Netālu no Latvijas, nopietnā avio incidentā, bijušas iesaistītas Ķīnas pasažieru kā arī Krievijas un NATO kaujas lidmašīnas

7 komentāri

Virs Baltijas jūras pie Latvijas krastiem pirms diviem gadiem Krievijas un NATO kaujas lidmašīnas bīstami tuvu pielidojušas Ķīnas pasažieru aviolainerim. Atbildīgie izvairās teikt, ka gandrīz notikusi avio katastrofa. Bet incidents bijis ļoti nopietns. Jaunāko laiku vēsturē tāds piedzīvots pirmo reizi. Pasažieru lidmašīnai iedarbojusies avārijas sistēma, kas likusi tai automātiski pacelties augstāk, lai izvairītos no iespējamas sadursmes.

2019. gada 13. februārī, dienas vidū Latvijas gaisa telpā atradās daudz lidmašīnu. Arī teritorijā gar Latvijas rietumu krastu virs jūras, kur ir neitrālā lidojumu zona. To izmanto lielās pasažieru lidmašīnas, kas lido, piemēram, no Eiropas lidlaukiem uz attālākiem reģioniem. Šajā koridorā no Sanktpeterburgas uz Kaļiņingradu regulāri pārvietojas arī Krievijas armijas iznīcinātāji. Parasti to dara ar izslēgtiem radio sakariem, šādi radot trauksmes situāciju NATO gaisa bāzē Šauļos. Civilās aviācijas gaisa kontrolieri, kas pie mums ir Latvijas gaisa satiksmes dispičeri, šādas lidmašīnas savos radaros neredz.

Ap pusdienas laiku no Frankfurtes lidostas Vācijā pacēlāss Ķīnas aviokompānijas ”China Eastern Airlines” lidmašīna Airbus A359. Tajā iespējams uzņemt līdz 350 pasažieru. Salīdzinājumam, jaunās ”AirBaltic” lidmašīnas ir uz pusi mazākas. Lidojuma galamērķis bija Šanhaja Ķīnā.

Nedaudz pēc plkst. 14 Ķīnas milzīgais aviolaineris tuvojās Latvijas rietumu krastam. Tajā pat brīdī Zviedrijā, tad lidlaukā Šauļos, dažu minūšu laikā militārie gaisa telpas kontrolieri cēla trauksmi. Tika pamanīts lidojošs objekts, kas pārvietojās ar izslēgtiem radio sakariem. Mēģinājumi ar to sazināties bija neveiksmīgi. Saspringtā situācija attīstījās vien dažu minūšu laikā. Vispirms gaisā pacēlās Zviedrijas iznīcinātājs, tad ap plkst.14.25 no lidlauka Šauļos divi NATO F16.

Alvis Vilks
Latvijas gaisa satiksme Kvalitātes un drošības departamenta direktors

”No Civilās gaisa satiksmes vadības situācija bija tāda, ka lido civilais gaisa kuģis un tajā pašā laikā virs neitrālajiem ūdeņiem parādās cits gaisa kuģis bez ieslēgta transpondera jeb, atbildētāji, bez sakariem, bez lidojuma plāna. Un līdz ar to, no Šauļu militārās bāzes tika pacelti iznīcinātāji, kuri tālāk attiecīgi mēģina identificēt kas tā ir par lidmašīnu. Šajā visas operācijas laikā šīs lidmašīnas nokļuva vienā gaisa telpas sektorā.”

Gaisa telpa, lai organizētu lidaparātu satiksmi, ir sadalīta līdzīgi kā auto maģistrāles. Ir līmeņi, kuros lidojumi notiek.

Un, lai izvairītos no avārijas situācijām, ir starptautiski noteikumi, cik tuvu civilās lidmašīnas var lidot viena otrai. Horizontāli tām jāatrodas vismaz 9 kilometru attālumā. Vertikāli – ne mazāk kā 300 metru attālumā. Ja lidmašīnas lido ļoti augstu, vertikāli tām vienai no otras jāatrodas vēl tālāk. Uz Zemes lidojumu kontrolieru uzdevums ir sakot līdzi, lai šie noteikumi tiktu ievēroti.

Igors Rajevs
Atvaļinātais NBS pulkvedis, bijušais Latvijas kontingenta Irākā vadītājs

”Civilā aviācijā un militārā sistēmā sistēmas darbojas atšķirīgi. Civilām lidmašīnām un civilai sistēmai ir pasīvi radari, kuri uztver signālu, kas nozīmē, ka katrai lidmašīnai ir savs raidītājs, kurš pārraida tās lidmašīnas identifikācijas numuru, un attiecīgi tad viņu var redzētuz radariem. Militārajām sistēmām tas nav vajadzīgs, jo militārajā sfērā lidmašīnas mēģina slēpties. Ir izdarīts tā, lai varētu atklāt arī neredzamās lidmašīnas, kuras neraida nekādus signālus.”

Incidentā pirms diviem gadiem lidojuma sākumā NATO lidmašīnas atradušās 320. augstuma līmenī. Ķīnas aviolaineris lidojis 350. Gaisa dispičeri Rīgā sazinājās ar NATO kontrolieriem Lietuvā un atļāva abiem F16 iznīcinātājiem ielidot 340 līmenī.  Tas ir, pietuvoties maksimāli atļautajai robežai. Informācija tālāk nodota NATO pilotiem.

Pēkšņi Ķīnas pasažieru lidmašīnai nostrādāja avārijas sistēma. Tā pamanīja, ka bīstami tuvu atrodas kāds cits lidaparāts, un automātika sāka celt milzīgo aviolaineri augstāk, lai izvairītos no iespējamās sadursmes.

Kā redzams izmeklēšanas materiālos, NATO lidmašīnas pilotam neizdevās ievērot norādes turēties savā gaisa telpas sektorā, un F16 pietuvojies vairs tikai 200 metrus no Ķīnas pasažieru lidmašīnas. Īsā brīdī bīstami tuvu Ķīnas ”AirBus” aizlidoja gan NATO, gan Krievijas iznīcinātāji.
Igors Rajevs
Atvaļinātais NBS pulkvedis, bijušais Latvijas kontingenta Irākā vadītājs

”Saprotiet, tas signāls tiek padots deviņu kilometru attālumā. Deviņu kilometru attālumā mums tagad ir Jugla. Mūs šeit uz Zemes nekādā veidā neuztrauc tie, kas brauc Juglā. Gaisa telpā viss ir citādāk, tur viss notiek daudz ātrāk. Un arī visai reaģēšanai jānotiek daudz, daudz ātrāk, tāpēc arī visas tās sistēmas ir ieviestas dzīvē. Lielākoties tās vienmēr veiksmīgi darbojās. Jo tā sistēma jau vienkārši parāda, ja, teiksim, civilā lidmašīna iebrauc no lejas, tad viņiem vienkārši atnāk signāls ”pacelties” un viņi aiziet uz augšu. Tad viņi maina savus augstuma lidojumu koridorus, un incidenti tiek novērsti.”

Vilis Ķipurs
Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja eksperts

”NATO misijas piloti skaidrojuši, ka viņi bija pamanīju šito krievu lidmašīnu, bet tikai tad, kad jau bija nostrādājis tās civilās lidmašīnas brīdināšanas sistēma. Var sanākt tā, ka lido pa apakšu NATO lidmašīna, avio laineri tā sistēma parauj lidmašīnu uz augšu, un no otras puses lido virsū krievu lidmašīna. Un tur varēja būt arī incidents no krievu puses.”

Pilotus izmeklētāji nav izvaicājuši, bet vadījušies tikai no tās informācijas, ko atsūtīja militārais vadības centrs. Secināts, ka varēja būt labāka saziņa starp militārajiem un civilajiem gaisa dispičeriem. Latvijas gaisa satiksme apstiprina, ka veikusi arī savu izmeklēšanu un pēc tās saziņas algoritmi precizēti un uzlaboti.

Igors Rajevs
Atvaļinātais NBS pulkvedis, bijušais Latvijas kontingenta Irākā vadītājs

”Tur bija vairāki pārkāpumi lidojumos, jo, pirmkārt, ziņojumā rakstīts par F-16, ka viņi atradās vertikāli tuvāk, nekā bija paredzēts. Situācija, kas notika – SU27 lidmašīna bija starp NATO un ”Airbus” viņa bija vēl tuvāka un vēl bīstamāka. Tālielāproblēmajaubijatāda,kalidmašīna lido bez ieslēgta transpondera, neraidot signālu. Ja militārās lidmašīnas ar saviem radariemvar uztvert, civilā lidmašīna paļaujas tikai uz to kavisiievēro noteikumus. Unviņiviņuprincipāvispārneredzēja, un nekādi signāli vispār netika doti. Tosignāluviņiuztvēratikai tad, kad F16 iegājatajāzonā.Untadviņiiztaisījamanevruunaizgāja no sadursmes.”

Alvis Vilks
Latvijas gaisa satiksme Kvalitātes un drošības departamenta direktors

”Mēs izmantojam mūsu radaru sistēmu, mūsu radaru sistēma ir piemērota civilajiem gaisa kuģiem. Mēs rēķināmies ar to, ka civilais gaisa kuģis lido ar ieslēgtu atbildētāju transportieri, un tādā gadījumā šī informācija par viņa atrašanās vietu, augstumu ir redzama uz radara ekrāna. Nu ar militārajām lidmašīnām tas savādāk, bet, jā, tas, kas dzirdēts no kolēģiem, navigācijas speciālistiem, ka šādās situācijās norādījumu došana civilajam gaisa kuģim var beigties daudz sliktāk, tāpēc, ka nav jau zināmi, teiksim, šī te militārā gaisa kuģa, ko mēs neredzam uz ekrāniem, nodomi, lidojuma virziens un ātrums. Līdz ar to, šāda civilā gaisa kuģa komandēšana var beigties ar sliktākām situācijām.”

Vilis Ķipurs
Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

Vilis Ķipurs: ”Kā skaidroja pēc tam piloti, viņi bija redzējuši viens otru.”

Nekā personīga: ”Un paskatījušies acīs?”

Vilis Ķipurs: ”Jā, jā, jā.”

Operācijām, kad iznīcinātāji paceļas gaisā ir dots īpašs apzīmējums – Alpha Scramble. Šovasar trauksme Šauļu lidlaukā sākās brīdī, kad svinīgo uzrunu Blakus lidaparātiem sniedza Lietuvas un Spānijas līderi.

Kā raidījumam ”Nekā personīga” apliecina Latvijas Aizsardzības ministrija, pirms gada bijuši 122 gadījumi, kad kaimiņvalsts kaujas lidmašīnas pielidojušas bīstami tuvu Latvijas gaisa telpai. Šogad – 109 reizes.

Precīzi pateikt, cik metrus no sadursmes šķīra incidentā iesaistītās lidmašīnas, nevar, jo Krievijas iznīcinātājs vairākkārt bija mainījis lidošanas augstumu. Viens no NATO pilotiem stāstījis, ka bez sakariem lidojošais krievu lidaparāts atradies tikai nedaudz virs viņiem. Savukārt, cik tuvu tas atradās Ķīnas aviolainerim, nav zināms – informācija no Ķīnas dienestiem nav prasīta, tikai nosūtīts ziņojums par to, ka incidents piefiksēts.

7 komentāri