Mārupes dome grib ļaut privātmājām aizmūrēt priekšā daudzstāvu ēkas; iedzīvotāji vaino mēru informācijas slēpšanā

22 komentāri
Mārupes dome grib ļaut privātmājām aizmūrēt priekšā daudzstāvu ēkas; iedzīvotāji vaino mēru informācijas slēpšanā
VLADISLVS PROŠKINS, F64

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija šonedēļ beidzot apstiprināja plānu, ka līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām līdzšinējo 119 vietā izveidos 42 pašvaldības. Apvienos arī divas naudīgas Pierīgas vietvaras Babīti un Mārupi. Kā Nekā Personīga informēja vairāki Mārupes iedzīvotāji, reformas ēnā dome vēl grib pagūt grozīt pilsētas attīstības plānu. Viena no iecerēm – atļaut kādam uzņēmējam vairākām privātmājām priekšā aizbūvēt daudzdzīvokļu mājas.

Vīziju kā pašvaldības un pilsētas raugās nākotnē, kur un ko grib būvēt, tās formulē katra savā attīstības plānā. Tāds ir arī Mārupei. Pieņemts un ir spēkā periodā no 2014. līdz 2026. gadam.

Nejaušas sakritības dēļ Mārupes nomalē esošu deviņu rindu māju īpašnieki šogad viens no otra uzzinājuši, ka dome plānu groza. Un izmaiņas skars arī viņus. Atklājuši, ka grozījumi sākti jau pagājušajā gadā. Vasarā jūlijā, kad ir karstākais atvaļinājumu laiks, bijusi sabiedriskā apspriešana. To visi palaiduši garām. Viens no apspriestajiem priekšlikumiem bijis – priekšā viņu īpašumiem esošajam zemes gabalam ar nosaukumu ”Stīpnieki” mainīt zonējumu un uz tā ļaut būvēt piecu stāvu ēku.

Māju iedzīvotāji īpašumus pirkuši 2018. gada sākumā. Kārtojot kredītus bankās vērtējumos ierakstīts – šeit ir ekoloģiska vide, īpašumam labs novietojums, ainavisks skaits, zems trokšņu līmenis. Tagad viņi uzskata – ar pašvaldības gādību aizbūvējot viņu logiem priekšā betona sienu, īpašuma vērtība būtiski kritīsies.

Edgars Vadzītis
Mārupes iedzīvotājs

“2018. gadā, tad, kad mēs konkrēti skatījāmies šo īpašumu un domājam par viņa iegādi, tas bija pavasaris. Mēs izpētījām teritorijas plānojumu, paskatījāmies, kas šeit ir, sapratām, ka tas ir nemainīgi līdz 2026. gadam.”

Marina Stupina
Mārupes iedzīvotāja

“Banka tā kā mūs kreditēja, visu sarēķināja. Zemes vērtību, skatu, ceļš, apkārtne. Visu. Ja pēc plāniem, par kuriem mūs neko neteica, būtu zināms, ka te pretī būs “piecstāvene”, viņa nemaksātu pusi no tā, ko es tagad līdz pēdējai dienai maksāšu.”

Viens no vietējiem Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe apstaigājis apkārtnes kaimiņus – savākti paraksti un uzrakstīts protests domei un pašvaldību ministrijai.

Dainis Grūbe

Dainis Grūbe
Mārupes iedzīvotājs

“Mani uzmeklē fizikā viens kaimiņš, kurš man teica, vai mēs zinām to, ka ir notikušas jau divas publiskās apspriešanas. Attiecīgu šo Stīpnieku pļavu. Uz pļavu, kas ir Smiltnieku 17. Un tad vēl tālāk tā viena lielā pļava. Un es viņam saku: nē, es neko nezinu.”

Inta Zommere
Mārupes iedzīvotāja

“Un 20. aprīlī iesniedzu pirmo iesniegumu, 5. maijā, otru iesniegumu ar protestu. Ka es nevēlos, lai šajā pļavā tiktu būvētas piecstāvu dzīvojamās mājas.”

2020. gada janvāris. Vīrusa Latvijā vēl nav. Visa uzmanība pievērsta kā notiek Rīgas domes atlaišana. Tam fonā pašvaldību ministrija aptur Mārupes domes izplānotos grozījumus pašvaldības attīstības plānā. Iemesls – pēc sabiedriskajām apspriešanām pagājušā gada jūlijā, dome plānā ieviesusi vēl savas korekcijas, kam iedzīvotāju atļauja nav prasīta. Ministrija uzkatīja, ka tas ir rupjš pārkāpums. Pašvaldība – ka sīkas neprecizitātes.

Juris Pūce

Juris Pūce
VARAM ministrs (A/P)

“Pēc šīs sabiedriskās apspriešanas novada dome veica vēl ievērojamas izmaiņas teritoriālajā plānojumā, kas vispār nebija pieejamas sabiedriskās apspriešanas gaitā. Tādā veidā faktiski sabiedrisko apspriešanu padarot par bezjēdzīgu, ja reiz ir kaut kādas citas pārmaiņas, kas nemaz netiek apspriestas.”

Mārtiņš Bojārs

Mārtiņš Bojārs
Mārupes novada domes priekšsēdētājs (ZZS)

“Tur bija tehniskas lietas. (NP: Tad jūs nepiekrītat tam, ko saka ministrs?) Tehniskas lietas. Tāda ir man informācija. (NP: Tas nozīmē ko?) Es tik sīki nemāku pateikt.”

Martā, kad Smiltnieku ielas rindu māju īpašnieki uzzina par plānotajām izmaiņām, dome izziņo jaunu sabiedrisko apspriešanu. Bet pašvaldība gribējusi apspriest tikai tās iebildes, kas nav patikusi ministrijai. Tas nozīmē – Smiltnieku ielas iedzīvotāju protestu varētu neņemt vērā. Mūsu rīcībā ir vairāku iedzīvotāju sarakstes ar domes pārstāvjiem, kuri pat mudina uz apspriešanām nenākt un priekšlikumus neiesniegt.

Iestājoties ārkārtējai situācijai dome izdomā, ka sabiedrisko apspriešanu rīkos attālināti – “Facebook” vietnē. Priekšlikumus iedzīvotāji var atstāt kartona kastē pie domes ieejas durvīm.

Dainis Grūbe

Dainis Grūbe
Mārupes iedzīvotājs

“Tad es zvanīju. Iegāju VARAM mājas lapā un uz pirmo numuru, ko atradu zvanīju. Izstāstīju situāciju. Teica, protams, ka tas nenotiks. Un attiecīgi man atnāca īsziņa, pēc tam no Mārupes domes, ka viņi to visu ir atcēluši.”

Mārtiņš Bojārs

Mārtiņš Bojārs
Mārupes novada domes priekšsēdētājs (ZZS)

“Mēs nezinājām, kādā veidā šis ir jāvirza, jo tur ir laika limits, cik ilgā laikā ir publiskā apspriešana. (NP: Jūs kādam prasījāt, kā rīkoties pareizi, vai jūs paši to izdomājāt?) Vienkārši bija attiecīgi, informācija. VARAM ministrija deva informāciju. (NP: Ka jārīko attālināta apspriešana? Sākumā tas, kas bija jūsu plāns.) Es tik sīki nemāku pateikt, kas tur bija, kas nebija. Publiskā apspriešana tādi, kādi viņi ir.”

Strīdīgā zemes gabala statuss nav saprotams. Mārupes izdotie divi būtiski plānošanas dokumenti ir pretrunā viens otram. Tālajā 2001.gadā – pirms 19 gadiem pieņemtajā pilsētas detalplānojumā šī zeme ir ”jaukta darījumu un dzīvojamā teritorija”. Pēc likuma tur var būvē viesnīcas, tirdzniecības centrus, restorānus, konferenču un biroju ēkas, mazstāvu dzīvokļu mājas.

Bet kopš tā laika izdoti vairāki Mārupes attīstības plāni. Pēdējā, kas spēkā ir līdz 2026.gadam un apskatāms arī domes vestibilā, īpašums ”Stīpnieki” kartē iekrāsots dzeltenā krāsā. Tas nozīmē – šī ir savrupmāju apbūves teritorija. Tieši tā pat kā apkārtējie zemes gabali. Kāpēc ir šāds haoss Mārupes mērs pateikt nevar.

Šis gabals, ko plānots apbūvēt, pieder SIA ”Firma rītausma”. Tā zemi nopirka īsi pirms krīzes – 2006.gadā. Samaksāts vairāk kā miljons latu (1 154 138 Ls) jeb 1,6 miljoni eiro (1 642 190 Eur). Firmas īpašnieks ir Adilbeks Žanabajevs. Kazahstānas izcelsmes biznesmenis, kurš Latvijā dzīvojot kopš 1980. gadiem. Nodarbojas ar tranzītu. 2011.gadā viņa firma par 214 tūkstošiem latu nopirkusi kafejnīcu ”Vērdiņš” Rīgas pievārtē.

Žanabajevs uz interviju ar Nekā Personīga atsūta savu pilnvaroto personu. Uzņēmēja ieceres te esot bijušas dažādas – būvēt lielveikalu, sporta kompleksu. Nu palikuši pie plāna celt daudzdzīvokļu mājas. Te būšot vairāk kā 100 dzīvokļu. Lielākie ar četrām istabām un jumta terasi. Uzņēmēji nepiekrīt kaimiņu iebildumiem, ka te piecstāvu ēkas celt nevar. Projektam šobrīd tiekot veikti aprēķini – vai tas ir finansiāli izdevīgs. Un gaidītas krīzes beigas, kad varētu pieņemt grozījumus attīstības plānā.

Viktors Marsons
SIA ”Firma rītausma” pilnvarotā persona

“(NP: Šobrīd šeit var būvēt tikai trīs stāvus?) Pēc teritoriālplānojuma var piecus, pēc, teiksim tā, attīstības plāna – jā, it kā trīs. (NP: Tad kam var ticēt, kurš ir īstais, pēc kura tad var vadīties gan jūs kā īpašnieks, gan Mārupes dome, gan arī iedzīvotāji, kas pērk īpašumu? Ziniet – pagaidīsim laiku… Es principā uzskatu, ka galvenais ir detalplāns.”

Sandis Bērtaitis

Sandis Bērtaitis
Partneris, zvērināts advokāts, ”Fort legal” advokātu birojs

“Ja pašvaldības dome izstrādā jaunu teritorijas plānojumu vai grozījumu esošā teritorijas plānojumā, tad jaunās izmaiņas būtu jāsaskaņo ar iepriekš pieņemtiem detālplānojumiem un citiem teritorijas plānošanas dokumentiem. Ja jaunās izmaiņas nonāk pretrunā ar agrāk pieņemtu detālplānojumu, tad pašvaldībai būtu jālemj par iepriekš pieņemtā detālplānojuma atcelšanu. lai iedzīvotāji varētu skaidri saprast, kas konkrētajā teritorijā ir vai nav atļauts.”

Dainis Grūbe

Dainis Grūbe
Mārupes iedzīvotājs

“Tad, lai arī atbrauc tie paši kungi un viņi uzkāpj uz terases. Lai vienkārši paskatās kā te būs. Ar piecstāvu mājām. Pluss te ir vecie Mārupes kapi un šī te vispār skaitās kāpu aizsargzonā. Nu, kaut kā te tas viss. Neiet tīru ceļu.”

Pašvaldību ministrs Pūce mums teica, ka Mārupe lieki šķērdē naudu, turpinot darbu pie attīstības plāna grozījumiem. Pēc teritoriālās reformas noslēgšanas un Mārupes un Babītes apvienošanas tik un tā būs jāveido jauns dokuments.