1 komentārs
Nekā personīga jaunajā projektā “Melu teorija” atmaskos melus informatīvajā telpā
Foto: publicitātes foto

Katru dienu informatīvajā telpā nonāk ļoti daudz ziņu, kas ir nepatiesas, tendenciozas, sagrozītas vai klaji melīgas. Vai protam tās atšķirt no patiesības? No 8. janvāra svētdienu vakaros TV3 Nekā personīga jaunajā projektā “Melu teorija” žurnālisti Jānis Krēvics un Ansis Pūpols stāstīs, kā rodas meli medijos, kā tie izplatās un kāds ir to mērķis.

“Melu teorija” pētīs, atmaskos un skaidros medijos izskanējušos melus un palīdzēs skatītājiem nepazaudēt galvu informatīvajā plūsmā. Ansis Pūpols pievērsīsies ikoniskiem melu stāstiem, piemēram, par virs Ukrainas notriekto Malaizijas lidmašīnu MH17, par Krustā sisto puisēnu, biedēšanu ar bēgļiem un citiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Savukārt Jānis Krēvics sekos jaunākajām melu tendencēm un skaidros, kā tās ietekmē vēlēšanas, kā tiek izveidoti melu mediji, kā nezināmas izcelsmes ziņas padara par top jaunumiem. Katrā raidījumā piedalīsies arī kāds attiecīgās nozares eksperts.

”Padomju laikos bija viens pareizais viedoklis. Visi to lasīja vienīgajā avīzē, skatījās vienīgajā televīzijā un zināja, ka lasītajam, redzētajam un dzirdētajam ticēt nevar. Neatkarība atnesa dažādību. Un vārda brīvību. Vēl nesen augstskolās topošajiem žurnālistiem mācīja – lai iegūtu daudz maz patiesu un vispusīgu skatījumu uz lietām un notikumiem, jāizlasa “Diena”, “Neatkarīgā”, “Rīgas Balss” un “Lauku Avīze”. Dažu gadu laikā viss ir mainījies. Ikviens var kļūt par ”žurnālistu”, kuru citē CNN vai Russia Today. Ikviens var veidot mediju saturu. Arī apzināti izplatot melus. Visgrūtāk ir mediju lietotājam, kuram pašam jāspēj saprast, kam var ticēt un kam nē. Tāpēc ir ļoti svarīgi zināt – kā meli rodas un kā tos atpazīt,” stāsta raidījuma veidotāji Jānis Krēvics un Ansis Pūpols.

Kopumā gaidāmi 8 raidījumi, un katrā no tiem tiks aplūkotas divas aktuālas tēmas.

Skatieties jauno Nekā personīga projektu “Melu teorija” svētdienu vakaros uzreiz pēc Nekā personīga TV3!

TOP komentāri

  • Ko nu
    0 0 0

    Ko nu

    Biju nolemis atgriezties Latvijaa ,uzsaakt savu biznesu,fitness in svara zaudeshanas jomaa. Sakontaktejos ar cilvekiem kad shajaa jomaa straadaa britos ka biznesa konsultanti Lai izstraadaa man kadu programmu.
    Peec nedeljas saneemu atbildi ka manam biznesam Latvijaa nav nakotnes Jo Taa esot muusu valdiibas monopole. Liekaa svara probleema ir noreguleeta augstakajaa liimenii, finansiaali ,ar sabalansetu dieetu algu un cenu izskataa.Specialisti nonaaca pie sleedziena ka liekaa svara problems Latvijaa tiek risinaata ljoti efektiivi un ar lielako lietderibas koificentu.
    Meli vai patiesiiba???? :D

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl