1 komentārs

Kopš brīža, kad iepriekšējā Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone iesniedza atlūgumu, noticis viens neveiksmīgs konkurss, viena kandidāta virzīšana bez konkursa. Un šo piektdien atvērtas aploksnes ar 19 pretendentiem, kuri pieteikušies jau otrajā konkursā. Atlasīti astoņi.

Starp tiem ir cilvēki no auditorfirmas Deloitte, apsardzes uzņēmuma GRIFS, Latvijas Bankas, kā arī bijušais Finanšu policijas pārvaldes direktors Jānis Kalugins un bijusī šīs pašas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Valsts kanceleja 16. jūnijā izsludināja pirmo konkursu uz VID ģenerāldirektora vietu. Meklēja cilvēku ar nevainojamu reputāciju, maģistra grādu, 3 gadu pieredzi vadošā amatā un darbā valsts pārvaldē. Pieteicās 11 no kuriem 4 tika otrajā kārtā. Tomēr konkursu apturēja, jaunu nesludināja un finanšu ministre izlēma bez atlases virzīt amatam Vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu. Viņas dēļ gandrīz krita Valdība, jo koalīcijas partneri iebilda plānam VID vadītāju atrast bez konkursa.

Koļegova no kandidēšanas atkāpās pati, kad atklājās viņas neskaidrie darījumi ar brāļa firmu. Šobrīd premjers uzskata, ka tikai pateicoties iepriekšējam VID vadītāja meklēšanas procesam, izdevies vienoties par algu celšanu dienestā. Un tas ir labi.

Ministru prezidents, Māris Kučinksis

Nebūtu tāda pretimnākšana no Saeimas un koalīcijas partijām tieši uz šī izņēmuma taisīšanu algu palielinājumam, ja mums nebūtu šis iepriekšējais piedzīvojums. Jo es atceros diskusijas pirms pirmā konkursa. Šādi piedāvājumi no FM jau tādā izziņas līmenī nāca un tad tāda atbalsta nebija. Tā kā no šīs pieredzes. Diemžēl dažreiz tā ir smaga pieredze, bet ir izdarīti secinājumi un tāpēc es ceru, ka mēs iegūsim vadītāju.

Pēdējā mēneša laikā Valsts kanceleja meklēja kandidātus atkārtotā konkursā. Šo piektdien konkursa komisija atsijāja tos, kuri jau bija caurkrituši iepriekšējā atlasē un kam nebija kārtībā dokumenti. Palika astoņi. Pretēji premjera optimismam, joprojām algas dēļ no dalības konkursā atteikušies daudzi.

Mārtiņš Krieviņš, Valsts kancelejas vadītājs

Alga joprojām paliek problemātiskais aspekts, jo personālatlases kompānija uzrunāja vairāk nekā 100 cilvēkus. Un, protams, man ir arī pārskats par to, kādēļ cilvēki atteicās. Top 3 alga joprojām ir viens no apstākļiem. Tas gan ir trešais. Pirmais apstāklis ir politiskais fons, kas sacelts ap iestādi un cilvēkiem nav ticības tam, ka viņiem būs iespēja neatkarīgi darboties. Un otrais – publicitāte. Draugu, radu un bērnu vārdi tiek ienesti publiskajā telpā un ļoti daudzi no privātā sektora nav gatavi nākt.

Nekā Personīga rīcībā nonākušas ziņas par jaunā konkursa pretendentiem. Starp viņiem arī kādreizējie augsta līmeņa VID struktūru darbinieki – piemēram, agrākā Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova.

Švecova no darba VID aizgāja pirms gada. Šobrīd praktizē kā juriste un raksta doktora disertāciju par nodokļu krāpšanas problemātiku Latvijā.

Konkursā pieteicies arī bijušais Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča vietnieks Jānis Kalugins. 2008.gadā Kaluginu ieceļ par Vaškeviča pārraudzībā strādājošās Finanšu policijas priekšnieku. Tolaik Kalugins intervijās slavēja Vaškeviču kā cilvēku, kurš esot ”daudz darījis, lai mazinātu stagnāciju muitā”. Kalugins savu dalību konkursā negrib komentēt.

