“Nekā Personīga”: kāpēc izgāzās lieta pret augsta ranga muitniekiem par 100 tūkstošu eiro zaudējumiem valstij?

10 komentāri
“Nekā Personīga”: kāpēc izgāzās lieta pret augsta ranga muitniekiem par 100 tūkstošu eiro zaudējumiem valstij?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) bieži ziņo par aizturētiem nodokļu krāpnieku grupējumiem. Retāk par pieķertiem inspektoriem un muitniekiem. Taču šo lietu gaita ir neizsekojama un iznākums parasti paliek nezināms. 2015. gada pavasarī VID vadība paziņoja, ka lietā par pilnvaru pārsniegšanu pieķerti trīs augsta ranga muitnieki, tostarp muitas priekšnieka vietnieks. Valstij nodarīti ap 100 tūkstošu eiro zaudējumi. “Nekā Personīga” ir zināms, ka lieta izgāzusies.

Visi trīs reabilitēti, viņiem samaksātas kompensācijas, un tie atjaunoti augstajos amatos muitā. Izmeklēšanas gaita rada aizdomas, ka VID struktūras savas intereses vērtē augstāk par valsts interesēm.

2014. gada 22. maijā SIA “Tranzīta termināls” piederošajā muitas noliktavā Ilzenes ielā 18 rosījās Muitas policija. Tās darbinieki meklēja no Ķīnas importētas apģērbu un apavu kravas. Bija aizdomas, ka tās jau nelikumīgi ir nonākušas tirgū, nesamaksājot muitas nodevās simtiem tūkstošus.

Kravas bija deklarētas uz Latvijas robežas, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Muitas nodevas samaksu Eiropas budžetā garantēja Latvijas valsts. Precēm neskartām bija jāatrodas firmas “Tranzīta termināls” teritorijā. Policija konstatēja, ka noliktavas ir tukšas. Sešas no meklētajām kravām pēc dokumentiem nupat bija izvestas tranzītā uz Lietuvu. Pēdējās deklarācijas bija noformētas dažas stundas pirms policijas ierašanās.

Lai varētu izlaist preces tranzītā, muitas noliktavai vajadzīgs galvotājs. Tā pienākums ir pārliecināties, ka preces tiešām iekrauj transportā un tas ir noplombēts. No tā brīža galvotājs atbild, ka neatmuitotās preces nepazudīs un muita nodevas saņems. Par “Tranzīta termināla” sešām kravām galvoja muitas brokeru firma “Compass Transit”. Pēdējā darbība ar precēm bija izlaišana tranzītam un “Compass Transit” par to bija galvojusi. Pēc Eiropas muitas kodeksa tai bija pienākums samaksāt muitas nodevu 99 500 eiro.

Kāpēc “Compass Transit” nepārbaudīja kravu, nav zināms, bet firma to neizdarīja, un tai bija jāmaksā par neeksistējošu kravu. Taču “Compass Transit” to negribēja un palūdza muitas vadībai anulēt deklarācijas. Iesniegumā firma žēlojās, ka to piemānījusi muitas noliktava. Muitnieki izrādījās ļoti žēlsirdīgi un atbrīvoja firmu no gandrīz 100 tūkstošu eiro maksāšanas.

Lēmumu par tranzīta deklarāciju anulēšanu pieņēma trīs muitas amatpersonas. Arī Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieks Aivars Eglītis un Tranzīta un eksporta kontroles daļas vadītājs Juris Āzers.

Neviena no notikumā iesaistītajām firmām nodevu nesamaksāja, tāpēc muita parādu Eiropas budžetam samaksāja no Latvijas valsts naudas.

Eiropas Muitas kodekss tikai izņēmuma gadījumos ļauj anulēt muitas deklarācijas un šis tāds nebija. Tāpēc VID Iekšējās drošības pārvalde uzsāka kriminālprocesu pret trim muitas amatpersonām par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas izraisījusi smagas sekas – 100 tūkstošu zaudējumus valstij.

Izmeklēšana ilga trīs gadus. Tikmēr lēmuma pieņemšanā iesaistītos muitniekus atstādināja un pārcēla citos amatos. 2018.gada februārī izmeklētājs Juris Rancāns nolēma izbeigt kriminālprocesu, jo nevarēja pierādīt noziegumu. Īsi pēc tam viņš darbu VID Iekšējās drošības pārvaldē pameta.

Bijušais VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklētājs, Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija)

Man pretī kā vienam izmeklētājam bija visas muitas juridiskais resurss, kā šo lietu pamēģināt pagriezt tā, lai tā būtu norakta. Respektīvi, lai šo acīmredzamību padarītu kā ļoti apšaubāmu lietu. Un vienā brīdī tur vēl juridiskā pārvalde pieslēdzās arī ar tādu pašu uzstādījumu, un tad tu kā mazais cilvēks, kas esi tur, tu saproti, ja iestādei lielā līmenī nav šī vēlme ar to visu tikt galā, tu, pat būdams šis iekšējās daļas izmeklētājs, tu neko neizdarīsi.

Uzsākot lietu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, mums šis pants paredz tādu lietu kā vārdu “acīmredzami”. Ko tas nozīmē – tas nozīmē, ka pilnvaru pārsniegšanai jābūt acīmredzamai. 

Lai pierādītu amatpersonu lēmuma pareizību, Muitas pārvalde cīnījās sparīgi. Eiropas muitas kodekss neļāva anulēt konkrētās tranzīta deklarācijas, taču VID atsaucās uz ierobežotas pieejamības iekšējo instrukciju, kas pretlikumīgo darbību atļāva. Muita centās panākt tai parocīgu Eiropas muitas ekspertu grupas TAXUD  atzinumu. Lēmumā par lietas izbeigšanu minēts, ka šī iemesla dēļ Latvijas pārstāve ekspertiem sniegusi nepatiesu informāciju. Tāpat Muita un ieņēmumu dienesta vadība atteicās atcelt apšaubāmos lēmumus par tranzīta deklarāciju anulēšanu.

Bijušais VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklētājs, Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija)

Argumentācija, kāpēc neatcelt, bija nekāda. Vienkārši – viss paliek kā ir. Prokurors man saka, kā es varu aiziet uz tiesu, ja pats VID nav atcēlis deklarāciju anulēšanu. Bet šeit es gribētu teikt, ka šajā laikā es kā izmeklētājs arī biju pakļauts šai VID augstākajai vadībai. Mans pienākums ir iedot viņiem juridiski kvalitatīvus argumentus un pateikt, kāpēc tas ir tā. Es to izdaru no savas puses, bet ja vadība pieņem tādu lēmumu, es to ietekmēt nevaru. Bet šeit izšķiroši divi faktori. Pirmkārt, prokuratūras pasīvā attieksme, jo, ja prokuratūra būtu gribējusi, viņa būtu varējusi VIDam iebilst. Pateikt – nē – muitas kodekss, tā procedūra ir tāda. Un juridiski šeit ir tā. Kāpēc jūs mēģināt piesaukt neatbilstošus pantus, pagriezt pa labi, pa kreisi, radīt kaut kādu neskaidrību un to visu. To varēja darīt. Otrs. Šī mūsu kultūra par katru nieku prasīt kompetentas iestādes atzinumu. Respektīvi – neticēt tam, kas ir rakstīts likumā.

Rancāns uzskata, ka uzraugošo prokuroru vienaldzība nav ļāvusi virzīt lietu pret amatpersonām. Prokuratūra lietu vairākkārt pārbaudīja un respektēja Muitas argumentus.

Rīgas tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors, bijušais Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters

Izvērtējot visus apstākļus, prokuratūras skatījumā, šajā gadījumā neveidojās noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Ja es pareizi atceros, tad viens no lielākajiem traucēkļiem, vai kas kavēja varbūt, vai padarīja par neiespējamu konstatēt šīs noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, bija muitas darbības regulējums. Proti, tas kas bija paredzēts ārvalstu rekomendējošos normatīvajos aktos, tur direktīvās, regulās, īsti negāja kopā ar to, kas ir Latvijā noteikts, tad vēl VID iekšējā normatīvā bāze vēl kaut ko citu paredzēja. Līdz ar to nevarēja konstatēt amatpersonu darbībās ļaunprātību.

Meisters uzskata, ka, prasīt VID vadībai atcelt apšaubāmos muitas lēmumus, neesot prokuratūras uzdevums. Prokuratūrai neesot pamata neuzticēties VID slēdzieniem.

Rīgas tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors, bijušais Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters

VID vadībai visi šie apstākļi bija zināmi. Šajā procesā starp izmeklētāju, VID vadību un ārvalstu institūcijām notika sarakste un viedokļu apmaiņa. Tāpēc tur bija tikai un vienīgi VID vadības griba vai pamats rīkoties. Atjaunot šo te taisnīgumu, kas attiecas uz noziedzīgo nodarījumu, ar kuru tika saskaitīti šie amatpersonu izmeklētie pārkāpumi. Prokuratūrai tur, manuprāt, nebija jāiesaistās, arī izmantojot prokuratūras likumā dotās pilnvaras.

Bijušais VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklētājs, Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija)

Šobrīd mums ir jauns ģenerālprokurors, es ar viņu arī esmu gatavs runāt, šo prokuroru pasivitāti ir jāmaina. Šeit ir prokuroriem vairāk jāieslēdzas, tajā skaitā šādos gadījumos, kad valsts vienkārši zaudē šos 100 tūkstošus, tas ir viena epizode. Mēs nezinām kriminālprocesus, bet man ir aizdomas, ka tādu varētu būt daudz. Izmeklētājs ir atnācis, viņš ir visu pateicis, ka viņam vienkārši pasaka, ziniet, man tur nav kaut kādas kompetentas iestādes atzinums. Vai aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko. Un tas kriminālprocess šādi nomirst.

VID par izbeigto kriminālprocesu un to, vai deklarācijas drīkstēja vai nedrīkstēja anulēt, runā izvairīgi. Taču attaisnotos un amatā atjaunotos ierēdņus slavē.

VID Ģenerāldirektores vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls

Manā rīcībā nav informācijas, kāpēc lai es viņiem neuzticētos.

Tranzīta deklarāciju anulētāji Eglītis un Āzers priekšnieku amatos ir vairāk nekā desmit gadus, bet informācija par viņu darbību ir skopa. Medijos atrodamas ziņas, ka Āzeram un viņa ģimenei piederējis Čiekurkalna tirgus, kur policisti konstatējuši kontrabandas tirdzniecību.

VID Sabiedrisko attiecību nodaļa informē, ka par, iespējams, nepatiesu ziņu sniegšanu Eiropas Komisijai ierosināta disciplinārlieta pret VID Muitas pārvaldes amatpersonu. Taču izmeklēšanā noskaidrots, ka nepatiesa informācija neesot sniegta. Arī par īpašās instrukcijas neatbilstību Eiropas likumiem atbildīgo VID nav.

Firmas “Compass Transit” īpašniekiem piederošiem uzņēmumiem šis nav pirmais gadījums, kad VID izrādījies pretimnākošs. 2002. gadā uzņēmuma līdzīpašnieki Sergejs Peškovs, Andrejs Kočetkovs un Oļegs Čepuļskis bija apdrošināšanas akciju sabiedrības “Baltikums” padomē.  Tad apdrošinātājs ieekonomēja apmēram miljons latu, kad īpaši pretimnākošs bija toreizējais VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks.  Viņu par to gan notiesāja.

Bijušais izmeklētājs Rancāns tagad sola no panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu izņemt vārdu “acīmredzama”. Tāpat viņš ir apņēmies panākt, ka žurnālistiem ir pieejami visi lietas materiāli lietās par dienesta noziegumiem, arī tajos procesos, kur personas attaisnotas. Lai mediji un sabiedrība varētu pārliecināties par izmeklētāju un prokuroru darbu.