No Zolitūdes lietas noņemtā tiesnese Dzintra Zemitāne saņem Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvu vērtējumu

6 komentāri

Šomēnes būs jau septiņi gadi, kopš sabrūkot “Maxima” veikalam Zolitūdē, tika izdzēstas 54 cilvēku dzīvības.

Pēc astoņām dienām gaidāms pilnais tiesas spriedums. Iztiesāšana vienā no sabiedrībā svarīgākajām krimināllietām gan ieilga. Tika atceltas 20 sēdes, jo viena no tiesnesēm Dzintra Zemitāne ilgstoši nenāca uz darbu un īsi pirms prāvas beigām tika nomainīta. Par regulārajām darba nespējas lapām aizdomas radās tiesas priekšsēdētājai. Tomēr Veselības inspekcija nelikumības neatklāja.

Tiesneses piemērotību šai nopietnajai profesijai, kā arī atbildību Zolitūdes lietas iztiesāšanā vērtēja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Tā pagājušajā ceturtdienā tiesnesei Zemitānei devusi pozitīvu vērtējumu.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir sabiedrībai būtiska. Bez apgādniekiem un tuviniekiem palikuši vairāki desmiti ģimeņu Latvijā. Tiesas iznākumam ir jāatbild uz jautājumu, kas vainīgs pie kļūdām ēkas būvniecībā. Spriedums būs arī vērtējums izmeklētāju un prokuroru darbam.

Apjoma un sarežģītības dēļ krimināllietu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā neskatīja viens, bet gan trīs tiesneši. Lielākā pieredze krimināllietās šajā sastāvā bija bijušajai prokurorei Dzintrai Zemitānei. Lietas izskatīšanas gaitā viņai bija vairākas ilgstošas darba nespējas. Līdz prāvas beigām bija palikušas vēl dažas sēdes, kad pērn septembrī Zemitāne paņēma kārtējo darba nespēju. Viņa atvaļinājumā esot savainojusi roku un nebija zināms, kad varētu atgriezties darbā.

“Šajā telefonsarunā netika saņemta tāda objektīvi ticama informācija, cik tad ilgi būs šāda darba nespēja vai slimošanas ilgums, līdz ar to nebija iespējams prognozēt to nopietno laiku, cik tad ilgi varētu noņemt lietas no izskatīšanas, un es biju spiests vairākas reizes – piecas – nozīmēt un atkal atlikt lietas izskatīšanu,” tā pērnā gada decembrī norādīja Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesnesis Erlens Ernstons.

Kriminālprocesa likums paredz iespēju kādu no sastāva nomainīt pret rezerves tiesnesi. Taču tajā risku ir vairāk nekā ieguvumu. Jo, ja vēl kāds no tiesnešiem saslimtu, lieta draudētu apstāties vai pastāvētu iespēja, ka tā jāskata vēlreiz. Un četru gadu darbs, tajā skaitā 450 cilvēku nopratināšana, sāktos no jauna. Tāpēc tiesas priekšsēdētāja gaidīja Zemitānes atbildi par atgriešanos darbā.

Tiesas dīkstāve ilga divus mēnešus. Cietušie savu neapmierinātību ar 20 atceltajām sēdēm pauda protestos. Līdz, nesaņemot Zemitānes atbildi,  pagājušā gada novembrī viņu Zolitūdes lietā nomainīja  ar rezerves tiesnesi.

Mēnesi vēlāk ”Nekā personīga” tiesnesi  darba nespējas laikā novēroja braucam pie  automašīnas stūres un pieskatot mazu bērnu. Viņa apgalvoja, ka rokas savainojuma dēļ viņa tiesneša pienākumus veikt nevar.

Tā kā Zemitāne izvairījās no atbildes par prombūtnes cēloņiem, tiesas priekšsēdētāja vērsās Veselības inspekcijā, lūdzot izvērtēt darba nespējas pamatotību. Pēdējos četros gados tiesnese slimības lapas ņēmusi sešas reizes.

Saskaitot kopā visas attaisnotajā prombūtnē esošās dienas, sanāk, ka aptuveni gadu tiesnese nav bijusi darbā.

“Saņēmu atbildi, ka šī darba nespēja ir izsniegta atbilstoši pastāvošajam regulējumam un noteikumiem. Līdz ar ko, man it kā šaubām vairs nevajadzētu būt,” norāda Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa.

Tiesnešus ieceļ amatā uz mūžu. Ik pēc pieciem gadiem notiek viņu  profesionālā vērtēšana. Tāda tikko noslēgusies tiesnesei Zemitānei. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija deviņu cilvēku sastāvā analizēja kolēģes nolēmumus. Nozīmīga sadaļa vērtēšanā  ir arī tiesas priekšsēdētājas sniegtajai atsauksmei par Zemitānes sadarbības prasmēm un darba organizāciju. Neskatoties uz priekšsēdētājas iebildumiem,  Zemitāne saņēmusi pozitīvu vērtējumu.

“Atsauksmē iekļāvu, kādi bija mani novērojumi. Iekļāvu savus ieteikumus un redzējumus, kas varbūt būtu tiesnesim jāpilnveido vai ar ko esmu apmierināta. Sīkāk es atklāt nevaru, jo šī informācija ir ierobežotas pieejamības,” norāda Buliņa.

Savukārt Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Māris Vīgants saka: “Es nevaru apstiprināt, ka tiesnese ir saņēmusi negatīvu novērtējumu. Viņa nav saņēmusi negatīvu novērtējumu. Viņa turpina darbu kā Pārdaugavas tiesas tiesnese. Un novērtēšanas procesā, tiesnesei piedaloties, tika aplūkoti tie aspekti, kas bija pamanīti un tajā skaitā nokļuvuši plašsaziņas līdzekļos (un par tiem tika diskutēts sabiedrībā), kā arī citi aspekti, kas saistīti ar profesionālo darbību, kas atbilda vispārpieņemtai normālai praksei.”

Tiesnešu vērtēšanas rezultāts ir slepens dokuments. Ja bijuši ieteikumi darba pilnveidošanai, tos drīkst izpaust tikai pats vērtējumu saņēmušais tiesnesis. “Pats process un tajā jau izteiktie secinājumi tiesnesi virzīja uz atbilstošas attieksmes un rīcības ceļu, kādam tam patiesi vajadzētu būt. Un viņai šīs izpratnes kādā jautājumā varbūt nebija pietiekami. Par atzinumu tiek balsots. Un katrs no kolēģijas locekļiem savu attieksmi pauž balsojot,” skaidro Vīgants.

Vaicāts, šajā gadījumā bija vienbalsīgs lēmums, Vīgants atbild: “Nevaru atklāt.”

Par tiesnešiem kļūst augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju. Viņiem jāapzinās savas rīcības ietekme uz tiesu varas autoritāti kopumā.

Tiesas priekšsēdētājai ir tiesības pieprasīt tiesneša ārkārtas novērtēšanu. Un Buliņa to sola darīt, ja sadarbība ar Zemitāni neuzlabosies: “Katrā tiesā tiesnesis, tas ir ļoti būtiski. Prieks, par to, ka tiesnesis nāks uz darbu un strādās. Tiesneša amats jau neietver tikai  intelektuālo un profesionālo kvalitāti. Ir jārunā arī par tiesneša tādām personības iezīmēm. Tā iever arī komunikāciju ar sabiedrību. Ja mēs runājam par tādu globālu mērogu, tad tā varētu būt atbildība sabiedrības priekšā.

Tiesneses Zemitānes nenākšana uz darbu nav negatīvi ietekmējusi viņas finansiālo stāvokli, jo saskaņā ar amatpersonu deklarāciju valsts pērn tiesnesei izmaksājusi 8 000 lielu slimības pabalstu. Vairākus tūkstošus lieli pabalsti bija arī divos iepriekšējos gados. Raidījums “Nekā personīga” bija nosūtījis tiesnesei jautājumus, tomēr līdz raidījumam tos atbildes nesaņēma.