OIK skandālā policija sākusi jaunu kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā

4 komentāri

Pagājušajā nedēļā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers negaidīti Satversmes tiesā iesniedza prasību atzīt OIK regulējumu par neatbilstošu Satversmei. Prokuratūras mērķis ir panākt, ka patērētājiem rēķinos vairs neparādās summas, kas paredzētas zaļās enerģijas un elektrības lielražotāju uzturēšanai.

Ja tiesa prokuratūras prasību apmierinās, tad mazāk jāmaksā būs mājsaimniecībām un konkurētspēja uzlabosies ražošanas uzņēmumiem, kam elektrības rēķini veido nozīmīgas izmaksas. Par to, kas maksās apsolītās subsīdijas strāvas ražotājiem, tas būs jāizlemj Ekonomikas ministrijai (EM) un valdībai.

Iespēja, ka obligātā iepirkuma sistēmu varētu atcelt, atbrīvojot mājsaimniecības un uzņēmumus no nerentablu elektrības ražotāju uzturēšanas, pirmoreiz izskanēja martā. Par to ierunājās ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Šī ideja patika arī Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, un 17. aprīlī valdība izveidoja plašu 26 ekspertu darba grupu, kurai jāizdomā, kā to izdarīt.

Uzdevums ir sarežģīts, jo 400 subsidētās elektrības ražotājus, kas kopā saņem ap 250 miljoniem eiro gadā, sargā tiesiskā paļāvība, ka atbalsts turpināsies visus solītos desmit vai divdesmit gadus. Ja OIK izņems no patērētāju rēķiniem, nauda būs jāatrod citur. Kā to izdarīt, neviens vēl nezina.

Arvils Ašeradens
ekonomikas ministrs (Vienotība)

Mums ir jāsaprot, vai mēs varam atteikties no valsts atbalsta, es ceru, ka mēs atradīsim risinājumus, un arī juristi pie tā strādā, un mēs skatīsim dažādus scenārijus. Tā ir viena daļa tajā visā. Otra daļa tajā visā, kas ir diezgan mulsinoša, ka viena tipa stacijas strādā pie ļoti dažādas atbalsta intensitātes, tas saka jau šobrīd, ka ir iespējams samazināt šo atbalstu, jo Ministru kabineta noteikumi paredz vieniem dāsnāku atbalstu, citiem – mazāk dāsnu.

Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) atcelšana, ir kļuvusi par nozīmīgu politisku jautājumu pirms vēlēšanām. Tagad  pārsteidzoši notikumos iesaistījies arī ģenerālprokurors.

Ēriks Kalnmeiers
ģenerālprokurors

Mēs uzskatām, ka faktiski ir radīti nepieņemami nosacījumi, nepieņemamas privilēģijas šaurai ražotāju grupai. Līdz ar ko mēs arī vadījāmies, ka tas varētu tikt vērtēts kā neatbilstošs satversmes 91. pantam, kas nosaka, ka visi likuma priekšā ir vienlīdzīgi un ka nedrīkst kādai grupai radīt likumā neparedzētas privilēģijas.

No tā arī izriet arī otrā atsauce uz Satversmes 105. panta otro teikumu, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Tātad, mēs prezumējam, ka šis īpašums, kas tiek izmantots enerģijas ražošanai, par kuru maksā visa sabiedrība paaugstinātus tarifus, tiek izmantots pretēji sabiedrības interesēm.

Ja Satversmes tiesa piekritīs prokuratūrai, tad patērētājiem vairs nebūs jāmaksā par koģenerācijas un atjaunojamo energoresursu spēkstaciju uzturēšanu un jaudas maksājumiem. Tas veicinās Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Tomēr var izrādīties, ka ieguvums būs niecīgs, jo OIK saņēmējiem tāpat būs jāmaksā apsolītās subsīdijas, un tad to nāksies darīt no nodokļu naudas.

“Nekā personīga”: Ja atcels, tad kompānijām būs prasījuma tiesības, valstij vajadzēs ņemt no citas kabatas ārā un maksāt tiem ražotājiem?

Kalnmeiers: Nu, patreiz mēs ļoti sasteidzam, jo mēs nezinām, vai vispār šis pieteikums tiks pieņemts izskatīšanai, un, ja tiks pieņemts, tad mēs nezinām, kāds būs vēl tiesas lēmums, kāds būs spriedums, līdz ar ko patreiz tā ir zīlēšana, jāpagaida, kad būs rezultāts, tad tālāk arī varēs domāt un meklēt risinājuma ceļus.

Prasību tiesai gatavojis Ģenerālprokuratūras personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis. Viņš stāsta, impulss pārbaudes uzsākšanai bijis Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pētījums par OIK slogu. Tajā izklāstīts, ka piešķirtais atbalsts ir nesamērīgs un nav efektīvi kontrolēts.

Uvis Kozlovskis
LR Ģenerālprokuratūras prokurors

Izvērtējām gan šo kameras veikto pētījumu, izvērtējām tos dokumentus, kas tajā bija uzskaitīti, iedziļinājāmies beidzot šajā jautājumā.

Šo pētījumu LTRK uzdevumā veica zvērināts advokāts Jānis Junkers. Tajā viņš izvirza pieņēmumu, ka atbalsts elektrības ražotājiem 10 gadus ir bijis nelikumīgs, jo nav saskaņots ar Eiropu.

Jānis Junkers
zvērināts advokāts

Ir vispārīgs princips Eiropas Savienībā, ka valsts nevar sniegt atbalstu, nesaskaņojot to iepriekš ar Eiropas Komisiju. Tas ir vispārīgs princips, darbojas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šis princips ir pārkāpts, to Eiropas Komisija ir atzinusi. Tagad ir jautājums par konsekvencēm.

Viņaprāt, valstij ir jāatprasa spēkstaciju īpašniekiem desmit gados izmaksāto naudu, jo arī viņiem vispirms vajadzēja pārliecināties, vai mehānisms ir saskaņots ar Eiropu. Šādai Eiropas Komisijas lēmuma interpretācijai nepiekrīt ne ekonomikas ministrs, ne Eiropas Komisijas pārstāvniecība.

Arvils Ašeradens
ekonomikas ministrs (Vienotība)

Kopumā, jā, šis ir novērtēts kā saskaņots, un nav valdībai uzlikts par pienākumu atprasīt atpakaļ vai kā savādāk rīkoties. Šis te Eiropas Komisijas lēmums ir galīgs un pieņemts, un, manuprāt, nav labi musināt iedzīvotājus teikt, ka šis rada tiesības saņemt šo naudu atpakaļ.

Andris Kužnieks
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks

Eiropas komisija pagājušā gada aprīlī pieņēma lēmumu, un lēmumā ir ļoti skaidri un viennozīmīgi pateikts, ka Eiropas Komisija saskaņo valsts atbalstu, kas ir ticis sniegts no 2007. gada, un tas ir saderīgs ar Eiropas Savienības darbības līguma konkrētajiem pantiem.

Otra lieta, ko komisija atzīmē, ka diemžēl Latvija šo saskaņojumu neiesniedza laicīgi. Tas arī ir minēts šajā lēmumā un, kā mēs dzirdam, publiskajā telpā tiek interpretēts. Bet šeit nekādu interpretāciju nav, lēmums ir publisks, publicēts, kur viss ir minēts, ka viss ir saderīgs ar vienoto tirgu.

“Nekā personīga”: Tātad uzsvars jāliek uz to, ka viss ir kārtībā, nevis uz to, ka pa vēlu iesniegts saskaņojums?

Tieši tā. Ir jāskatās gala lēmums, un lēmums ir pozitīvs.

Cīņu ar OIK un EM par savu priekšvēlēšanu kampaņas tematu ir izvēlējies “Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš, cenšoties vēl vairāk uzkurināt OIK skandālu. Viņš stāsta, ka veicis izmeklēšanu un atklājis pārsteidzošas lietas.

Ivars Zariņš
Saeimas deputāts (Saskaņa)

Gan attiecībā par šīm jūsu atklātajām konteinershēmām, kur atklājās, ka patiesībā tā ir Ekonomikas ministrija, kas to visu ir režisējusi, un bez Ekonomikas ministrijas vispār nebūtu bijis iespējams to visu īstenot, gan arī attiecībā par to, ka šis atbalsts, ko mēs desmit gadus esam maksājuši, ir bijis nelikumīgs.

Zariņš labi pārzina OIK principus, jo līdz 2011. gadam 8 gadus bija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē. LTRK pētījuma autors advokāts Jānis Junkers komisijā bijis viņa kolēģis. Arī tagad Zariņš apspriežas ar Junkeru par OIK jautājumiem, un viņu domas sakrīt arī jautājumā, ka elektrostacijām  jāatmaksā desmit gados saņemtā nauda.

“Nekā personīga”: Vai jūs sadarbojaties ar advokātu Junkeru?

Zariņš: Kādā ziņā, sadarbojos? Esmu lūdzis dažus viņa pakalpojumus. Bet, nu, viņš ir ļoti dārgs, un es viņu nevaru atļauties.

Es uzskatu, ka mana kompetence ir pietiekoša, lai es par daudziem jautājumiem lemtu, atsevišķās juridiskās niansēs, jā, es esmu lūdzis viņa konsultācijas.

Zariņš jau no rudens regulāri raksta deputāta pieprasījumus ekonomikas ministram. Līdz šim viņš sūkstījās, ka līdz atbildēm viņam neizdodas tikt. Tagad neatlaidīgā iesniegumu rakstīšana Zariņam ir nesusi augļus. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija martā viņa iesniegumus un savāktos materiālus nosūtīja Ģenerālprokuratūrai. Prokuratūra tos pārsūtīja policijai, kas šonedēļ uzsāka kriminālprocesu. Lieta ierosināta pēc Kriminiāllikuma nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Izmeklēšanas uzdevums ir pārbaudīt OIK ieviešanas un uzraudzības procesā iesaistīto amatpersonu darbību.

Raitis Kalnačs
VP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks

Mums ir pagaidām ļoti liels apjoms iesniegts ziņu. Plus, mums jāizvērtē pirmdokumenti, būs jāpieprasa, kas nav pievienoti iesniegumiem, un tad attiecīgi jāskatās jau kontekstā. Tāpēc šobrīd par personām negribētu runāt tik agri, bet, nu, tur attiecīgi, kas bija iesaistīti šajos procesos, tiks pārbaudītas viņu darbības.