Nemiro ārštata padomnieks Rebenoks piedalījies sarunās ar “Latvijas gāzes” un “Conexus” akcionāriem

16 komentāri

Šonedēļ ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”) atstādināja viņa vadītās ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti, kurš atteicās “Latvenergo” padomē iecelt ministra padomnieku Pāvelu Rebenoku.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Jānis Bordāns to izmantoja, lai pieprasītu Nemiro izslēgšanu no valdības. Taču koalīcijas partneri nesteidzas tikt vaļā no neparedzamās “KPV LV”, jo tas nozīmētu pārlieku lieku varu JKP . Tādēļ, neraugoties uz premjera aizrādījumiem, Rebenoka vara Ekonomikas ministrijā nemazinās. Vēl vairāk – ietekme aug.

Raidījums “Nekā personīga” uzzinājis, ka Rebenoks piedalījies arī oficiālās sanāksmēs ar “Conexus” un “Latvijas gāzes” akcionāru “Marguerite” fondu. To intervijā raidījumam apstiprināja arī pat Rebenoks. Šeit vietā jautājums – vai nebūtu jāveic pārbaude kā ministra palīgs bez pielaides valsts noslēpumam varēja pārrunāt jautājumus, kas bija un joprojām ir stingri slepeni.

“Latvenergo” ir lielākais valstij piederošais uzņēmums. Koncerna gada ieņēmumi ir ap 900 miljoniem, tīrā peļņa – ap 80 miljoniem eiro. “Latvenergo” vērtība ir vairāk nekā pusotrs miljards eiro, kas to padara par vērtīgāko kompāniju Latvijā.

10 gadus uzņēmuma vadītāja krēslā sēž Āris Žīgurs. Viņam un vēl diviem valdes locekļiem šī gada rudenī beigsies pilnvaru termiņš. Jaunā valde jāatlasa un jāapstiprina “Latvenergo” padomei. Jau pusgadu tādas uzņēmumam nav, ir iecelta pagaidu padome. Konkursā atlasīti kompetentākie padomes locekļi, ko Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis trešdien grasījās apstiprināt atbildīgajā amatā. Taču Nemiro pusstundu pirms tam Eglīti atstādināja. Ieceļamo sarakstā Eglītis nebija iekļāvis Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku.

Ministru prezidents (“Jaunā Vienotība”) Krišjānis Kariņš norāda: “Ir runa faktiski par vienu no mūsu valsts lielajiem, stratēģiskajiem uzņēmumiem “Latvenergo”. Mums šobrīd ir tāda kārtība, ka ministriju pārziņā ir šie lielie valsts uzņēmumi. Šajā gadījumā ļoti svarīgi, ka ir tāds objektīvs konkurss, un ka šādus amatus padomē neieņem politiski pietuvinātas personas. To, ko tautā varētu saprast – “šofera dēli” un tā tālāk.”

Savukārt atstādinātais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis pauž: “Šis process klasiski ir tāds, ka tajā brīdī, kad ir pēdējā kārta, mēs esam saņēmuši pēdējos kandidātus, no kuriem tad izvēlieties padomes locekļus šai gadījumā, tad klasiski tiek uzdots jautājums iestādēm, lūdzu, veiciet sākotnējo novērtējumu, dodiet pirmsšķietamās atbildes. Attiecīgi no astoņiem kandidātiem, par kuriem tika lūgts novērtējums, tika saņemtas pozitīvas atbildes par pieciem, pirmsšķietami pozitīvas, tika saņemts viedoklis, ka par diviem cilvēkiem ir jāveic pilnā novērtēšana un tikai tad varēs pateikt kaut ko vispār. Un par vienu cilvēku bija pirmsšķietami negatīvs šis te viedoklis, līdz ar to bija tāda situācija miksēta.”

No vairākiem avotiem “Nekā personīga” zināms, ka kandidāts ar dienestu negatīvo vērtējumu ir Pāvels Rebenoks.

“Mans piedāvājums ministram bija, ka šeit mums ir pietiekami labi kandidāti, par kuriem mums ir pirmsšķietami pozitīvi rezultāti, varam iet uz priekšu iecelt padomi, bet tā vietā bija uzstādījums, ka ir jāveic visiem pilnās pārbaudes,” saka Eglītis.

Tagad visiem kandidātiem jāpiesakās pielaides valsts noslēpumam saņemšanai. Process ieilgs vēl par vairākiem mēnešiem. Šajā laikā darbu turpinās pagaidu padome, kuru vada valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis. Viņu Nemiro virza par nākamo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru. Valdībai par to jālemj otrdien.

“Sadarbībā ar valsts sekretāru mums nav veidojusies laba jau ilgstoši. Kādus sešus mēnešus atpakaļ bijām runājuši par dažādām iespējām, kā viņš redz savu nākotni civildienestā. Un līdz ar to bijām vienojušies par to, ka viņu interesētu un viņš būtu atbilstoši kvalificēts vadīt Centrālo statistikas pārvaldi, ņemot vērā viņa iepriekšējo pieredzi ar IT tehnoloģijām, kur varētu atkal tās implementēt šajā iestādē. Bet tāds operatīvais darbs nav bijis labs jau ilgstoši,” saka Nemiro.

Pamats atstādināšanai ir sūdzība no Nemiro partijas biedrenes vadītās Saeimas OIK izmeklēšanas komisijas. Mēneša laikā Eglītis neesot iesniedzis visu tās pieprasīto informāciju. Komisijai šomēnes ir jāsagatavo noslēguma ziņojums, bet dalībnieki apšauba, cik kvalitatīvi būs secinājumi. Nemiro skaidro: “OIK izmeklēšanas komisija atsūtīja man vēl vienu vēstuli, ar kuru lūdz izvērtēt viņa darbības jeb faktiski bezdarbību, un vai šis šī bezdarbības rezultātā valstij nav nodarīts būtisks kaitējums, izmaksājot OIK stacijām attiecīgi šos līdzekļus. Šādu izvērtējumu es veikt, protams, nevaru. Līdz ar to vērsos prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai nav nodarīts valstij kaitējums, un, protams, arī disciplinārlietu par to, kā tad viņš ir rīkojies vai nerīkojies šajā procedūrā.”

Eglītis dienu pirms atstādināšanas iesniedzis atlūgumu. Viņš tagad ministru publiski kritizē. Nemiro licis valsts sekretāram pieņemt politiskus lēmumus – atteikties no tiesvedības ar “Parex” akcionāriem un iecelt “Latvenergo” padomē Rebenoku.

“Ja man kā ierēdnim ministrs dod rīkojumu un rīkojums nav klaji nelikumīgs, tad man viņš tomēr ir jāpilda. Tāda bija situācija pagājušogad jūnijā ar to padome, tāda bija situācija tagad ar šo pagaidu padomi pagājušā gada oktobrī,” saka Eglītis.

Rebenoks mēģina ietekmēt lēmumus un padomu došanas vietā rīkojas it kā pats būtu ministrs. Īsajā divu nedēļu laikā Rebenoka padome kādam no ”Latvenergo” valdes locekļiem piedāvājusi veidot vēja enerģijas projektu un pirkt gatavu vēja parku.

“Es neesmu pārrunājis nekādus vēja parku jautājumus ar Šķēles kungu. Esmu ticies, ticiet man, ar “Forbes 100” cilvēkiem, es viņus pazīstu personīgi, pazinu viņus pirms es kļuvu par padomnieku, pazīšu arī pēc tam, bet saprotiet, nu vienkārši nevajag meklēt to, kā nav. Ko man pārrunāt ar Šķēles kungu par vēja parkiem? Mums ir jābūvē savi vēja parki. Es personīgi kā patriotiski noskaņots cilvēks esmu pret to, lai to darītu, piemēram, ārzemnieki. Tas ir jādara mūsu uzņēmējiem, bet tas ir saistīts ar lielām investīcijām, līdz ar to “Latvenergo” kā tiešām kompānija, kas var pavilkt tādu jaudu, viņam jābūvē sava parki,” norāda Rebenoks.

Ekonomikas ministrija izdarīja visu, lai ”Latvenergo” padomē nonāktu Rebenoks. Konkursa noteikumi paredzēja, ka vienam no padomes locekļiem bija jābūt juristam.

Rebenoks: Paklausieties, es neuzskatu sevi par ekspertu enerģētikas jautājumos, bet pateikt, ka es neko nesaprotu no enerģētikas jautājumiem, būtu nepareizi.  Es gadu strādāju par ministra ārštata padomnieku, kuram pamatjautājumi ir enerģētika.

