“Nekā personīga” atbilde uzņēmumam PATA par 31. maija un 7. jūnija sižetiem

Pievienot komentāru
“Nekā personīga” atbilde uzņēmumam PATA par 31. maija un 7. jūnija sižetiem
EDIJS PĀLENS, LETA

Raidījumā “Nekā personīga” 31. maijā stāstījām  kā “Latvijas Valsts mežos” iegūtā papīrmalka, apejot konkurenci, nonāk pie uzņēmumiem “Pata” un “Pata Board”. Pēc sižeta gan PATA, gan “Latvijas Valsts meži” apgalvoja, ka “Nekā personīga” ziņotais nav taisnība. LVM atsakās no intervijām un pēc būtības nav atbildējusi uz jautājumiem. Savukārt uzņēmums “Pata” raidījumam nosūtījis pieprasījumu atsaukt sižetā izskanējušās ziņas. Jāuzsver, ka pieprasīt atsaukt ziņas un labot kļūdas ir katras personas tiesības, taču mūsu pieredzē visbiežāk šādi pieprasījumi kalpo kā mēģinājums iebiedēt ar tiesu un tā atturēt no tālākas tēmas atspoguļošanas. Tā redzam arī “Patas” pretenziju, tādu iespaidu vēl vairāk pastiprina fakts, ka raidījumam “Nekā personīga” adresēto vēstuli uzņēmums izplatīja publicēšanai citos medijos.

Tā kā “Latvijas Valsts mežu” un “Patas” darījuma skandāls tuvākajā laikā, visticamāk, nenoplaks, nosūtām mūsu atbildes kopsavilkumu “Patai”.

1. punktā iebilstat pret frāzi “no “Latvijas Valsts mežu” koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums”.

Pretenzijā norādāt, ka frāze ir nepatiesa, jo “Pata” un “Pata Board” nav radītas nekādas priekšrocības. Visa 31. maija raidījuma būtība ir par to, ka “Pata” un “Pata Board” no “Latvijas Valsts mežiem” iepērk koksni, kas citiem neražojošiem uzņēmumiem nav pieejama. “Latvijas Valsts mežu” noteiktajos kritērijos norādīts, ka tehnoloģiskās koksnes iepirkumos par ražojošiem uzņēmumiem netiek uzskatīti šķeldas ražotāji un pārdevēji, kā arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar zāģēšanu, skaldīšanu un šķeldošanu. Uzņēmums “Latvijas Valsts meži” uz “Nekā personīga” jautājumu par to, ko no tehnoloģiskās koksnes ražo “Pata”, atbildēja, ka šis produkts ir malka. Pēc publiski pieejamās informācijas, kā arī “Pata” sniegtās informācijas kopš 31. maija raidījuma izriet, ka ražošana, ko veic “Pata”, ietilpst kategorijā, ko “Latvijas Valsts meži” kritērijos īpaši izcēluši kā neatbilstošu, lai pretendētu uz tehnoloģiskās koksnes pirkšanu.

Apgalvojat, ka raidījums licis noprast, ka “Pata” un “Pata Board” guvusi nesamērīgi lielu peļņu. Šāds formulējums raidījumā neizskanēja. “Nekā personīga” veidotāji ir pārliecināti, ka vienam no jebkura uzņēmēja mērķiem ir jābūt peļņas gūšanai, un neesam pazīstami ar jebkādiem kritērijiem, kas ļautu peļņu raksturot kā samērīgu vai nesamērīgu. Sižeta sabiedriskais nozīmīgums saistīts ar to, ka valstij piederošajos mežos iegūtās papīrmalkas/tehnoloģiskās koksnes iegādes iespējas visiem uzņēmumiem nav vienādas.

Apgalvojumu tam, ka nekāda krējuma smelšana nav notikusi, to pamatojat ar “Pata Board” niecīgo peļņu. Pretenzijā norādītais ir acīmredzami maldinošs apgalvojums, jo, piemēram, 2018. gadā, kad “Pata Board” no “Latvijas Valsts mežiem” iegādājās materiālus 12,2 miljonu eiro vērtībā (fakts, kas izskanēja sižetā un kas pretenzijā nav apstrīdēts), tā visu produkciju pārdeva radniecīgajam uzņēmumam “Pata” par 12,5 miljoniem eiro. Tas norādīts “Pata Board” 2018. gada pārskatā. Saskaņā ar “Latvijas Valsts mežu” sniegto informāciju par kopējo 2018. gadā pārdoto tehnoloģiskās koksnes apjomu, “Pata Board” iegādājusies vismaz piekto, bet, iespējams, pat ceturto daļu visas “Latvijas Valsts mežu” pārdotās tehnoloģiskās koksnes.

Raidījumu “Nekā personīga” neinteresē, kādā veidā privāta uzņēmējs pārvalda tam piederošās firmas, optimizē nodokļu maksājumus un kā centralizē peļņu, ciktāl tas ir likumīgi. Taču pretenzijas iesniedzējam apgalvot, ka peļņas trūkums firmā, kas kalpojusi kā starpnieks starp “Latvijas Valsts meži” un citu iesniedzēja firmu, demonstrē mēģinājumu manipulēt ar informāciju. Tāpat fakts, ka “Pata” 7 miljonu tīrā peļņa veido tikai 3,5% apgrozījuma nekādā veidā nemaina faktu, ka uzņēmums neatbilst “Latvijas Valsts mežu” izvirzītajiem ražotāju kritērijiem, kas var kvalificēties uz tehnoloģiskās koksnes iepirkšanu.

Saskaņā ar Latviešu literāro vārdnīcu frazeoloģisms “nosmelt krējumu” nozīmē “paņemt, iegūt kā labāko daļu”. “Latvijas Valsts meži” vairs nepārdod papīrmalku un to neeksportē, tā vietā papīrmalka sašķirotā veidā tiek pārdota kā daļa no “tehnoloģiskās koksnes”. Viens no lielākajiem “tehnoloģiskās koksnes” pircējiem ir “Pata” grupas uzņēmumi, kas daļu no tās tālāk eksportē kā papīrmalku. Raidījuma “Nekā personīga” 31. maijā un 7. jūnijā demonstrēti dokumentāli šīs ķēdes pierādījumi, ko pretenzijas iesniedzējs nav apstrīdējis. Līdz ar to papīrmalkas eksports, ar ko iepriekš nodarbojās “Latvijas Valsts meži, šobrīd notiek ar “Pata” grupas uzņēmumu starpniecību. Nevienam citam starpniekam, kas papīrmalku vai tehnoloģisko koksni pats nepārstrādā, šādas iespējas saskaņā ar “Latvijas Valsts mežu” tehnoloģiskās koksnes pircēju kritērijiem nav. “Pata” grupas uzņēmums ir starp lielākajiem tehnoloģiskās koksnes pircējiem, bet tajā pašā laikā to nepārstrādā. “Nekā personīga” rīcībā ir informācija par vairākiem tūkstošiem pavadzīmju, kurās redzams, ka no “Latvijas Valsts mežiem” “Pata” grupas uzņēmumiem paredzētā koksne vesta uz ostām. Tādējādi pretenzijas iesniedzēja 2. punktā minētais apgalvojums, ka “Pata” un “Pata Board” nav starpnieks “Latvijas Valsts mežu” papīrmalkas eksportam neatbilst patiesībai.

3. punktā pretenzijas iesniedzējs apgalvo, ka “tehnoloģiskā koksne” un papīrmalka nav viens un tas pats produkts. To raidījums “Nekā personīga” arī nav apgalvojis. “Nekā personīga” 31. maija un 7. jūnija sižetā skaidroja, ka ar nosaukumu “tehnoloģiskā koksne” tiek tirgota gan malka, gan papīrmalka. To nenoliedz arī “Latvijas Valsts meži”, kas apgalvo, ka ar nosaukumu “tehnoloģiskā koksne” tie tirgo koksni, ko iepriekš tirgoja kā papīrmalku, kopā ar zemākas kvalitātes koksni. “Nekā personīga” demonstrētās pavadzīmes

Marķēta kā tehnoloģiskā koksne, mežizstrādes uzdevumi, kā arī “Latvijas Valsts mežu” teritorijā nofilmētās kautuves liecina, ka papīrmalkas kvalitātes koksne tiek šķirota un piegādāta atsevišķi, un malka – atsevišķi.

4. punktā pretenzijas iesniedzējs apgalvo, ka ir arī citi uzņēmumi, kas nav granulu vai kokskaidu plātņu ražotāji. Ja arī šie uzņēmumi neatbilst “Latvijas Valsts mežu” izvirzītajiem kritērijiem, lai tie kvalificētos tehnoloģiskās koksnes iepirkumiem, aicinām iesniedzēju neklusēt un atklāt sabiedrībai šos pārkāpumus. “Nekā personīga” rīcībā šādu faktu nav.

5. punktā minētās iebildes attiecas uz faktiem, kas raksturo tirgus situāciju 2018. gadā. Tie visi ir patiesi, un iebildumi ir nepamatoti. Ja “Latvijas Valsts meži” un “Pata” grupa sabiedrībai atklātu informāciju par to, kāda bija tehnoloģiskās koksnes iepirkuma cena, cik liela proporcija no tās bija papīrmalka, un par cik tā tālāk tika pārdota, tad žurnālisti varētu precīzi atspoguļot konkrēto darījumu detaļas. Taču, tā kā šo informāciju ne valsts uzņēmums, ne privātais uzņēmums nav atklājuši, tad “Nekā personīga” jāizmanto tie dati, kas vislabāk raksturo situāciju: vidējā “Latvijas valsts mežu” tehnoloģiskās koksnes pārdošanas cena 2018. gadā bija 37 eiro kubikmetrā, vidējā papīrmalkas cena ostā bija līdz pat divām reizēm augstāka. Vārds “rekordcena” sižetā izmantots, lai lakoniski un skatītājam saprotami raksturotu to, ka cena bija augstākā ilgstošā laikā. Iepriekš sižetā citēts Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kurš skaidro, ka skandināvi ar augstām cenām mēdz izjaukt tirgus līdzsvaru. “Tas notika nesenā pagātnē, kaut vai 2018. gadā, bet vistrakāk tas bija 2007. gadā.” No tā ir skaidrs, ka raidījums “Nekā personīga” necenšas viltīgi noslēpt faktu, ka 2007. gadā bija vēl augstāka papīrmalkas cena.

6. punktā minēta pretenzija pret termina “līguma laušana” izmantošanu. Kā liecina Latviešu literārā vārdnīca, viena no vārda “lauzt” nozīmēm ir “pārtraukt”. Fakts, ka “Pata” (neminot uzņēmumu vārdā) lietavu dēļ šķeldu “Rīgas siltumam” nevarēja piegādāt un tādēļ pie pasūtījuma tika cits uzņēmums, minēts “Nekā personīga” 2018. gada 9. septembra sižetā, ko tolaik apstiprināja iesaistītie uzņēmumi un neviens pēc sižeta pārraidīšanas to nav apstrīdējis kā nepatiesu. Līdz ar to iepriekšējais “Rīgas siltuma” līgums ar “Pata” grupu tika pārtraukts un pie līguma tika uzņēmums “R grupa”.

Tāpat iesniedzējs norāda uz vairākām, viņaprāt, nepatiesām, neprecīzām un maldinošām ziņām. Kā pirmo min raidījuma citēto sarunu ar Kocēnu novada pašvaldības vadību par plānoto rūpnīcas celtniecību. “Nekā personīga” 7. jūnija sižetā norādīja uz kļūdu 31. maija sižetā, precizējot, ka plānotā ražotnes vieta bija Valmieras pašvaldībā. Tomēr šī kļūda nemaina sižeta būtību, jo plānotajā rūpnīcas vietā Valmierā tagad, tāpat kā pirms trim gadiem, aug mežs un nav notikuši nekādi labiekārtošanas darbi. Saskaņā ar Valmieras mēra sniegto informāciju intervijā “Nekā personīga” 7. jūnija sižetā pašvaldība iegūt finansējumu teritorijas attīrīšanai un sakārtošanai var iegūt, ātrākais, 2021. gadā. Saskaņā ar “Pata” sniegto informāciju uzņēmums par projekta aizkavēšanos uzzinājis tikai 2018. gadā, lai gan teritorija Piesārņoto vietu reģistrā iekļauta 2016. gadā. Tāpat pēc 31. maija sižeta uzņēmums rakstiskās atbildēs “Nekā personīga”, kā arī publikācijās citos medijos norādījis, ka projektā paredzēts investēt 200 miljonus eiro. “Nekā personīga” uzskata, ka no šiem apgalvojumiem izrietošais secinājums, ka “Pata” kopš 2015. gada, kad “Pata” minēts Valmieras pašvaldības dokumentos kā potenciālais partneris Valmieras industriālā parka attīstībā, līdz pat 2018. gadam nav interesējusies par projekta virzību, ir maz ticams.

Kā otra it kā maldinošā ziņa minēts sižetā minētais fakts, ka tehnoloģiskā koksne ir lēta un ka tā vesta pa taisno uz ostām. Tehnoloģiskā koksne ir lētāka nekā papīrmalka un zāģbaļķi, līdz ar to iebildumam pret vārda “lēta” izmantošanu nav pamata. Par to, ka tā vesta pa taisno no “Latvijas Valsts mežiem” uz ostām liecina “Nekā personīga” rīcībā esošās pavadzīmes. Līdz ar to ziņā nav nekā maldinoša.

Attiecībā uz trešo it kā maldinošo ziņu pretenzijas iesniedzējs uzskata, ka laukuma Miera ielā 40, Ikšķilē, nosaukšana par pārkraušanas, nevis uzglabāšanas laukumu rada negatīvas asociācijas. Vides pārraudzības valsts biroja un Valsts vides dienesta datubāzēs redzams, ka A un B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušie kokapstrādes uzņēmumi līdzīgus laukums definē kā “uzglabāšanas un pārkraušanas” laukumus. Ne uzņēmums “Pata”, ne “Pata Board”, ne arī citi “Nekā personīga” zināmie ar šo grupu saistītie uzņēmumi šādu atļauju nav saņēmuši, precīzs laukuma nosaukums nav minēts ne interneta uzziņās, ne “Pata” mājaslapā, ne Inčukalna pašvaldības materiālos. Tā kā raidījums “Nekā personīga” pirms 31. maija vairākkārt centās sazināties ar Uldi Mierkalnu un uzņēmuma “Pata” vadību, tad tas nevar uzņemties atbildību par to, ka kompānijas teritorija, kur tiek pārkrauti kokmateriāli, ir nosaukta tam netīkamā vārdā.

Pieļaujam, ka attiecībā uz pretenzijas 2.4 sadaļā minēto uzņēmumu “Latvijas piens” ieviesusies kļūda, jo par šo uzņēmumu “Nekā personīga” ne 31. maija sižetā, ne citos raidījumos pārskatāmā pagātnē nav vēstījis.

Ziņa papildināta 9.jūlijā ar SIA “PATA “īpašnieka Ulda Mierkalna un raidījuma “Nekā personīga” komentāru.

Uldis Mierkalns, SIA “PATA” īpašnieks: “Lai novērstu tālāku nepatiesību un sagrozītas informācijas izplatīšanu par “PATA” grupu nepieciešams izskaidrot, ka esam vairāku meža nozares uzņēmumu grupa, kas nodrošina pilnu meža apsaimniekošanas ciklu – no mežu stādīšanas līdz koku pārstrādei un realizācijai.

To ir svarīgi ņemt vērā, jo ar sižetu sēriju ir mēģināts panākt maldinošu priekšstatu, ka PATA ir šauras jomas uzņēmums, kas būtībā nodarbojas tikai ar kokmateriālu eksporta pakalpojumu sniegšanu Skandināvijas virzienā. Tā nebūt nav patiesība, jo kokmateriālu eksports ir tikai viens no “PATA” uzņēmējdarbības virzienam un nebūt ne nozīmīgākais.

“PATA” grupā ietilpst seši uzņēmumi, tostarp biržā kotētā AS “PATA SALDUS”, AS “PATA STRENČI”, SIA “PATA TIMBER”, SIA “PATA BOARD”, SIA “PATA ENERGY”, SIA “PATA”. “PATA” grupā ir nodarbināti vairāk kā 500 darbinieku, iedzīvotāju ienākumu nodoklī un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās ik gadu nomaksājot vairāk kā sešu miljonus eiro.  Esam vieni no lielākajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Latvijā ar vairāk nekā 70 gadu pieredzi un vieni no lielākajiem kokrūpniecības izstrādājumu eksportētājiem uz vairāk nekā 25 valstīm: Vāciju, Austriju, Lielbritāniju, Čehiju, Īriju, Beļģiju, Franciju, Nīderlandi, Slovākiju, Slovēniju, Poliju, Japānu, Ķīnu, Lielbritāniju, Portugāli, Norvēģiju, Maroku, Koreju, Indiju, Izraēlu, Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Somiju, Dāniju.

“PATA” ir arī viens no lielākajiem nacionālā kapitāla meža īpašniekiem Latvijā ar lielāko specializētās kokvedēju tehnikas autoparku Baltijā. “PATA” grupas uzņēmumi ražo daudzveidīgus koksnes izstrādājumu produktus, kas paredzēti celtniecībai, mēbeļu rūpniecībai, apdarei un iepakojumiem. “PATA” grupā ietilpst mazumtirdzniecības tīkls ar 5 veikaliem Latvijā, filiālēm Lietuvā un Polijā – “PATA TIMBER”, kas ir vienīgais šāda koncepta veikalu tīkls Latvijā, kas specializējies tieši uz koksnes produktiem.

Mums šobrīd ir radušās aizķeršanās ar jaunās plātņu rūpnīcas izbūvi. Un kā paša sižeta autori norādīja, aizķeršanās ir radusies ar mums nesaistītu iemeslu dēļ, bet mēs aktīvi meklējam dažādus piemērotus risinājumus, lai rūpnīcas ieceri realizētu. Tas nav nekāds noslēpums, ka lieliem investīciju projektiem var rasties neparedzētas grūtības un šādu projektu realizācija visai bieži var aizkavēties par 3-5 vai pat desmit gadiem. Mēs neesam īstermiņā domājošs uzņēmums un savu darbību veidojam ar ilgtspējas un ilgtermiņa mērķiem, tāpēc viena projekta aizkavēšanās neatstāj nozīmīgas izmaiņas grupas kopējā darbībā, ņemot vērā arī to, ka grupas ietvaros veiksmīgi jau darbojas vairākas citas ražotnes.

Pārmetumi par to, ka “PATA” būtu kādas ekskluzīvas tiesības tehnoloģiskās koksnes pārdošanā ir nepatiesas jau pašos pamatos. Tehnoloģisko koksni pēc vienlīdzīgiem kritērijiem VAS ”Latvijas Valsts meži” piedāvā nopirkt arī citiem uzņēmumiem. Tās iegādes pamatnosacījums ir konkurētspējīga cena, un atbilstoši arī citi nozares uzņēmumi regulāri iegādājas tehnoloģisko koksni. “PATA” nav vienīgais uzņēmums, kas iegādājas tehnoloģisko koksni un līdz ar to “PATA” nav arī nekādas ekskluzīvas tiesības to iegādāties no VAS ”Latvijas Valsts mežiem”. “PATA” grupas uzņēmumiem jau šobrīd ir ražotnes, kurās var un tiek pārstrādāta daļa no iepirktās tehnoloģiskās koksnes.

“Nekā personīga” komentārs: Raidījums “Nekā personīga”, strādājot pie sižetiem par “Latvijas valsts mežu” un “Pata” uzņēmumu grupas darījumiem vairākas reizes sazinājies ar “Patu”. Sākotnēji uzņēmuma pārstāvji gan telefoniski, gan klātienē kategoriski atteica jebkādu komentāru. Pēc “Nekā personīga” pirmā sižeta “Pata” piekrita uz jautājumiem atbildēt rakstiski, taču uz jautājumu par to, cik daudzus tehnoloģiskās koksnes līgumus un par kādiem apjomiem “Pata” un “Pata Board” slēguši ar “Latvijas valsts mežiem”, raidījums atbildi nesaņēma. Uzņēmuma vadība vairākkārt ir aicināta uz interviju, taču tai nav piekritusi. Jūlijā “Skaties.lv” redakcija no “Patas” saņēmusi lūgumu pie ziņām portālā pievienot uzņēmumu grupas īpašnieka Ulda Mierkalna viedokli. Jāuzsver, ka pretēji tajā minētajam, “Nekā personīga” nevienā no sižetiem nav raksturojusi “Patu” kā mazu uzņēmumu, gluži otrādi – Mierkalnu raidījums raksturojis kā ietekmīgu kokrūpnieku. Tāpēc joprojām aicinām Mierkalna kungu sniegt interviju raidījumam.