4 komentāri

Tieslietu padome pirmo reizi atzinusi, ka dažu tiesnešu lēmumi maksātnespējas lietās uzskatāmi par nelikumīgiem. Šeit jāuzsver, ka pārbaudes iniciatīva nāca no pašu tiesnešu vidus, jo iepriekš par žurnālistu stāstītajiem aizdomīgajiem spriedumiem padome nebija uztraukusies. Informācija tagad nodota prokuratūrai, kas pirms četriem līdzīgas nelikumības maksātnespējas procesos izmeklēja, bet nevienu lietu neierosināja.

Administratoriem maksātnespējas procesā Latvijā ir lielas pilnvaras un iespējas, bet viņu darbs gadiem ilgi netika pienācīgi uzraudzīts. Valsts kontrole jau 2014. gadā konstatēja, ka maksātnespējas process Latvijā nav tautsaimniecībai izdevīgs. Tomēr gan likumdevējs, gan tieslietu jomas amatpersonas ilgus gadus ignorēja šos faktus. Tāpat kā izvairījās atzīt, ka administratori apšaubāmos darījumus nevar paveikt bez tiesnešu iesaistīšanas shēmās. Šonedēļ tieslietu padome pirmo reizi atzinusi, ka dažu tiesnešu lēmumi maksātnespējas lietās uzskatāmi par nelikumīgiem.

2010. gada vasarā Saeima pieņēma jaunu Maksātnespējas likumu. Tas tika darīts, jo valsts jau divus gadus grima krīzē. Tūkstošiem uzņēmumu nācās atzīt maksātnespēju, tāpat kā cilvēkiem, kas nespēja atdot treknajos gados ņemtos kredītus. Tiesās krājās pieteikumi, ko tās nespēja laikus izskatīt.

Parlaments vienbalsīgi akceptēja kārtību, kas procesu padarīja ātrāku, administratoriem piešķirot lielākas pilnvaras un atvieglojot pārslogotās tiesas. Lietu skaits tiesās samazinājās, bet pieauga sūdzību lavīna par maksātnespējas administratoru patvaļu.

Maksātnespējas process Latvijā bija kļuvis ātrs, bet dārgs un neefektīvs, kreditori atguva tikai nelielu daļu naudas un esošā kārtība arī neveicināja uzņēmuma darbības atjaunošanu. Valsts ieņēmumu dienests pēdējo piecu gadu laikā maksātnespējas procesos  ir norakstījis vairāk nekā miljardu eiro.

Ilze Grīnhofa

Ilze Grīnhofa
Valsts kontroles padomes locekle

Faktiski iznāk, ka tā mūsu valsts prioritāte ir pēc iespējas ātrāka aktīvu izpārdošana, uzņēmuma likvidācija. Mēs nevaram runāt, ka mums būtu prioritāte uzņēmumu reorganizēt vai izglābt.

Sūdzības par maksātnespējas procesiem saņēma mediji, ārvalstu investoru padome, tieslietu ministrija. Presē ziņoja par tiesneša Raimonda Bula nesaprotamajiem lēmumiem Rīgas Centra rajona tiesā, Siguldas tiesas tiesneses Vallijas Grebežnieces vārdu zināja tie, kas tiesājās ārpus Rīgas. Pie abiem bija izveidojušās rindas ar uz maksātnespējas procesu iztiesāšanu.

Valsts kontrole 2014. gadā uzsāka nozares revīziju. 12 procentos pētīto gadījumu administratora darbība radīja stipras aizdomas. Informāciju par 13 administratoru iespējamiem pārkāpumiem revidenti nosūtīja Ģenerālprokuratūrai. Viens no viņiem bija Andris Bērziņš. 13 viņa administrēti tiesiskās aizsardzības procesi tika pasludināti Siguldas tiesā, pie tiesneses Grebežnieces.

Ilze Grīnhofa

Ilze Grīnhofa
Valsts kontroles padomes locekle

Tas bija 2015. gada martā, pēc tam jau rudenī mēs saņēmām informāciju, ka materiāls ir nosūtīts Valsts policijai. No tiem 13 viņi bija paņēmuši 11, kurus viņi gribēja analizēt jau tālāk. Par šiem 11 mēs laika gaitā saņēmām informāciju, ka viņi nesaskata nepieciešamību uzsākt kriminālprocesu.

2014. gadā topošais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs apgalvoja, ka problēmas maksātnespējas jomā ir krietni pārspīlētas.  Tieslietu padome tas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča personā tolaik Valsts kontrolei rakstīja, ka tiesās ar šo jautājumu izskatīšanu viss ir kārtībā. Šonedēļ tā paša Ivara Bičkoviča vadītajai  Tieslietu padomei nācās atzīt, ka tā vis nav.

Padome skatīja ekspertu pētījumu, kurā analizēti tiesnešu nolēmumi maksātnespējas lietās no 2008. līdz 2014. gadam. Eksperti atzīst, ka Tiesneši bieži rīkojušies formāli, nepievēršot uzmanību apstākļiem, kas liecināja par shēmām. Tas radījis zaudējumus un aptraipījis tiesu reputāciju.

Ivars Bičkovičs

Ivars Bičkovičs
Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs

Tas ir pieci, četri gadi atpakaļ. (NP: Tas ir tieši tas posms, par ko ir arī jaunais pētījums.) Kur ir problēma? Es šobrīd varu precīzi citēt un stāstīt par šodienas viedokli. Iespējams, ka tajā laikā bija viedoklis par tā brīža situāciju… (NP: Un tas bija atšķirīgs.) Nē, tas nav atšķirīgs. Tas viedoklis bija par tā laika situāciju, un šodienas viedoklis ir atkarībā no šodienas pozīcijām, izmantojot to informācijas apjomu, kāds šobrīd ir mūsu rīcībā. Jāpiezīmē to, ka šis pētījums ietver sevī 44 lietu analīzi, tad vairums no šīm lietām… Pētniekiem jau nebija jāpierāda, ka ir pārkāpumi. Jo tos pārkāpumus savulaik – iespējams, jau tajā 2014. gadā – novērsa, izskatot protestus lielākajā daļā no šīm lietām, visas juridiska rakstura kļūdas tika izlabotas jau tajā laikā. Respektīvi, Augstākajai tiesai atceļot šos nepareizos vai kļūdainos nolēmumus.

Ziņojumā nosaukti trīs tiesneši, kuru nolēmumus nevarot izskaidrot ar kļūdīšanos, un kuru motīvus tagad būs jāvērtē Ģenerālprokuratūrai – Raimonds Buls, Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina, kura pieņēmusi nolēmumus tādās bēdīgi slavenās lietās kā “Winergy” un “Peltes īpašumi”.

Jolanta Zaškina
Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese

Pilnībā piekrist, ka esmu pieļāvusi nolēmumos nopietnas kļūdas, es nevaru. Lēmumus es pieņemu atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, izvērtējot lietas materiālus, ņemot vērā laika distanci, kas jau ir pagājusi no šo lēmumu pieņemšanas brīža, es uzskatu, ka šie lēmumi ir pareizi un atbilst likumam.

Pret tiesnesi Zaškinu pirms desmit gadiem ierosināta disciplinārlieta saistībā ar pārkāpumiem maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesos. Dsciplinārkomisijas lēmumu tiesnese tulko sev par labu likuma pārkāpumi nav atrasti. Tieslietu padome izlēmusi nosūtīt atklātos faktus pārbaudei ģenerālprokuratūrai. Prokuratūra jau pētījusi šīs lietas, jo pati par tām iesniegusi protestus Augtākajā tiesā.

Ēriks Kalnmeiers

Ēriks Kalnmeiers
Ģenerālprokurors

Šajā brīdī paust kādu viedokli vai attieksmi pret ziņojumā esošo saturu būtu nepareizi, jo to pēc tam varēs pasniegt un tulkot, ka es jau esmu devis kādus norādījumus prokuroriem par to, kā būtu jāizskata. Tāpēc es atturēšos no komentāriem. (NP: Ir bažas, ka šī pārbaude varētu būt diezgan formāla, vai varat tās kliedēt?) Kā formāla. Ir jāizpēta ziņojumā izteiktie secinājumi, ir jāpieprasa šīs lietas, vēlreiz ir jāpēta, jo lielākā daļa lietu jau, kur bija protesti, ir bijušas prokuratūrā, bet prokuratūra vērtēja pieļautos pārkāpumus, bet nevērtēja tiesnešu iespējamās rīcības motīvus. Tagad ir uzdots par pienākumu vērtēt motīvus.

“Pēdējos gados tie ir burtiski daži protesti, kas ir iesniegti maksātnespējas procesu lietās. Viennozīmīgi ir veikts ļoti liels darbs, lai šo sfēru sakārtotu. Vai viss ir kārtībā – tā, protams, apgalvot nevar, bet to, ka ir būtiski uzlabojies stāvoklis – jā,” norāda ģenerālprokurors.

Maksātnespējas kontroles dienesta iestādes pilnvaras ir krietni palielinātas. Tā ne tikai reaģē uz sūdzībām, bet kopš pērnā gada vidus iet arī pārbaudēs uz prakses vietām, eksaminē un sertificē administratorus, vērtē viņu reputāciju. Daudzi skaļākajiem vārdiem no administratoru rindām ir pazuduši arī tāpēc, ka nevēlas atklāt savus ienākumus, ko paredz viņu valsts amatpersonas statuss.

Alla Ličkovska

Alla Ličkovska
Maksātnespējas kontroles dienesta Juridiskā departamenta direktore

Mūsu pārbaudes liecina, ka, neskatoties uz to, ka lielākā daļa no tiem administratoriem, kas publiski izskanējuši saistībā ar to, ka ir pieļāvuši pārkāpumus, profesijā vairs nestrādā, joprojām, turpinot iet pārbaudēs, mēs konstatējam, ka apmēram 80% gadījumu atzinumi ir negatīvi. Mūsu ieskatā šie pārkāpumi nebūt nav formāli.

Kaspars Novicāns
Maksātnespējas administrators

Ja mēs runājām par grupējumu pazīmēm, kā rezultātā tiek sasniegts ekonomiskais labums, tad šajā grupā ir apmēram pieci dalībnieki – uzņēmējs, kuram vajadzīgs bija noteikts pakalpojums. Viņš nāk ar savu problēmu un to risina. Protams, numur divi ir administrators, kurš maksātnespējas procesā uzņēmumā ir figūra numur viens, bet, lai varētu kaut ko realizēt, tam grupējuma vēl vajag sazobi ar tiesu, par ko, es domāju, es nepasaku neko jaunu jo šis pēdējais pētījums tieši par to arī liecina – kaut kādai sazobei ar tiesu jābūt. Tad šajā grupējumā vēl jābūt arī uzraugošajai institūcijai – ne bez pamata mēs skatāmies desmit gadu griezumā uz pagātni – jā, var ļoti daudz jautājumu uzdot, kāpēc nereaģējāt tajā brīdī. Kaut kādu dalību jāņem arī šai iestādei. Visbiežāk tā noteikti bija kaut kāda bezdarbība situācijās, kad varbūt bija jāveic aktīva darbība. Piektais – bez politiskā jumta ilgstoši šādas lietas nevar notikt.

Dzintars Rasnačs

Dzintars Rasnačs
Tieslietu ministrs (Nacionālā apvienība)

Atbildība ir, pirmkārt, jāuzņemas premjeriem un, otrkārt, protams, arī tieslietu ministriem. 12 gadus mēs esam vadījuši šo nozari, bet šī nozare aizsākās tajā laikā, kad Nacionālās apvienības tieslietu ministri nevadīja… (NP: Bet tie daudzus gadus ir bijuši jūsu kolēģi, no jūsu partijas.) Es domāju, ka mēs sadalīti uzņemamies šo atbildību.

Tiesnesim par apzināti nelikumīgu spriedumu vai lēmumu ir paredzēta kriminālatbildība, tomēr pat, ja tiktu pierādīts šāds noziegums, soda piemērošanai jau būs iestājies noilgums. Tomēr notiesājošs spriedums būtu vienīgais veids, kā tiesnešus atbrīvot no amata, jo disciplinārlietu par šiem notikumiem ierosināt vairs nevar.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl