9 komentāri

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 1990. gadu beigās. Premjera Viļa Krištopana mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Un kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvis par neatņemamu budžeta sastāvdaļu.

Šogad notika līdzīgi. Tikai pārsteidza mērogs. Agrāko divu līdz trīs miljonu vietā deputāti izdalīja 10 reižu vairāk. Pēc notikušā neviens neuzņemas atbildību, ka deputātiem atļāva tērēt 20 miljonus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

13. oktobrī budžetu pieņēma valdība un finanšu ministre to nogādāja Saeimā. Deputāti iesniedza vairāk nekā 600 priekšlikumu par 180 miljoniem eiro. Komisija tos nosūtīja vērtēšanai valdībai, kas pēc izglītības ministra Kārļa Šadurska rosinājuma papildus piešķīra 9,1 miljonu eiro sešiem sporta objektiem, diviem zinātnes projektiem un Ventspils mūzikas skolai. Un nosūtīja budžetu atpakaļ deputātiem.

24. novembra agrā rītā Saeima par budžetu nobalsoja galīgajā lasījumā. Papildus priekšlikumiem tā dēvētajās deputātu kvotās iebalsojot vairāk nekā 20 miljonus eiro – paredzot naudu arī brīvdabas estrādēm, katlu mājām, tautas tērpiem un pat atsevišķu pašvaldību kanalizācijas sistēmām. Tas būtiski atšķīrās no tā, ko deputāti solīja septembrī, kad papildus tēriņiem bija iecerēti tikai 2,8 miljoni eiro.

Laimdota Straujuma, Saeimas deputāte, Budžeta un finanšu komisijas locekle (Vienotība)

Ir iesniegti dažādi sīki priekšlikumi no pašvaldībām, no slimnīcām, bibliotēkas vai citas iestādes, kur parasti budžetā neatrod vietu. Kāpēc lai Saeima neatbalstītu jēgpilnu priekšlikumu, kas ir maza apmēra, bet tas ir tomēr vajadzīgs sabiedrībai. Ja tie ir sabiedrībai vajadzīgi projekti, es esmu par. Jautājums – vai šī nauda netiktu izšķiesta nu tā – bezjēgā.

Papildu 20 miljonu sadali no naudas neparedzētiem gadījumiem atbildīgās budžeta komisijas deputāti skaidro ar vispārpieņemtu praksi šādi naudu pārdalīt katru gadu. Jo Saeima atšķirībā no ministrijām redzot mazo cilvēku, pašvaldību un nevalstisko organizāciju vajadzības.

Jānis Vucāns, Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs (Zaļo un zemnieku savienība)

(NP: Kad jūs kā komisijas vadītājs sapratāt un uzzinājāt to, ka būs šī papildu nauda, ko varēs dalīt šajās deputātu kvotās?) Šīs te lietas mēs veicām, skaņojot ar Finanšu ministrijas vadību. Precīzu datumu es jums nenosaukšu. Bet tas bija šis te intensīvais budžeta process, kas sākās pēc tam, kad pakete bija iesniegta Saeimā.

Kāpēc izvēlēti tieši 20 miljoni un kurš deputātiem piedāvājis šādu summu, budžeta komisijas locekļi skaidri pateikt nevar. Tāda esot bijusi vienošanās koalīcijā. Uz naudas dalīšanu uzstājusi Zaļo zemnieku savienība. Un iesaistījās arī pārējās partijas.

Ints Dālderis, Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas sekretārs (Vienotība)

Cik es saprotu no premjera, tad no ZZS frakcijas bija nākuši ļoti skaidri signāli, ka būtu vajadzīgs atbalsts pašvaldībām tiešām vairāku miljonu apmērā. Un tad, protams, ka pārējās koalīcijas partijas teica, es to ļoti vienkārši tā izskaidroju… Varbūt tas nav tik vienkārši… Pārējās koalīcijas partijas teica – nu, pag, tā īsti nevarēs. Ka viena frakcija piešķir dāvanas savām pašvaldībām. Līdz ar to, ja mēs vispār izejam uz šādu dalīšanu, tad noteikti jāņem vērā arī citu koalīcijā ietilpstošo spēku intereses.

Edgars Putra, Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Budžeta un finanšu komisijas loceklis (ZZS)

(NP: Jums tad pašam ir skaidrs – kad 20 miljoni parādījās? Kurš izlēma – būs 20?) Budžeta pieņemšanas laikā viņi parādījās. (NP: Bet no gaisa viņi nenokrita. Kas to pateica? Tā bija Finanšu ministrija kopā ar premjeru, tā bija budžeta komisija, kurš to izdomāja?) Tā bija koalīcija.

Vilnis Ķirsis, Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas loceklis (Vienotība)

(NP: Ir bijusi kaut kāda koalīcijas vienošanās?) Es par to neko nezinu. Bet noteikti kaut kādas vienošanās jau ir.

Ints Dālderis, Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas sekretārs (Vienotība)

(NP: Bet tad, kurš pateica, cik lielu summu var dalīt?) To, protams, Finanšu ministrija koriģēja šo jautājumu. Šajās sarunās finanšu ministre bija un arī ierēdņi bija klāt. Katrā ziņā tā bija ļoti koleģiāla saruna. Ministrijas ierēdņi nebija priecīgi par šādām vajadzībām.

Imants Parādnieks, Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs (Nacionālā apvienība)

(NP: Kurš konkrēti pateica, ka varat ņemt no neparedzēto līdzekļu naudas? Finanšu ministre?) Vēlreiz atkārtoju. Finanšu ministre teica, ka viņa iebilst pret jebkādiem priekšlikumiem, taču, ja tiek lemts, tad vienīgais resursu avots ir vai nu papildu priekšlikumi par papildu ieņēmumiem, vai līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Edgars Putra, Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Budžeta un finanšu komisijas loceklis (ZZS)

(NP: Bet tie 20 miljoni – tā ideja ir no Finanšu ministrijas?) … (NP: Jūs bijāt pret?) Mēs neiebildām!

Nauda ir sadalīta, bet atbildīgo nav. Deputāti apgalvo, ka Finanšu ministrija nav iebildusi. Ministre – ka deputāti rīkojušies pēc sava ieskata un valdībai neesot tiesību viņus ierobežot.

Dana Reizniece-Ozola, finanšu ministre (Latvijai un Ventspilij)

Ministrija neaicina nekad kādu izmantot līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem, jo mēs no savas puses saprotam, ka nākamais gads nebūs viegls gan ģeopolitikas dēļ, gan ekonomikā ir savi riski un tieši otrādi – mēs aicinājām veidot drošības spilvenu. Tajā skaitā pirmo reizi izveidota fiskālā nodrošinājuma rezerve un arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir svarīgi, lai būtu pietiekami lieli. Šobrīd es teikt, ka ir tāds minimums atstāts apmēram 40 miljoni. Pārējo deputāti ir izmantojuši savos priekšlikumos.

Mārtiņš Bondars, Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas loceklis (Latvijas reģionu apvienība)

Formāli viss ir pilnīgi nevainojami noformēts. Jo, ja jūs skatāties kvotu jeb deputātu un partiju priekšlikumus, tur visur pretī stāv – valdība tos neatbalsta. Tātad valdības atbalsta nav. Tātad tīri formāli ne premjera, ne finanšu ministra atbalsta šiem jautājumiem nav. Viņi var teikt, ka Saeima tīri tehniski pati nolēmusi un viņi neko ar to nevar iesākt. Tas nekas, ka tajā atvilktnītē, kas saucas ”Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, bija atstāta nauda, kam ministre un valdības vadītājs pagrieza muguru un teica – jūs varat saimniekot ar to.

Neparedzētajiem izdevumiem plānotā summa šogad bija neraksturīgi liela – gandrīz 56 miljoni eiro. To veidoja arī soda naudas, ko par pārkāpumiem no bankām iekasēja to uzraugs FKTK.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs uzskata, ka Finanšu ministrijai nevajadzēja ļaut šo naudu deputātiem iztērēt, bet par tās lietderīgu sadali lemt valdībā. Tas ļautu rūpīgāk izvērtēt, vai projekti, kas pārsniedz 50 un 100 tūkstošus eiro, ir patiešām vajadzīgi un nepieciešami.

Jānis Platais, Latvijas Republikas Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs

Tā ir vislielākā atbildība pašā Ministru kabinetā. Ja Ministru kabinets nespēj sadalīt šos līdzekļus pirms iesniegšanas Saeimā. Ja viņiem nav viedokļa un ja apjoms rezervē līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir pārāk liels, tādā gadījumā tas norāda uz trūkumiem budžeta sastādīšanas procesā. (NP: Un tad, iespējams, kāds pievēra acis, zinot, ka to varēs sadalīt Saeimā un ka kādam tas būs labi?) Kā lai pasaka. Bēdīgs jau neviens nav. Tikai izņemot tos cilvēkus, kuri uzskata, ka daudz svarīgākas prioritātes budžetā tomēr nav apmierinātas.

