1 komentārs

Latvija un vēl vairākas pasaules valstis un starptautiskas organizācijas izraidīja Krievijas diplomātus. Rīgu nācās pamest vēstniecības otrajam sekretāram. Kā liecina ziņas no drošiem avotiem, kas ir “Nekā personīga” rīcībā, – no Latvijas izraidīts Krievijas vēstniecības otrais sekretārs Aleksandrs Sazonovs.

Publiski internetā ziņas par šo vēstniecības darbinieku nav atrodamas. Savukārt, papētot darbinieku sarakstu Krievijas vēstniecības mājaslapā, var secināt, ka Sazanova vārds tajā parādījies tikai pirms nepilna gada.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Līdz šim Latvijas dienesti salīdzinoši reti ziņo par atklātiem ārvalstu spiegiem. No kaimiņiem igauņiem šādas ziņas dzirdam krietni biežāk. Tomēr, kā “Nekā personīga” atbildēja slepenie dienesti, – izraidīšana no valsts ar skaļu skandālu vai arestēšana esot tikai viens no veidiem, kā spiegus apkarot.

Padomju gados ceļošanu, jo īpaši uz ārzemēm, pastiprināti uzraudzīja un izspiegoja drošības dienesti. Aviokompānijā “Aeroflot” augstākajā vadībā varēja strādāt tikai cilvēki, kuri sadarbojās ar specdienestiem. Šobrīd, kad “Aeroflot” kontrolpakete joprojām pieder Krievijas valdībai, spiegu dienestu interese pār šo kompāniju nav mazinājusies. Aviācijas nozarē strādājošajiem ir iespēja piekļūt pie dažādām sensitīvām datu bāzēm, uzzināt cilvēku personas datus.

Marta beigās Latviju nācās atstāt “Aeroflotes” Latvijas pārstāvniecības vadītājam Sergejam Sokoļņikovam. Viņa darba vieta un galds uzņēmuma birojā Skolas ielā atstāts ar nekārtībā izsvaidītām mantām un dokumentiem. Sokoļņikovu izraidīja Latvijas robežsargi.

“Nekā personīga” noskaidroja, ka Sokoļņikovs uz Rīgu pārcēlies nesen. Pirms tam viņš bijis “Aeroflot” pārstāvniecības vadītājs Francijā. Bet 2015. gada vasarā izdota šī pavēle, ar kuru kompānijas vadība Maskavā pārceļ savu darbinieku Sokoļņikovu uz Rīgu. Kā liecina šis dokuments – viņa alga bijusi 5000 eiro mēnesī, plus dažādas piemaksas. “Nekā personīga” zināms, ka Sokoļņikovam, kā “Aeroflotes” filiāles vadītājam bija izdevies nokārtot termiņuzturēšanās atļauju Latvijā. Dienestu rīcībā jau kādu laiku krājušās ziņas, ka Sakoļņikovs izmantojis savu amatu, lai piekļūtu dažādām datu bāzēm un vāktu informāciju par Krievijas specdienestus interesējošiem Latvijas iedzīvotājiem.

“Aeroflot” filiāles vadītāja vienlaicīga izraidīšana no Latvijas ar vēstniecības darbinieku bijusi sakritība. Neoficiāli zināms, ka iekšlietu ministrija nav bijusi priecīga, ka izveidots tāds sava veida spiegu dāvanu komplekts, lai uz āru izskatītos, ka Latvija, solidarizējoties ar Lielbritāniju, izraidījusi divus cilvēkus. Turklāt kādā no koalīcijas sanāksmēm izskanējušas iebildes no partijas “Latvijai un Ventspilij” otrā cilvēka Gunta Blumberga, ka, izraidot spiegus, mūsu politiķi kārtējo reizi “skrienot visiem pa priekšu”. Aivara Lemberga vietnieks gan nespēj atcerēties, ka ko tādu valdošo partiju sanāksmē būtu sarunājis. Nedaudz vēlāk Blumbergs atcerējās, ka mudinājis izvērtēt visus “par un pret”.

Neoficiāli izskan, ka specdienesti iespējams piedāvājuši izvērtēšanai vismaz vēl viena potenciāli izraidāma Krievijas vēstniecības darbinieka dosjē. Ārlietu ministrija plašāk to nekomentē.

Andrejs Pildegovičs
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs

“Nekā personīga”: Vai ir taisnība, ka ir bijuši vēl vairāki vēstniecības darbinieki piedāvājumā izraidīšanai no Latvijas, bet beigās izraidīts ir tikai viens vēstniecības darbinieks?

Pildegovičs: Nu, es negribu komentēt dažādus spekulatīvus variantus. Gala lēmums, kā jau tas tika atskaņots bija, pieņemts par viena diplomāta izraidīšanu un vienu Krievijas kompānijas pārstāvja izraidīšanu, kura darbība radīja draudus Latvijas drošībai.

“Nekā personīga”: Bet vai piedāvājums, no kura izvēlēties, bija plašāks?

Pildegovičs: Nu, to es negribētu komentēt.

“Nekā personīga”: Tad tas nozīmē, ka bija?

Pildegovičs: Tā ir klasificēta informācija.

Māris Kučinskis
Ministru prezidents (ZZS)

“Nekā personīga”: Tad runa bija tikai un vienīgi par vienu no sākuma līdz beigām?

Kučinskis: …par skaitu līdz tikšanās laikam Briselē, Eiropadomē vispār mums nebija runas. Es devos uz Briseli ar mandātu, ka mēs piedalāmies. Mēs katrā ziņā solidarizēsimies ar tobrīd zināmām Baltijas valstīm.

“Nekā personīga”: Bet kurš nolēma skaitu?

Kučinskis: Nu, to es nevarēšu pateikt.

“Nekā personīga”: Kurš nolēma, ka viens vai divi darbinieki no Latvijas tiek sūtīti ārā?

Kučinskis: Es pieņemu, ka konsultācijas, protams, bija runājot ar mūsu kaimiņvalstīm un arī ar Briseli. Tad arī tika pieņemts gala lēmums.

Premjers apgalvo, ka Briselē ar Igaunijas premjeru vienojies, ka katra valsts izraidīs pa vienam vēstniecības darbiniekam.

Noķerto spiegu skaita ziņā Igaunija ir apsteigusi Latviju. Igauņi pat veikuši vairākas spiegu apmaiņas operācijas. Pēdējā no tām notika februārī uz Krievijas – Igaunijas robežas. Notikumi risinājās kā filmās. No rīta Koidulas robežpārejas punktā, neitrālajā teritorijā uz tilta abās pusēs piebrauc specdienestu auto. Pirmie uz tilta iznāk Igaunijas specdienesta KAPO direktora vietnieks Aleksanders Tots un Krievijas FSB amatpersona. Tepat viņi satikās arī 2016. gadā. Toreiz notika igauņa Estona Kohvera un Krievijas spiega Alekseja Dresena apmaiņa. Dresenu Krievijas mediji dēvē par savu specdienestu pēdējo gadu grandiozāko panākumu. Viņš bija nonācis vadošā amatā Igaunijas specdienestā KAPO un varēja piekļūt tādai informācijai, ko Igaunijā drīkstējuši lasīt tikai daži cilvēki. Atgriežoties Krievijā, spiegs tika uzņemts kā superzvaigzne.

Šoreiz paveicās arī igauņiem. Viņiem pirmo reizi izdevās aizturēt Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes jeb GRU aģentu. Artjoms Zinčenko ārēji neatgādina rūdītu spiegu. Kalsns, neuzkrītošs jauns cilvēks, kurš nodarbojās ar bērnu preču tirgošanu. GRU viņu savervēja un darbam Igaunijā gatavoja kopš 2009. gada. 2013. gadā Zinčenko pārcēlās uz Igauniju. Ieguva termiņuzturēšanās atļauju un nodibināja firmu. Bizness strauji kļuva ļoti ienesīgs – dažos mēnešos spiegs noslēdzis izdevīgus darījumus par bērnu preču eksportu uz Krieviju un drīz vien ticis pat pie savas mājas. Bet patiesais viņa uzdevums bija vākt informāciju par Igaunijas un sabiedroto spēku manevriem un arī nodot Galvenās izlūkošanas pārvaldes kontaktpersonām dažādus sakaru priekšmetus.

Igauņu pētnieciskais žurnālists Holgers Ronemā, kurš sekojis līdzi, kā notiek GRU spiega lietas izmeklēšana, izpētījis, ka Zinčenko ģimenes vīrieši jau ceturtajā paaudzē bija saistīti ar militāro spiegošanu. Viņa vecvectēvs Otrā pasaules kara laikā bija NKVD jeb Iekšlietu Tautas komisariāta aģents. Vectēvs kā padomju armijas militārpersona 60. pārcelts uz Igauniju. Tēvs strādājis tanku rūpnīcā.

Holgers Ronemā
pētnieciskais žurnālists (BuzzFeed news)

Viņš pat nekā nebija saistīts ar armiju, bet viņam droši vien tika iegalvot, ka viņš varētu turpināt tradīciju palīdzēt dzimtenei, un tas ir veids, kā viņš piekrita sadarboties.Zinu, ka viņš izspiegoja igauņu armijas spēkus, zemessardzi, to manevrus un arī Igaunijas sabiedrotos. Bet viņš spiegoja arī mūsu kritisko infrastruktūru un objektus. Es tikai varu minēt, ka tās bija energostacijas, gāzes cauruļvadu sistēmas, ceļu sistēmas, mobilo sakaru tīkli – šādas lietas. Viņš vāca ziņas par visu šo un nodeva ziņas Krievijas militāristiem izlūkiem.

Šo informāciju Zinčenko sūtījis gan e-pastos, gan nododot rokās GRU aģentiem, tiekoties ar viņiem Sanktpēterburgā. Veicot spiegošanu, GRU aģents dažu gadu laikā paguvis savākt, kā raksturoja lietas prokurore, iespaidīgu daudzumu informācijas un attēlu.

