Par dzimtas īpašumu jūras krastā jācīnās ar ātro kredītu miljonāriem

19 komentāri

Liepupes pagastā par dzimtas mājām iedzīvotājiem jācīnās ar ātro kredītu miljonāriem. Latvijas likumos no seniem laikiem nemainīgi saglabājušās normas par kopīpašuma izbeigšanu, lai līdzīpašnieku strīdu dēļ neaiziet postā īpašums. Tomēr šo regulējumu var izmantot arī netaisniem nolūkiem.

“Roņu” māju līdzīpašnieka ģimenei jau vairākās paaudzēs pieder divas trešdaļas no neliela mājas un zemes īpašuma jūras krastā. Pārējā daļa pieder ātro kredītu miljonāru ģimenes uzņēmumam. To firma iegādājās izsolē, kad bankrotēja iepriekšējais saimnieks. Uzņēmums cenšas panākt, lai “Roņu” mājas īpašnieks dzimtas mājas pamet, jo tā traucē viņu iecerēm.

Salacgrīvas novada Liepupes pagasta mājas “Roņi” būvētas pirms 200 gadiem. Tās ir vienas no vecākajām zvejnieku viensētām Vidzemes piekrastē, kur vēl saglabājušās senās būves. Īpašā vērtība ir jūras tuvums un nošķirtība no citām mājām. Arī vasarās te ir salīdzinoši kluss. Nav daudz atpūtnieku.

Arnis Kursītis šeit dzīvojis jau no agras bērnības. Viņa ģimene te saimniekojusi gandrīz 50 gadu. Dzīvojuši te no agra pavasara līdz vēlam rudenim.

Arnim pieder divas trešdaļas īpašuma. Viņa vecaistēvs tās pagājušā gadsimta 70. gados nopircis no vecā saimnieka. Arnis uztur kārtībā ne vien savu īpašuma daļu, bet pagaidu jumtus uzlicis arī tām ēkas daļām, kas viņam nepieder.

Arnis Kursītis
māju ”Roņi” līdzīpašnieks

Mēs šeit dzīvojam, šīs ir mūsu mājas. Mēs šeit esam uzauguši, mēs, es domāju, – es, mans brālis, arī mana mamma. Šeit blakus dzīvo mūsu draugi, mani bērnības draugi šeit dzīvo. Neviens no maniem senčiem, ne vecāki, ne vecvecāki vairs nav dzīvi, viņi visi mūžībā. Šī ir vienīgā vieta, kur ir palikušas atmiņas, kur ir vecmammas stādītās ābeles.

Tagad viņa ģimenei no mājām var nākties aiziet. Trešā daļa īpašuma savulaik palikusi vecā saimnieka meitai, kam bērnu nebija. Viņa neveiksmīgi uzdāvinājusi īpašumu kādam nekustamo īpašumu darbonim. Tas bankrotējis, un īpašums nonācis ūtrupē.

To iegādājusies kompānija “ZS Invest Holdings”, par trešdaļu no Roņu mājām samaksājot 38 000 eiro.

Aiz “ZS Invest Holdings” stāv ātro kredītu miljonāri. Akciju sabiedrībā valdes locekle un patiesā labuma guvēja ir Zita Stiliņa. Viņas vīrs ir Kristaps Ozols, kurš savulaik bija ātro kredītu uzņēmumu “4finance”, “smscredit.lv” līdzīpašnieks. Pēc tam veidojis arī kompānijas “Mogo” un “Mintos”.

Kompānija “ZS Invest Holdings” uzstājīgi pieprasa, lai Arnis Kursītis savas īpašuma daļas pārdod viņiem.

Pirms gada kompānija piedāvājusi vienošanos – vai nu tā atpērk Arņa ģimenes divas trešdaļas par 100 000 eiro, vai arī pārdod savu trešdaļu par 50 000 eiro. Lai gan summa pārsniegusi īpašuma ekspertu novērtējumu, Arnis piekritis pirkt.

“Aizsūtījām oficiālu apstiprinājumu, ka mēs piekrītam, vienlaicīgi es sāku kārtot formalitātes ar banku. Banka piekrita mums finansēt šo darījumu. Es viņiem to paziņoju. Tajā brīdī man sākās sarakste ar viņu oficiālo pārstāvi Lauri Leju, advokātu, kurš pārstāv viņus tiesā. Viņš tajā brīdī sāka prasīt no mums diezgan absurdus pierādījumus par naudas legālu ieguvi. Ka mēs esam naudu, ko grasāmies šo nopirkt, ieguvuši legāli. Pamatojoties uz naudas atmazgāšanas un pretterorisma likumu. Jau likās tā aizdomīgi. Man jau bija aizdomas, ka viņi paši tūliņ atteiksies no tā darījuma. Mēs, lai viņiem nebūtu iemesla atteikties no darījuma, arī sniedzām viņiem šos pierādījumus. Jo nauda jau bija no bankas!” stāsta Kursītis.

Rolands Neilands
zvērināts advokāts, Arņa Kursīša pārstāvis

Šīs sarunas pašu komersantu dēļ arī netika turpinātas un īstenotas, ceļot prasību tiesā. Viņu interese nav tur nopelnīt 10 000 vai 20 000 eiro, viņu interese ir daudz lielāka tajā visā.

“ZS Invest Holdings” pieder ne vien trešdaļa no “Roņu” mājām, bet par 200 000 eiro piepirkti pieci hektāri zemes tai apkārt. Taču šī zeme ir bezvērtīga, ja nevar iegūt visas “Roņu” mājas. Ja uzņēmums piekristu pārdot savu daļu par 50 000 eiro, tad faktiski pazaudētu ieguldītos 200 000 eiro.

“ZS Invest Holdings” pārstāvis skaidro, ka esot atkāpies no piedāvājuma pārdot savu trešdaļu par 50 000 eiro, jo līgums neesot noslēgts laikus un cena patiesībā esot daudz lielāka.

Lauris Leja
zvērināts advokāts, “ZS Invest Holdings” pārstāvis

Tika saņemti arī dažādu interesentu piedāvājumi, no kā tapa skaidrs, ka tomēr šie 50 000 eiro par vienu trešo daļu ir mazāk, nekā tā cena, ko būtu gatava maksāt cita persona.

Šī it kā cita persona ir uzņēmums “ALPS Investments”. Tajā patiesais labuma guvējs ir Kristapa Ozola draugs un biznesa partneris Aigars Kesenfelds. Uzņēmuma vadībā ir tie paši cilvēki, kas “ZS Invest Holding”.

Kad šādā veidā neizdevās iegūt “Roņu” mājas, “ZS Invest Holdings” ķērās pie iespējas savu panākt ar prasību tiesā par kopīpašuma izbeigšanu, pārdodot “Roņu” mājas atklātā izsolē. Likums paredz, ka kopīpašumu var izbeigt, to sadalot, kādam no īpašniekiem atpērkot citu daļas, vai nododot izsolē, kur to var nopirkt jebkurš gribētājs.

“Izsole no tiesu prakses, no Augstākās tiesas tiesu prakses, no judikatūras, izsole ir galējais līdzeklis. Tas ir tādā gadījumā, ja nav iespējams panākt pārējos divus. Vai nu sadalīt reālās daļās, vai vienam nopirkt no pārējiem, tādā gadījumā izsole tiek piemērota,” skaidro Arņa Kursīša pārstāvis.

Kursītis tiesā uzstāja, ka ir gatavs atpirkt “ZS Invest Holding” trešdaļu. Tiesā bija iesniegts “Arco Real Estate” ekspertu vērtējums, ka īpašuma tirgus cena ir 88 000 eiro. Kursītis Tiesu administrācijas kontā iemaksāja trešdaļu no šīs summas, lai apliecinātu savu nodomu nopietnību.

Tomēr tiesa lēma par labu ātro kredītu miljonāriem un īpašums nonāca izsolē.

Lietu izskatīja Pārdaugavas tiesas tiesnese Žanna Gaigale Prudņikova. Kāpēc izvēlējusies drastiskāko risinājumu, viņa izskaidrot atteicās. Tas neesot viņas pienākums.

Arī tiesas spriedumā nav izskaidrots, kāpēc izsole ir labākais risinājums. Lai gan tiesā bija iesniegts eksperta atzinums par tirgus vērtību, tiesnese lēmumā raksta, ka lietā šādu pierādījumu nav.

Uzņēmumā “ZS Invest Holdings” uzskata, ka Arnis Kursītis speciāli traucē biznesa attīstībai un liedz izmantot īpašuma potenciālu. Viņš tikai izliekoties, ka viņam šis īpašums ir nozīmīgs. Patiesībā viss esot vērtējams naudā.

Lauris Leja
zvērināts advokāts, “ZS Invest Hodlings” pārstāvis

Šajā gadījumā es neteiktu, ka tas ir konflikts, bet tas vairāk ir naudas jautājums. Un, manuprāt, mans subjektīvais viedoklis, ka tas ir naudas jautājums, kā no vienas, tā no otras puses.

Kursītis tam nepiekrīt un negrasās padoties.  Tagad spiedums ir pārsūdzēts, un nākamā gada pavasarī cīņa tiesas zālēs turpināsies. “Mēs nevienu brīdi nebijām un neesam izsvēruši iespēju pārdot vai tikt vaļā no šī īpašuma, vai gūt peļņu. Jo tās ir mājas. Tās ir manas mājas.”

Kopīpašuma daļu iegāde, lai pēc tam tiesā panāktu visa īpašuma pārdošanu izsolē, tagad ir kļuvusi par izveicīgu juristu un uzņēmēju biznesu. Iepirkšanas vērtība bieži vien ir neliela, jo tas ir īpašuma apgrūtinājums, un cilvēki, kam vajag īpašumu, parasti nav gatavi riskēt ar nezināmu iznākumu. Taču izveicīgie darboņi no tā gūst pat pieckārtīgu peļņu.