“Nekā personīga”: Publiski minēts, ka Jūs esat padomnieks juridiskajos jautājumos.

Rebenoks: Jā, bet jums ir jāsaprot, ka jebkurš jautājums ir juridisks jautājums.

Ārštata padomnieka lomā Rebenoks piedalījies arī oficiālās sanāksmēs. Viena no tādām bija šaura tikšanās ar “Conexus” un “Latvijas gāzes” akcionāru “Marguerite” fondu.

Vaicāts, kas tika pārrunāts, Rebenoks atbild: “To es jums nevaru atklāt, tā ir sensitīva informācija.”

Rebenoka spilgtākais ieraksts CV ir padomes priekšsēdētāja amats “Olainfarm”. Viņš tajā nonāca 2018. gadā kā vienas Valērija Maligina mantinieces uzticamības persona. Līdz ar viņu ieradās arī jurists Mārtiņš Krieķis. Abu ietekme uz ”Olainfarm” bija liela.

2018. gada aprīlis. Mārtiņš Krieķis: Paklausies, “Liepājas metalurgu” atceries? Viņa vairs nav. Tikai tāpēc, ka tie, kas sēdēja otrā pusē negribēja ar mums sarunāties. Un ja šitente tas pats būs, man ir pilnīgi vienalga.

2018. gada septembris. Pāvels Rebenoks: Ira tagad ir nedaudz aizņemta, mēs te dokumentus taisām, gatavojam, tāpēc… mēs lemsim šo jautājumu, tāpēc mums ar jums jāsatiekas un jāparunājas.

2018. gada septembris. Mārtiņš Krieķis: Kad mēs ar jums norēķināsimies, mēs visu saplēsīsim un būs bez 21%. Kāpēc mums valsti barot? Mēs esam kārtīgi cilvēki, mums galvenais ciparu dabūt.

Kopš tā laika policija izmeklē aizdomas par “Olainfarm” notikušu līdzekļu aizplūšanu. Līdz ar Rebenoku un Krieķi “Olainfarm” padomē nonāca Daina Sirlaka, ko tagad Nemiro iecēlis jaunizveidotās “Ventas ostas” padomē.

Citu valdības partiju uzstājības dēļ Nemiro tomēr uz “Latvenergo” padomi Rebenoku varētu nevirzīt. Par to viņš prasa lielāku ietekmi Rīgas brīvostā.

“Es nodrošināšu to, ka “Latvenergo” padomē tiktu iecelti cilvēki, kuri ir objektīvi izgājuši konkursu…Man liekas pilnīgi skaidrs, ka mums tagad ir jāīsteno to, ko mēs esam apņēmušies savā valdības deklarācijā. Tas ir, paņemt šos valsts uzņēmumus, izcelt viņus ārā no ministrijām un profesionalizēt viņu pārvaldību. Tas ir iespējams, tas citās valstīs tā arī darbojās,” norāda Kariņš.

“Nekā personīga” zināms, ka Eglīša atstādināšanu un rotēšanu izraisījusi citu ministriju valsts sekretāru satraukumu. Viņu vērtējumā šis ir kārtējais gadījums, kad no civildienesta ierēdņa tiek prasīta politiska rīcība. Valsts sekretāri nākamnedēļ apsver par to rosināt plašāku diskusiju.

“Latvenergo” gadījums nav pirmais šajā valdībā, kad amatu konkursi tiek pielāgoti konkrētām personām. Pirms divām nedēļām raidījums “Nekā personīga” stāstīja par izmaiņām citā lielā valsts uzņēmumā “Latvijas Valsts meži”. Šajā uzņēmumā pēc Kaspara Gerharda nonākšanas zemkopības ministra amatā tika izveidota jauna valdes locekļa vieta, konkursā norādot ļoti specifiskas prasības. Tām perfekti atbilda Gerharda uzticamības persona Jānis Lapiņš.

Pirmdien tiks paziņoti arī jaunās Stradiņu slimnīcas padomes locekļu vārdi. Latvijas televīzija ziņo, ka starp viņiem ir Baiba Rubesa – veselības ministres Ilzes Viņķeles partijas biedrene.