13 komentāri

Pēc pagājušās nedēļas raidījuma, kad atklājām aizdomīgus komersantu mēģinājumus būvēt subsidētās elektrības stacijas pēc atļautā termiņa beigām, policija vienā gadījumā ir ierosinājusi krimināllietu par krāpšanu. Citos gadījumos vēl notiek pārbaudes.

Pārbaudes veic arī Ekonomikas ministrija. Tā vainīgos nemeklē, bet domā, kā anulēt pašu pagarinātās atļaujas par neuzbūvētajām stacijām.

Atļaujas joprojām ir spēkā, jo ministrijas ierēdņi radīja augsni dažādām interpretācijām, kas īsti ir elektrostacija. Amatpersonas ļāva komersantiem solīto megavatu spēkstaciju vietā uzstādīt pārvadājamas iekārtas, kas spēj saražot strāvu pieciem gludekļiem. To, vai dabā spēkstacija ir atrodama, neviens nepārbaudīja.

Zilais konteiners nodošanas brīdī aizstāja koģenerācijas stacijas Madonā un Sedā, ko komersanti nepaspēja uzbūvēt laikā. “(NP: Tajā konteinerā iekšā bija ģenerators, bet tur iekšā bija šķeldas kurinātava ar žāvētavu un visu?) Jā, jā, jā! Pilns komplekts,” saka “Madonas EKO”, “E Strenči” valdes loceklis Andis Dābols.

Patiesībā konteinerā atrodas paliela granulu tvertne, granulu katls, ūdens sildīšanas boileri. Iekārtas ir savienotas ar caurulēm un vadiem. Starp iekārtām nav atrodama ne tvaika turbīna, ne ģenerators, kas varētu ražot elektrību.

Minētais vagoniņš fiksēts Madonā un Sedā. Ir aizdomas, ka šis konteiners vai līdzīgas iekārtas pabijušas vēl daudzviet, jo vairāk nekā 20 elektrostacijas sākotnēji ir nodevušas ievērojami mazāku jaudu, nekā solījušas uzbūvēt.

“Nekā personīga” pagājušajā nedēļā atrada septiņas vietas, kur “Sadales tīkli” konstatējuši elektrības ražošanu, taču stacijas vēl nav uzbūvētas. Raidījumam pa pēdām šonedēļ devās Ekonomikas ministrijas kontroles grupa. Sāka ar Strenčiem un Sedu. Apskatīja uzstādītos elektrības skaitītājus un secināja, ka tiem blakus spēkstaciju tiešām nav. To fiksēja tiesu izpildītājs.

Ministrija uzskata, ka problēma meklējama Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā, jo tas ir atbildīgs par jaunu ražotāju pieslēgšanu tīklam. Viņiem būtu jāredz, ka stacijas nav uzbūvētas.

Jānis Patmalnieks

Jānis Patmalnieks
EM Valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos

Mums rodas jautājums, cik šī sistēma ir bijusi derīga, tā regulatora kārtība. Vai regulators vispār ir pildījis savas funkcijas šeit, jau attiecībā uz procedūras pārbaudi, kā stacijas tiek nodotas ekspluatācijā.

Savukārt regulators atbildību veļ uz akciju sabiedrību Sadales tīkls, kas nav ievērojis regulatora noteikumus par jaunu ražotāju pieslēgšanu. Tas gatavojis aktu par strāvas ražošanu, nepārbaudot, vai stacija nodota ekspluatācijā.

Rolands Irklis

Rolands Irklis
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs

Ir redzams, ka ļoti iespējams “Sadales tīkls” nav ievērojis mūsu noteikumus. Proti, šis akts ir jāsastāda brīdī, kad stacija ir nodota ekspluatācijā, tas ir viens no noslēdzošajiem posmiem. Stacija ir uzbūvēta, pabeigta un ir tikai jāpieslēdz stacija. Iespējams, “Sadales tīkls” šos aktus sastādīja pirms stacija nodota ekspluatācijā un pabeigta. Tas varētu būt ST pārkāpums.

2014.gada novembra sākuma pēc 12. Saeimas vēlēšanām mainījās valdības. Laimdota Straujuma bija atkārtoti atbalstīta premjeres amatā. Taču ekonomikas ministri mainījās. “Vienotības” Vjačeslavu Dombrovski nomainīja “zaļā zemniece” Dana Reizniece-Ozola.

Valdības un ministru maiņas ir periods, kad valsts pārvaldē atslābst kontrole un darba spars. Aizejošie ministri būtiskus lēmumus nepieņem, bet atnākušie pirmajās dienās vēl jauno saimniecību nepārzina. Tad lielāka ietekme ir ierēdņiem.

2014.gada 5. novembrī, dienā, kad no Ekonomikas ministrijas aizgāja Dombrovskis un ienāca Reizniece Ozola, iestāde nosūtīja atbildi uzņēmumam “Tektus”, kas bija pieteicies būvēt koģenerācijas staciju Amatas novada Ieriķos.

Vēstulē ministrija akceptē uzņēmuma plānu megavata spēkstacijas vietā uz testiem uzstādīt iekārtu ar simtreiz mazāku jaudu: “Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem koģenerācijas stacijas uzrādītās elektriskās jaudas izmaiņas (pieaugums vai samazinājums) neietekmē komersanta tiesības pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros spēkā esamību un noteikto maksimālo elektroenerģijas iepirkuma apjomu gadā.”

Testa iziešanu ierēdņi uzskata par apliecinājumu, ka ražošana uzsākta. Ministrija koncentrējas uz stacijas jaudas mērījumiem, bet pašas koģenerācijas stacijas eksistenci nekontrolē.

Šī vēstule paver ceļu firmām īstas spēkstacijas vietā parādīt pārvietojamu iekārtu. Vēstuli parakstījis tā brīža Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

Jurijs Spiridonovs

Jurijs Spiridonovs
EM valsts sekretāra vietnieks (2013.-2015)

Noteikumi, kuri pasaka, kā tas viss darbojas, neparedz punktu, ka viņš nevar prasīt jaudas samazinājumu. Un tā problēma ir tāda, ja sākotnējie noteikumi, kad tās atļaujas dalīja, ka ne par kādu cenu, nekādas mazākas jaudas nedrīkst uzstādīt, mums būtu ļoti vienkārši pieņemt lēmumu. Bet Ministru kabineta noteikumos nebija punktu, ka to varētu tā interpretēt. Un no valsts perspektīvas – jo mazāka jauda ir uzstādīta, jo mazāks ir OIKs. Viņš uzstāda sākumā mazāku iekārtu, tajā brīdī, kad viņš viņu uzstāda, 10 gadi sāk darboties. Tas nozīmē, ka viņš pirmos gadus strādā ar mazāku apjomu, mēs jau esam valstij ietaupījuši naudu. Un ja viņš uzstāda to lielo iekārtu piektajā gadā, tad mēs par lielo apjomu maksātu tikai piecus gadus. Visas iespējas bija nepieļaut, ka viņš to lielo iekārtu uzstāda. (NP: To jūsu pozīciju es saprotu. Bet šinī brīdī bija iespējams viņam pateikt…) Nē nebija! Jo noteikumos ir pateikti skaidri kritēriji, ko var un ko nevar izdarīt.

Spiridonovs apgalvo, ka ministrijā visu laiku darbojies valsts interesēs un bez žēlastības atcēlis simtiem nepamatotu atļauju. Viņš amatu Ekonomikas ministrijā pameta 2015.gadā, kad devās līdzi Danai Reizniecei-Ozolai uz Finanšu ministriju. Vietā pagājušā gada augustā stājās Jānis Patmalnieks. Arī viņš turpināja iesākto praksi, ka uzņēmēji var saglabāt atļaujas būvēt divu un trīs megavatu stacijas, ja vien atnes dokumentu, ka spēj saražot elektrību pieciem gludekļiem. Viņš uzskata, ka komersantiem ir šādas tiesības, jo ražošanas jauda nav lielums, ko nevar mainīt.

Jānis Patmalnieks

Jānis Patmalnieks
EM Valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos

Analoģiski šīm situācijām mums nav pamata uzskatīt, ka nevar uzstādīt jebkādu jaudu zem šiem te atļautās jaudas.

Gan Jurijs Spiridonovs, gan Patmalnieks ir pārliecināti, ka gadījumā, ja ministrija neļautu komersantiem nodot stacijas ar samazinātām jaudām, iestādi iesūdzētu tiesā. Tur nebūtu izredžu uzvarēt. Citādāk domā bijušais Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Jānis Neimanis.

Jānis Neimanis

Jānis Neimanis
Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais AT Administratīvo lietu departamenta tiesnesis

Ja mēs raugāmies uz to, vai ir ievērots likums šajā situācijā, tas šķiet visai dīvaini, ka iestāde izdod administratīvo aktu ar nosacījumu, ka būvniecība jāveic trīs gadu termiņā, un tad vēlāk atzīst, ka principā ir pietiekoši, ka šo elektrību ražo pārvietojams konteiners. Tas nonāk pretrunā ar pietiekami ilgo termiņu, kādā jāveic ēkas būvniecība un tas nozīmē, ka jau no sākta gala iestāde ir vēlējusies nopietnas koģenerācijas stacijas izveidi un to arī saprata privātpersona.

Neimanis ir pārliecināts, ka ministrijas ierēdņu vēstules uzņēmējiem ir nesamērīga atkāpšanās no sākotnējiem nosacījumiem.

Ja kāds ierēdnis šajā starplaikā ir izdevis uzziņu ka administratīvā akta nosacījumi ir izpildīti ar pārvietojamu ģeneratoru, tad privātpersona ļoti labi var saprast, ka tas neatbilst patiesībai, ka tas nav nopietni domāts un iestādei šādā situācijā būtu pienākums šādus lēmums atcelt, atzīt tos par spēku zaudējušiem un privātpersona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu savu tiesību aizsardzībai.

Taču šādā situācijā apelēt pie tiesiskās paļāvības principa sūdzētājam nebūtu pamata, jo viņam pašam ir labi saprotams, ka savu apņemšanos uzbūvēt koģenerācijas staciju līdz noteiktajam termiņam viņš nav izpildījis un termiņa pagarinājums panākts ar pārvietojamu konteineru, kas nav solītā koģenerācijas stacija.

No tiesneša teiktā jāsaprot, ka būtu pamats pārbaudīt, vai Valsts sekretāru vietniekiem vispār bija tiesības atļaut firmām nodot simtkārt mazākas jaudas, vai viņi nav pārcentušies ar pretimnākšanu komersantiem.

TOP komentāri

  • Andris Latvers
    +10 +10 0

    Andris Latvers

    Es nesaprotu, kāpēc bija tā jāmokās ar konteineru īŗi ja Sadales tīkls (par attiecīgu piķi) būtu izmērījis "patstāvīgu spriegumu" arī no automašīnas akumulatora..
  • Andris Latvers
    +7 +6 -1

    Andris Latvers

    Es nesaprotu, kāpēc bija tā jāmokās ar konteineru īri ja Sadales tīkls (par attiecīgu piķi) būtu izmērījis "patstāvīgu spriegumu" arī no automašīnas akumulatora..
  • Rolands Sprogis
    +3 +3 0

    Rolands Sprogis

    Ja MK noteikumi par atbalsta piešķiršanu būtu izstrādāti prasmīgāk, nebūtu jāskatās šādas stostīšanās kameras priekšā... Tie ir visai nemākulīgi un tapēc sižeta autori vienā maisā var bāzt tos, kam joprojām stacijas vietā ganās govis un tos, kam vēl 2 naglas nav vietā iesistas... Tik tendenciozi pasniedz savā raidījumā - VOT, REDZIET!?
    Un neviena kvalitatīva vārsmojuma par - cik GWh izteiksmē LV eksportē kurināmo koksni un cik GWh gāzi importējam no RUS. Cik EUR/dienā izņemam no LV ekonomikas un aizskaitam Lielam kaimiņam. Kāds makroekonomisks efekts? Iespējams pozitīvs, bet paskaidrojiet kontekstu!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl