Ne tikai veselības aprūpei, bet vēl vismaz 9 nozarēm likumos paredzēts finansējums, kas budžetā nav iekļauts

6 komentāri

Šo gadu Latvija aizvada ar iepriekšējā Ministru kabineta izstrādātu tehnisko budžetu. Sagatavojot nākamā gada budžetu, Krišjāņa Kariņa valdībai un 13. Saeimai bija iespēja rādīt, ko viņi spēj un kā pilda pirms vēlēšanām dotos solījumus. Rezultāts radījis vilšanos mediķiem un pedagogiem, kā arī paver iespēju apstrīdēt Saeimas lemtā atbilstību Satversmei.

Pagājušā gada 5. decembris. 13. Saeima, kurā ir trīs jaunas partijas, strādā tikai mēnesi. Valdības veidošana ir iestrēgusi, tāpēc kavējas nākamā gada budžets. Tātad – nebūs mediķiem solītā algas pieauguma no 1. janvāra. Deputāti dedzīgi vēlas pierādīt, ka pirms vēlēšanām sasolīto gatavi arī izpildīt. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pusstundā izlemj piekrist Andas Čakšas vadītās Veselības ministrijas priekšlikumam naudu piešķirt atsevišķā likumā. Mediķu algu palielinājumu apstiprina gan nākamajam, gan turpmākajiem diviem gadiem.

  • 2019. gadā – 87 483 708 eiro
  • 2020. gadā – 191 227 820 eiro
  • 2021. gadā – 314 599 953 eiro

Jau tobrīd bija skaidrs, ka deputāti nezina, kur ņemt naudu. Saeimas Juridiskais birojs brīdināja, ka likumu izpildīt nevarēs.

Neraugoties uz negatīvu Finanšu ministrijas atzinumu, nedēļu vēlāk likumu lielā steigā skata Saeimas plenārsēdē, un atbalsts tam ir vienbalsīgs.

Šogad mediķi solīto naudu saņēma. Bet pielikumam nākamajā gadā vajadzīgi vēl 200 miljoni, aiznākamgad – 314 miljoni. Kariņa valdība atradusi daļu, bet pietrūkst vēl 60 miljonu. Atteikšanās maksāt visu Saeimā sabalsoto izraisījusi plašus mediķu protestus, un politiķiem nākas atzīt, ka balsojums bija populistisks.

Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV):

Ļoti grūti šajā lēmumā bija balsot pret.

Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola:

Nobalsoju par, jo visi uzsvēra, ka tā būs prioritāte un nauda atradīsies.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (A/P):

Šādiem likumiem jātaisa kopsēdes, kur ir Budžeta un finanšu komisija un attiecīgas nozares Saeimas komisija. Tas viss jāskatās kopsēdēs. [Jautājums: No šāda principa viedokļa tas lēmums bija kļūda?] Jā, viņš bija neapdomāts.

Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Sliktākais, kas šobrīd ir iegūts, ir vilšanās, līdz ar to arī vilšanās konkrētos politiķos, konkrētajā varā un pat visā politiskajā sistēmā kopumā. Pirmkārt, tā nevajadzēja darīt. Šādi darīja jau Tautas partijas laikā. Mēģināja nomierināt mediķus ar to, ka viņiem iestrādāja algu palielinājumu likumā, pēc tam nezināja, kā to visu izpildīt. Mēs nekad nezinām, kādas būs mūsu vajadzības un kādas būs nepieciešamās prioritātes pēc gada pat, nerunājot pēc diviem, trim, līdz ar to toreiz faktiski Latvijas politiķi iemācījās nelikt tādas lietas likumos.

Veselības aprūpes finansēšanas likums ir tikai viens no 12 likumiem, kuros ārpus valsts budžeta ieplānots nozares finansējums. Arī šie likumi netiek pildīti. Par Augstskolu likumā noteiktā finansējuma nepiešķiršanu opozīcijas deputāti vērsušies Satversmes tiesā (ST).

ST jau pirms 20 gadiem secināja, ka parlaments nedrīkst dalīt naudu, neparedzot, no kurienes tā nāks. Pašlaik likumos Saeima dažādām nozarēm apsolījusi par 700 miljoniem vairāk nekā piešķirts budžetā. Bet aiznākamgad atšķirība starp apsolīto un budžetu sasniegs miljardu.

Avots: Finanšu ministrija

Saskaņā ar likumiem 2020. gadā papildus piešķiramās summas: 

  • Augstskolu likums – 82 885 000
  • Zinātniskās darbības likums – 49 731 000
  • Likums “Par autoceļiem” – 384 433 931
  • Lauksaimniecības un lauku attīstības likums – 131 248 900
  • Izglītības likums – 9 206 530
  • Veselības aprūpes finansēšanas likums – 61 632 914

2021. gadā papildus piešķiramās summas:

  • Augstskolu likums – 170 132 500
  • Zinātniskās darbības likums – 102 079 500
  • Likums “Par autoceļiem” – 406 876 931
  • Valsts kultūrkapitāla fonda likums – 99 509
  • Sporta likums – 1 604 695
  • Lauksaimniecības un lauku attīstības likums – 163 774 088
  • Izglītības likums – 39 250 397
  • Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums – 8 344 411
  • Veselības aprūpes finansēšanas likums – 185 005 047

“Satversmes tiesas praksē tiek atzīts, ka Saeimai nešaubīgi ir šī rīcības brīvība, ir virkne lēmumu, kas ir balstīti ekonomiskos aprēķinos, kurus Satversmes tiesa nevar skatīt. Mēs neesam šeit ekonomisti. Bet tas, ko Satversmes tiesa ir pateikusi, (tostarp 6. marta šajā nolēmumā), kā šī rīcības brīvība nav anarhija, tā ir rīcības brīvība Satversmes ietvaros,” norāda Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.

ST izvērtē arī to, vai likumi pieņemti pareizā procedūrā un rūpīgi izpētot jautājumu. Viens no Saeimas pārkāpumiem ir tādu likumu iekļaušana budžeta paketē, kas uz budžetu neattiecas.

“Labas likumdošanas procesa jēga ir tajā, lai sabiedrībai rastos lielāka uzticība valsts varai un, protams, likumdevēja personā. Kāpēc tas ir svarīgi mūsu valstij, jo īpaši, mums ir šī uzticības problēma valsts varai,” turpina Ziemele.

Kopā ar budžetu Saeima šonedēļ apstiprināja grozījumus 26 likumos. Saeimas Juridiskais birojs deputātus brīdināja, ka vairāki no tiem uz nākamā gada budžetu neattiecas.

Atbalsts audžuģimenē ievietotiem bērniem un Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksas šobrīd tiek aprēķinātas no minimālās algas. Šonedēļ Saeima to mainīja. Tas nozīmēs, ka atbalstu nemainīs, lai arī aiznākamgad cels minimālo algu. Nākamā gada finanses tas nekā neietekmēs, tāpēc grozījumi šim budžetam pievienoti nepamatoti.

Tāpat bez ietekmes uz nākamā gada budžetu no minimālās algas atsaistītas sociālās iemaksas par profesionālajiem sportistiem un samaksa personu ar invaliditāti asistentiem.

Saeimas Juridiskā biroja brīdinājumi par neatbilstību Satversmei:

  • Bērnu tiesību aizsardzības likums
  • Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā
  • Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
  • Invaliditātes likums
  • Dabas resursu nodokļa likums
  • Likums “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā”
  • Izglītības likums
  • Likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

Juridiskais birojs brīdinājis deputātus arī par bezdarbnieku pabalstu samazināšanas neatbilstību Satversmē noteiktajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu. Atbilstību konstitūcijai būtu jāvērtē arī jaunajai normai par dabas resursu nodokļa piemērošanu atkritumu sadedzināšanai un regulējumam par to, kādus dokumentus publicēs Uzņēmumu reģistrs. Iebildumus Saeimas Budžeta komisijā neņēma vērā. Arī opozīcijas kritikā divas dienas ilgušajās budžeta debatēs neklausījās.

Mārtiņš Bondars (A/P)
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs

Zināt, vēlēšanas nobeidzās un pēc vēlēšanām ir noteikts iznākums. Šis iznākums ir jārespektē gan pozīcijai, gan opozīcijai. Pozīcijai ir uzticēta vara, un šī vara nes sevī atbildību un pienākumus.

Nekā personīga: Bet tas nedod tiesības pieņemt nekvalitatīvus likumus, vai ne? Jautājums, vai tiek ņemtas vērā konstruktīvas iebildes?

Nekvalitatīvi likumi netiek pieņemti, tiek pieņemtas tādas normas, ko ir grūti, iespējams, iedzīvināt, kā piemēram, ja mēs runājam par Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Tur ir debates, vai, piemēram, likumi, kuri ietekmē trīs gadu budžetu, ir attiecināmi uz budžeta paketi vai nav. Manuprāt, ir.

Satversmes tiesā pieteikumu skaits šogad aug. Opozīcijas politiķi un nevalstiskas organizācijas sola lūgt vērtēt arī kopā ar budžetu apstiprinātos likumus.

“Gatavosimies vēl lielākam darbam, mums jau pierasts,” piemetina Satversmes tiesas priekšsēdētāja.

Divas organizācijas šonedēļ sākušas parakstu vākšanu Saeimas atlaišanas rosināšanai. Parlaments Latvijā atlaists tikai vienu reizi, kad vēlētāji tā lēma prezidenta Valda Zatlera rosinātā referendumā. Iemesls bija konflikts starp likumdevēju un tiesu varu. Pēdējais piliens bija, kad Saeimas neļāva KNAB veikt kratīšanu Aināra Šlesera mājās.

“Šobrīd tādas situācijas nav, un cilvēki arī pēc šī rīkojuma numur divi un referenduma, un Saeimas atlaišanas ir sapratuši, ka tas notiek konkrētā situācijā, nevis tā, ka kādam kaut kas nepatīk. Vai kāds domā, ka caur šo viņš varētu iegūt lielāku politisko varu. Ir jābūt konkrētai situācijai. Nav vēl pilnībā izjaukts varu līdzsvars un nav arī pilnīgi visu varu mazspēja, it sevišķi – parlamentā, Saeimā. Jo visi uzskata, ka tur prezidents Zatlers izdomāja, bet patiesībā jau pamatā bija situācija Saeimā, ka divu partiju valdība ar 55 balsīm juka ārā. Jo viens partneris visu laiku balsoja kopā ar opozīciju, un tad jau tu vairs nevari saprast, kas mums šeit ir pie varas,” skaidro Zatlers un turpina: “Alternatīvas citai valdībai šajā Saeimā nav un arī nebūs. Viss sāksies apmēram pusgadu vai gadu pirms nākošajām vēlēšanām, kad koalīcijas partijas pēkšņi sapratīs, ka viņiem nav identitātes, ka visi kopumā viņi ir strādājuši labi, bet tad tādā gadījumā, ja to visu labumu paņems premjera partija, tad būs kritiski brīži. Par kritiku – saprātīgs pozīcijas deputātus pa priekšu šo kritiku uzklausa un saprot, vai viņa ir objektīva, tur var paņemt daudz labas idejas, un politikā zagt vai piesavināties idejas nav nekas slikts, es pat teiktu, tas ir labi.”

Valsts prezidents Egils Levits un Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele rosina Latvijā veidot jaunu iestādi Valsts padomi. Tai būtu jāseko līdzi likumu kvalitātei un jāiesaka parlamentam un valdībai, kā tos uzlabot.