Māris Kučinskis, Ministru prezidents

Nav tāda lēmuma, ka varētu meklēt, kurš ir vainīgs. Un kurš nav. Mums vienkārši ir visiem jāuzņemas atbildība par šo sabojāto budžeta pieņemšanas procedūru un no tā jāizdara secinājumi, lai… Ka tādā veidā budžetu nedrīkst apstiprināt. Acīmredzot sākumā bija jāvienojas par saprātīgiem rāmjiem un procedūru, kā tas notika. Mēs to neizdarījām. (NP: Kā tas notika? Vucāns secināja, ka ir daudz priekšlikumu, aizgāja uz FM un tur teica – mums ir 20 miljoni. Ņemiet un tērējiet?) Valdība neatbalstīja nevienu no šiem priekšlikumiem. Protams bija sarunas, lai varētu tikt atpakaļ uz ceļa un tas bija noprognozējams. Ja Saeimā tiks daudz priekšlikumu atbalstīts, tad nav jāgaida aplausus par šo visu procesu. Bet savākt atpakaļ izlaistu džinu izrādījās neiespējami. (NP: Nauda nāca no neparedzētiem gadījumiem, vai ne?) Jā, Nauda nāca no neparedzētiem gadījumiem. (NP: Bet kāds pieņēma lēmumu, ka to naudu var ņemt un tērēt.) No diskusijām, cik ir valdībai nepieciešams atstāt un cik ir iespējams izdalīt. Acīmredzot šie rāmji netika no manas puses uzlikti pietiekami stingri. (NP: No jūsu puses?) Nu, arī no manas puses. Protams.

Jānis Platais, Latvijas Republikas Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs

(NP: Vai tiešām visi gadījumi, kam tiek piešķirti līdzekļi no šīs rezerves ir neparedzēti?) Šādu situāciju diemžēl ir pārāk daudz, un acīmredzot valstij vajadzētu veidot šo līdzekļu izmantojumu daudz atbildīgāk tādā veidā, ka tās tiešām ir situācijas, kuras iepriekš nevarēja paredzēt.

Fiskālās disciplīnas padome kritizē Saeimu un valdību, ka budžetā uzkrājumi neatliekamajām vajadzībām palielināti uz aizsardzības ministrijas rēķina. Tas nozīmē, ka deputātu kvotas mazinājušas līdzekļus, ko Latvija varētu tērēt armijai.

Jānis Platais, Latvijas Republikas Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs

Lielāka summa līdzekļi neparedzētiem gadījumiem palika uz tā rēķina, ka pārskatot iekšzemes kopprodukta apmērus tika samazināts finansējums aizsardzības nozarei. Vai šajā ģeopolitiskajā situācijā tas bija tāds gājiens, ko mums vajadzēja darīt, ņemot vērā mūsu ārpolitiskās prioritātes, to ir ļoti grūti pateikt. Tā bija būtiska izmaiņa, kas palielināja apjomu rezervē līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Un tagad viņiem būtu jārēķinās ar situāciju, ka daudz no šīm prioritātēm tika apmierinātas uz tā rēķina, ka absolūtā summā tika nedaudz samazināts budžets aizsardzības vajadzībām nākamajam gadam.

Video

TOP komentāri

  • Andris Latvers
    +8 +8 0

    Andris Latvers

    Tās saucamās "deputātu kvotas" ir ļoti efektīvs veids kā nozagt naudu caur savējām organizācijām ar korumpēto Saeimu, apejot konkurences utt. likumu!
    Latvija vēl ilgi būs "banānu republika".
  • Salmonis
    +7 +7 0

    Salmonis

    Un mums tikai paaugstina nodokļus..lai deputāteļi varētu labi izklaidēties....
    Nemaksāšu tiem uzdzīvotājiem vairs ne centa...ņemšu visu algu aploksnē...
    Tāpat tā nebūs pensija[kad pienāks laiks]bet izsmiekls....
  • Andris Latvers
    +6 +6 0

    Andris Latvers

    Tās saucamās "deputātu kvotas" ir ļoti efektīvs veids kā nozagt naudu caur savējām organizācijām ar korumpēto Saeimas deputātu atbalstu , apejot konkurences utt. likumu!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

TOP produkti, ko iesaka eksperti matu kopšanai augustā!

TOP produkti, ko iesaka eksperti matu kopšanai augustā!

Vasara šogad Latvijā nav bijusi tā svelmainākā, taču tas nenozīmē, ka Taviem matiem nav nepieciešama īpaša – vasaras sezonas – kopšana. Galvasrota jāpasargā gan no ultravioletā starojuma, gan vēja ietekmes. Aplūko ekspertu ieteikumus – kādus produktus labāk izmantot, lai sasniegtu vislabāko rezultātu!

Lasi vēl