No ES fondiem mēģina izkrāpt 4,3 miljonus eiro par krāsni, kas ražota PSRS

Komentāri

No nākamā gada darbu policijā sāks rezonansi izraisošo lietu vienība. To Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis izlēma veidot pēc ārvalstu investoru smagās kritikas par slikti izmeklētajām maksātnespējas lietām.

Policisti jaunajā vienībā būs atslogoti no ikdienas mazākas nozīmes lietām, tomēr māc šaubas, vai izmeklētāji ir pietiekami izglītoti, lai atšķetinātu ekonomiskos noziegumus un sarežģītas blēžu shēmas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

TV3 uzmanību piesaistīja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklēšana par kāda komersanta mēģinājumu izkrāpt vairāk nekā 4 miljonus Eiropas fondu līdzekļus. Pēc divu gadu izmeklēšanas uzņēmējs tika sveikā cauri vien ar 3 tūkstošiem eiro par dokumentu viltošanu, bet lietu par krāpšanu izbeidza.

Pirms četriem gadiem Valsts izglītības attīstības aģentūras izsludinātajā Eiropas fondu programmā kompānijām, kas savos ražošanas procesos izmanto dažādas Silīcija kristālu audzēšanas un attīrīšanas tehnoloģijas, pieteicās uzņēmums ”SiTDeLa”. Firma par vairāk nekā 4 miljonu atbalstu apņēmās izveidot laboratoriju.

Pēc iekārtu piegādes uzņēmējs aģentūrā iesniedza pirmo maksājumu pieprasījumu par miljonu, un Eiropas naudas dalītājs devās apskatīt uz vietas elektronu kūļu krāsnis. Liels bija aģentūras darbinieku izbrīns, kad it kā ASV ražotajai iekārtai nebija CE marķējuma un inventāra numura, bet skaidri salasāmi slāvu burti ar uzrakstu ”Сделан в СССР” jeb ražots Padomju Savienībā, kā arī norādīts gads 1985 vai 1986.

 Dita Traidās, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore

Jau rodas aizdomas iepirkuma procedūrā. Nav piegādātājs ne no Latvijas, ne Eiropas. Drošības pēc aizrakstījām uz Valsts ieņēmumu dienestu, kas ir šis piegādātājs, kurš ir uzvarētājs. Un vēl, protams, aizdomas radās, jo uz pavadzīmēm bija tās kompānijas zīmogs, kas vispār nepiedalījās iepirkumu procesā.

VID aģentūrai atbildēja, ka pēc pavadzīmēm neatpazīst, ka šāda iekārta vispār būtu šķērsojusi mūsu valsts robežu. Un izteica aizdomas, ka piegādātājs visdrīzāk ir pastkastīšu firma. Aģentūra lūdza palīdzību policijai.

Firmas SiTDeLa īpašnieks un valdes priekšsēdētājs ir zinātnieks no Krievijas Anatolijs Kravcovs. Viņš uz Latviju pārcēlies pirms pieciem gadiem un ieguvis termiņuzturēšanās atļauju.

Kravcovs par iekārtām slēdza līgumu ar Anglijas kompāniju Crownex Ventures. Tās direktors kāds Juris Vitmanis. Vitmaņa vārds daudzkārt parādījies žurnālistu pētījumos kā direktors pastkastīšu firmām, kuras izmanto bijušo Padomju Savienības republiku politiskā elite, lai sarežģītu shēmu rezultātā sadārdzinātu valsts pasūtījumus un starpību piesavinātos sev.

Policijas kratīšanā Kravcova dzīvoklī atrada gan Anglijas pastkastītes firmas dibināšanas dokumentus, gan arī citas ārzonas kompānijas zīmogu, ar ko kļūmīgi bija apzīmogota iekārtas pavadzīme. Kravas saņemšanas faktu Kravcovs apliecināja ar savu parakstu,  tādā veidā arī piedaloties dokumentu viltošanā.

Pret Kravcovu sāka kriminālvajāšanu, tomēr lietu par mēģinājumu krāpšanas ceļā iegūt Eiropas fondu līdzfinansējumu lielā apmērā pēc pusotra gada izbeidza. Kravcovu sodīja vienīgi par dokumentu viltošanu ar simbolisku naudas sodu.

Ja Kravcova firmai Eiropas līdzekļus neizmaksāja radušos aizdomu dēļ, tad citos kriminālprocesos ir runa par atgūstamām lielām summām. Valsts izglītības attīstības aģentūra ir nemierā ar tiesībsargājošo iestāžu darbu, jo septiņas reizes tā lūgusi palīdzību policijai, un visas septiņas reizes izmeklēšana faktiski beigusies ne ar ko.

 Dita Traidās, Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore

Septiņas ierosinātas lietas un notiesājošs spriedums ir tikai vienā gadījumā, faktiski šis maznozīmīgais 3200 eiro sods. Mēs jau sākam pierast, ka rezultāta mūsu ierosinātās lietās nav. Lēmums mums jāpieņem pašiem.

Eiropas kopienas finanšu aizsardzības konvencija ar krāpšanu saprot gan dokumentu viltošanu, gan konkurences un iepirkumu pārkāpumus. Pat ja policijai pietrūkst pierādījumu noziedzīgam nodarījumam un tā lietu izbeidz, Eiropas fondu administrējošām iestādēm ir pienākums naudu atprasīt no uzņēmēja. Taču nereti fondu jau izmaksātos līdzekļus neizdodas atgūt, cieš nodokļu maksātāji, jo tā jāizmaksā no budžeta. Tāpēc Tieslietu ministrijas vadībā pie viena galda sēdušies gan Eiropas fondu naudas administrētāji, gan tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, lai drīzumā valdībā iesniegtu pasākumu plānu. Iespējams, ka būs jāgroza krimināllikums.

Nata Lasmane, FM ES fondu Revīzijas iestādes vadītāja

Tolerance pret vārdu ”krāpšana” sabiedrībā ir diezgan liela. Ne katrs, kas pārkāpj, piemēram, ātrumu, uzskata to par likuma pārkāpumu, cits ar to pat lepojas. Un reti, kurš vilto parakstus, piemēram, kādā semināra apmeklējumā, to sauc par krāpšanu. Teikt, ka vide ir negodīga, tā nevar, bet jāveido izpratne par to, kas no Eiropas tiek traktēts kā negodīgs.

Citam Eiropas fondu administrētajam LIAA Eiropas fondu divos uzraudzības periodos sadarbība ar policiju bijusi veiksmīgāka. Pieci notiesājoši spriedumi, no kuriem skaļākais ir bijis ar politiķiem saistītā uzņēmēja Māra Martinsona lieta. Komersants, mākslīgi sadārdzinot iekārtu cenu, mēģināja iegūt trīs reizes lielāku fondu atbalstu. Pusmiljonu no Eiropas fondiem komersantam neizmaksāja. Martinsonu un vēl divas personas atzina par krimināli sodāmiem. Uzņēmējam bija jāsamaksā naudas sods 21 tūkstotis eiro.

Andris Ozols, LIAA direktors

Galvenais ir nevis kādu provocēt uz šādiem maksājumiem un pēc tam pieķert un vest gadiem ilgu tiesvedību, bet vienkārši nemaksāt. Un raidīt skaidru signālu, ka šādi apšaubāmi projekti netiek atbalstīti. Ir turklāt pat tik nekaunīgi uzņēmumi pa šiem gadiem trāpījušies, kuri pat pie šādiem sadārdzinājumiem nevis nobīstas un atsauc savu piedāvājumu, bet ar buldozera cienīgu uzstājību turpina to stumt cauri.

Jaunākie dati rāda, ka ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde šogad kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījusi 7 kriminālprocesus par krāpnieciskām darbībām ar Eiropas savienības struktūrfondiem, kuros materiālais zaudējums sastāda 1 miljonu 200 tūkstošus eiro. Šos  noziegumus ENAP izmeklē 14 cilvēki. Izmeklētāju skaitu plānots divkāršot.

Pēteris Bauska, VP ENAP priekšnieks

Valsts policija 2016. gadā prokuratūrai nosūtīja 9 kriminālprocesus, no kuriem 7 bija izmeklēti ENAP. Darbības šeit bija apjomīgas, tiesiskās palīdzības lūgumi, kontu analīzes, ekspertīzes. Sējumu skaits krājumos iespaidīgs. Sadarbība ar iestādēm notiek.Domāju darbs ir labs.

Iekšlietu ministrs neuzskata, ka ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kvalitāte būtu viņa atbildība, bet gan Ķuža vadītās policijas un prokuratūras darbs. Viņaprāt ENAP veikums uzlabojas. Pēc nepilniem diviem mēnešiem policijā darbu sāks rezonansi izraisošo lietu vienība. Tajā  izmeklētāji nebūšot katrs noslogoti ar 70 lietām un viņiem būs īpašas apmācības. 

Video

Lasi vēl