Gadu mijā visās Baltijas valstīs tika atklāti vairāki spiegi. Lietuva decembrī ziņoja, ka aizturēti trīs Lietuvas pilsoņi par militāra rakstura ziņu vākšanu Krievijas labā.

Igaunijas-Krievijas pierobežā Narvā aizturēja gados jaunu hakeri. Viņš Igaunijā no Krievijas bija ieradies pavisam nesen, izmantojot tūristu vīzu. Igaunijas dienesti ziņoja, ka spiegs FSB uzdevumā meklējis vājās vietas valsts orgānu interneta tīklos. Spiegam uz pēdām KAPO aģenti izgājuši jau pirms kāda laika, bet ļāvuši hakerim turpināt darboties, lai pierādītu, ka viņš iegūto informāciju nodod tālāk Krievijas specdienestiem. Par pastrādāto viņam draud 15 gadi cietumā.

Igauņu specdienests KAPO ziņoja, ka Krievijas dienesti aizvien biežāk Igaunijā vervē gados jaunus cilvēkus, kurus izmantot spiegošanai un slepenu ziņu vākšanai.

Holgers Ronemā
pētnieciskais žurnālists (BuzzFeed news)

Jaunus cilvēkus, iespējams, ir daudz vieglāk savervēt. Viņiem kļūšana par spiegu varētu šķist romantiska. Dzīve rāda, ka viņus ir arī iespējams daudz vieglāk izskaitļot. Nezinu, vai GRU vervē tikai jaunus cilvēkus. Bet domāju, ka ir arī krietni pieredzējušāki cilvēki, kurus GRU izmanto Igaunijā un pārējās Baltijas valstīs. Bet pagaidām tikai jauni cilvēki ir noķerti. Līdz ar to – varbūt viņi vienkārši nav tik labi.

Decembra vidū arī Latvijā Drošības policija noķēra kādu Latvijas pilsoni, kurš spiegojis Krievijas labā. Plašāk ziņu par šo gadījumu šobrīd nav zināms.

Kā “Nekā personīga” atbildēja Satversmes aizsardzības birojā – Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti īpaši intensīvi darbojas uz robežas. Robežsardze dienests ir Federālā drošības dienesta jeb FSB struktūra. Iebraucējiem Krievijā no Latvijas jārēķinās, ka viņus šie dienesti var iztaujāt. It īpaši gadījumos, ja cilvēki uz Krieviju brauc regulāri vai nonāk konfliktā ar likumu. Reizēm iegansts kontaktam  ar specdienesta cilvēkiem var būt arī nebūtisks Latvijas iedzīvotāja pārkāpums, piemēram, pārsniedzot uzturēšanās laiku Krievijā. FSB var piedāvāt uz to “pievērt acis”, ja cilvēks piekrīt sadarboties un pildīt FSB rīkojumus.

Satversmes aizsardzības biroja atbilde “Nekā personīga”

Kopumā SAB ir informēts par šīm FSB darba metodēm, bet pašreiz SAB redzeslokā nav tādu konkrētu gadījumu, par ko varētu sniegt detalizētākus publiskus komentārus. Nav pamata domāt, ka Krievijas specdienesti pret Igauniju īstenotu citas vai daudz agresīvākas darba metodes, nekā pret citām Baltijas valstīm. Iespējams, atšķiras katras valsts pretizlūkošanas dienestu pieeja, jo kriminālprocesu uzsākšana pret personām, kas apzināti vai neapzināti ir kontaktējušās ar ārvalstu specdienestiem, ir tikai viens no iespējamiem pretizlūkošanas atbildes soļiem.

Ints Ulmanis
Drošības policijas priekšnieka vietnieks

Ja Latvijas iedzīvotāji dodas uz Krieviju, būtu jāpatur prātā, ka šāda iespēja eksistē. Ka var sākties kontaktu nodibināšana ar kādu pilnīgi nevainīgu uzdevuma došanu vai kādas preces atvešanu no Latvijas vai telefona kartiņas nopirkšanu vai tamlīdzīgas lietas. Sākotnējie uzdevumi it kā neliecina par iesaistīšanu slepenajā sadarbībā, bet pakāpeniski… Iesaistīšana slepenajā sadarbībā nav vienas dienas jautājums. Tas var ilgt mēnešiem un gadiem. Cilvēks tiek testēts un pārbaudīts, kādas ir viņa iespējas iegūt dienestiem interesējošu informāciju. Tad kādā brīdī var tikt pieņemts lēmums par iesaistīšanu sadarbībā. Bet līdz ar to jāņem vērā, ka šādas iespējas pastāv. Ja Latvijas iedzīvotāji, ceļojot uz ārvalstīm, ir saskārušies ar šāda veida situācijām un šādām dīvainām, neizskaidrojamiem kontaktiem, tad mūsu lūgums ir informēt. Tad mēs padziļināti pievērstos šāda veida incidentu izpētei.

TOP komentāri

  • Andris Latvers
    0 0 0

    Andris Latvers

    Gan jau caur kādu Liepājas lidostu bez problēmām varēs ciemoties Latvijā..

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl