo, man stājoties amatā, bija skaidri, ka tur ir, meklējot pieklājīgāku vārdu sameklēt ir grūti, lai raksturotu… Un ar pieklājīgiem vārdiem man to neraksturoja. Un tad tika uzdots vērtēt iespējamos tālākos scenārijus un deviņu mēnešu laikā arī nebija tur nekādas virzības.”

“Nekā personīga”: Bet jums šķiet tas izvērtējums bija pienācīgi izveikts? Vai arī tomēr varēja pamatīgāk pavērtēt, kurš un kā bija vainīgs? Jo es saprotu – izmeklēšana notika, bet beidzās ne ar ko.

Mārīte Seile (“Vienotība”), bijusī izglītības un zinātnes ministre (2014-2016): “”Mārīte Seile (“Vienotība”), bijusī izglītības un zinātnes ministre (2014-2016): “Es domāju, ka tajā brīdī tika izdarīts labākais, ko varēja izdarīt.”

Izglītības un zinātnes ministrija no Skolas.lv projektā pieļautajām kļūdām esot mācījusies. Šobrīd vairs netiek projekti pilnībā ar uzņēmumu līguma pamata nodoti provātajiem izstrādātājiem ārpus ministrijas.

Projektu līdzfinansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem.

0 Komentāru