Kaluginu skārusi nesen veiktā amatpersonu rotācija. Viņš no VID Iekšējās audita daļas vadītāja posteņa aizrotēts uz līdzīgu struktūru Iekšlietu ministrijā.

No plašākiem komentāriem atsakās arī Latvijas Bankas finanšu stabilitātes pārvaldes vadītāja vietnieks Andris Ņikitins. Viņš agrāk bijis ”Rīgas miesnieka” valdes priekšsēdētājs, vēlāk strādājis AS NORDEKA un AS BALTA. 2004.gadā sāk darbu Latvijas Bankā – bijis valdes loceklis un atbildējis arī par iepirkumiem.

Nodokļu plānošanas speciālists no auditorfirmas Deloitte Latvia Kaspars Rumba VID vadītāja konkursā pieteicies, jo gribot palīdzēt attīstīt Latvijas tautsaimniecību.

Kaspars Rumba, Deloitte Latvia nodokļu plānošanas speciālists

Galvenais pamudinājums ir tas, ka VID ir pietiekami liela nozīme tautsaimniecības attīstībā un tuvākajos gados mums ir pietiekami daudz izaicinājumu, IKP neaug un es ceru, ka izvēršot noteiktas izmaiņas ieņēmumu dienestā Latvijas tautsaimniecība varētu augt straujāk un ilgspējīgāk.

Apsardzes firmas GRIFS AG Korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs līdz 2008.gadam strādājis apsardzē un arī informācijas centrā. Šobrīd augstskolā ”Turība” tiesību zinātņu katedrā pasniedz priekšmetu par drošības tehniskajiem līdzekļiem un objektu drošību.

Uģis Začs,  SIA GRIFS AG Korporatīvo klientu apsardzes vadītājs

Tā viena no lietām ir tas kā tiek uztverts VID. Tā ir VID slava. Lai cilvēki labāk par viņu domā. Samazināt birokrātiju – tā ir vēl viena lieta. Lai ir vieglāk un ērtāk cilvēkiem. Un arī pašiem VID darbiniekiem strādāt.

Ilze Cīrule grib izmainīt VID darbu un tam palīdzēšot viņas līdzšinējā pieredze apdrošināšanas kompānijās BALTA un Gjensidige Baltija.

Ilze Cīrule

Principā es esmu ļoti pozitīvs cilvēks un es uzskatu – ja mēs gribam, tad mēs varam arī ļoti daudz ko izdarīt. Un mēs varam arī mainīt to negatīvo attieksmi pret šo institūciju.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss pieteicies konkursā, jo jūtot lepnumu par savu valsti. Viņš gan apzinoties, ka citi kandidāti būšot par viņu spēcīgāki.

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Jebkurā gadījumā esmu šādu soli spēris, bet es vēlreiz jums pasvītroju – tas ir pilnīgi pāragri par mani runāt kā VID vadītāju. Un lielā mērā tas ir tāds spontāna rīcība, kāpēc es esmu to veicis.

Un uz amatu kandidē arī Mārtiņš Liberts, par kura iepriekšējo pieredzi plašāku ziņu nav. Otrā konkursa kārta ar padziļinātām intervijām sāksies jaunnedēļ. Kandidātus vērtēs arī drošības iestādes.

Ar jaunā VID ģenerāldirektora atrašanu vien būs par maz, lai dienesta darbu strauji uzlabotu. Zaļo zemnieku vadītā finanšu ministrija un Vienotības politiķi joprojām strīdas, vai VID iekšējās drošības dienestu pakļaut ministram, vai tomēr VID vadītājam. Savukārt ģenerālprokurors uzskata, ka vislielākās neskaidrības ir ar iecerēto Finanšu un Muitas policiju apvienošanu.

Video

TOP komentāri

  • Jurītis
    0 0 0

    Jurītis

    Īstenībā VID nodokļu likumus praktiski neko neietekmē, to visu kontrolēt valdība. Bet iekasēšanas jautājumi un kontrole gan ir VID pārraudzībā. Tāpēc nevar teikt, ka ģenerāldirektors var nu kaut ko baigi sakārtot un uztaisīt revolūciju.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl