Par Eiropas naudu būvētā ūdenssaimniecības projektā atklājas būtiska kļūda; soda iedzīvotājus

0 Komentāru
Par Eiropas naudu būvētā ūdenssaimniecības projektā atklājas būtiska kļūda; soda iedzīvotājus
LETA

2005. gadā ar Eiropas Kohēzijas fonda atbalstu Rīgā sākās ūdenssaimniecības modernizācija. Desmitiem kilometru garumā tika izbūvēti jauni ūdensvadi, lai iedzīvotājiem sniegtu kvalitatīvākus pakalpojumus un jaunās komunikācijas kalpotu ilgu laiku. Tomēr kāds ikdienišķs strīds atklājis būtisku kļūdu Rīgas ūdens daudzmiljonu projektā. Mežaparkā nav demontēts vēsturiskais ūdensvads, kā tas ieplānots, un iedzīvotājus soda par neeksistējošu pārkāpumu.

Vērienīgo  ūdenssaimniecības modernizācijas projektu Rīgā sāka 2005. gadā. Pirmās divas kārtas izmaksāja vairāk nekā trīsdesmit miljonus  eiro. Lielāko daļu sedza Eiropa, bet pārējo Rīgas dome un tās uzņēmums Rīgas ūdens. Projektu uzsāka, kad mēra amatā vēl bija Jaunā laika pārstāvis Aivars Aksenoks, bet darbus nodeva, kad domē jau saimniekoja tēvzemieši.

Jaunos ūdensvadus Mežaparkā par Eiropas miljoniem pabeidza jau pirms desmit gadiem. Vizma Sirmā tā atskaņas sajutusi tikai tagad. Viņu pašvaldības uzņēmums Rīgas ūdens sūdz tiesā. Uzņēmums uzskata, ka viņa patvaļīgi pievienojusies pilsētas kanalizācijas tīklam. Rīgas ūdens pieprasa samaksāt kompensāciju 3711 eiro.

“5.septembrī saņēmu tiesas pavēsti, ka es kā liela noziedzniece tagad būšu spiesta iet uz tiesu un pierādīt to, ka es neesmu nelikumīgi nekādam vadam pieslēgusies,” stāsta Sirmā.

Sirmās ģimene īpašumu Visbijas prospektā iegādājās 2002. gadā. Trīs gadus pirms jauno ūdensvadu izbūves. Sāka mājas rekonstrukciju un saņēma būvatļauju. Projektu saskaņoja ar visām pašvaldības iestādēm, arī Rīgas ūdeni. Uzņēmumam nebija pretenziju, ka māju Visbijas ielā pievieno pagājušā gadsimta sākumā izbūvētajam pilsētas ūdensvadam Mežaparkā, ja vien Sirmās ģimene uzstāda savas attīrīšanas iekārtas. Tas arī tika izdarīts.

Par Eiropas līdzekļiem vēlāk izbūvētajam jaunajam ūdenstīklam ģimene pieslēgties neredzēja jēgu. Par attīrīšanas iekārtām bija iztērēta ne maza nauda. Turklāt Sirmās ģimene domāja, ka dokumenti ir kārtībā.

Šobrīd Rīgas ūdens tā nedomā. Uzņēmums neatzīst, ka vēsturiskais ūdensvads kalpoja arī kanalizācijai un Sirmās ģimene izmantoja tieši to. Viņi ģimenei pieprasa uzrādīt 14 gadus senu attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas dokumentu. Savus savulaik dotos saskaņojumus tieši šādam pieslēguma risinājumam Rīgas ūdenī vairs negrib atzīt.

Vizma Sirmā centusies saprast Rīgas ūdens pretenziju būtību un vairākkārt tikusies ar pašvaldības uzņēmuma darbiniekiem. “Tā vadītāja mums teica, ka noorganizēs tādu tikšanos un viņa parādīs, ka vecais ūdens vads neeksistē, bet tāda tikšanās tā arī nenotika,” saka Sirmā.

Ir skaidrs, kāpēc šādas tikšanās nebija. Rīgas ūdens nevēlas, ka atklājas, ka Mežaparkā joprojām eksistē divi ūdensvadi – veco uzņēmumam bija jālikvidē, izbūvējot jaunās komunikācijas. To paredzēja Eiropas finansētais projekts. Taču tas nenotika. Diezgan interesanti ir arī tas, ka Rīgas ūdenī Aivars Zants pie šī projekta strādājis jau no pašas pirmās dienas, bet nu viņš vairs neatceras, vai vēsturisko ūdensvadu Mežaparkā likvidēja vai ne.

Tikmēr neatkarīgs būvinženieris Sergejs Meierovics sniedzis atzinumu, ka Sirmās ģimenes izmantotais pieslēgums bijis likumīgs. Viņš Rīgas ūdens saimniekošanas stilu sauc par miljonu ierakšanu zemē. Jaunākā informācija liecina, ka tikai puse Mežaparka māju pieslēgušās par Eiropas naudu izbūvētajiem ūdenstīkliem. Ja pirms 84 gadiem būvētais vads būtu likvidēts, kā to paredzēja tehniskais projekts, jaunie ūdensvadi nestāvētu dīkā.

Valsts kontrole ar Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējumu tapušā vērienīgā ūdenssaimniecības projekta lietderību nav pārbaudījusi.

Video

Foto

0 Komentāru