Mākslas muzejā kopš renovācijas beigām nomainījies gandrīz viss tehniskais personāls. Iemesls – zemās algas

0 Komentāru
Mākslas muzejā kopš renovācijas beigām nomainījies gandrīz viss tehniskais personāls. Iemesls – zemās algas

1961. gadā pieņemtā Eiropas Sociālā harta ir svarīgs starptautisks dokuments. Hartā noteiktas galvenās cilvēku tiesības, kas dokumentu parakstījušajām valstīm jānodrošina – tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem, veselības un sociālā aizsardzība, tiesības uz taisnīgu atalgojumu, aizsardzība pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību un tamlīdzīgi.

Hartu Latvija parakstīja 2007. gadā, bet Saeima sešus gadus to neratificēja. Tikai 2013. gadā deputāti to izdarīja. Bet ne pilnībā. Latvija izmantoja iespēju, ka hartu katra valsts var pieņemt tikai daļēji. Vienotības vadītā Finanšu ministrija bija aprēķinājusi, ka vairāku būtisku pantu pieņemšanu Latvija nevar atļauties. Piemēram, paredzēt, ka strādājošajiem ir tiesības uz atalgojumu, kas viņiem un viņu ģimenes locekļiem nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus.

Lai arī hartas ratificēšana ir Latvijas iekšējais jautājums, piespiest valdību to izdarīt 2014. gadā Eiroparlamenta vēlēšanās vēlētājiem solīja deputātu kandidāti no Zaļo un zemnieku savienības. Šobrīd Zaļo un zemnieku savienībai būtu visas iespējas solīto izpildīt. Viņu cilvēki vada Valdību un Finanšu ministriju. Tomēr solījumi piemirsti.

Māris Kučinskis, Ministru prezidents (Zaļo un zemnieku savienība):

(NP: “Iestāsimies par to, lai Latvijas valdība pilnībā ratificētu ES Sociālo Hartu”. To solīja jūsu partija.) ZZS? (NP: Jā!) Un es kur tad biju? (NP: Nu, nezinu. Tagad jūs esat premjers.) Man šķiet, ka jautājums tomēr jāadresē būtu ZZS partijai. Iespējams, ka es stāvēju ne tik tuvu, lai varētu šobrīd pilnvērtīgi atbildēt.

Augusts Brigmanis, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs:

(NP: Ko jūs kā premjera partija esat gatavi darīt?) Labs jautājums. Es domāju, ka, pirmām kārtām, tiksim galā ar budžetu un tad domāsim tālāk. (NP: Ko tas nozīmē?) Tas nozīmē, ka dotajā brīdī šis jautājums nav dienas kārtībā. (NP: Nevajadzētu?) Nu, runāsim par to, kas ir šīs dienas aktualitāte. Sociālā harta – labs jautājums, bet es nedomāju… Vismaz šobrīd par to neesam runājuši koalīcijā. Premjers tikai tikko sācis strādāt. Tā kā skatīsimies, kā uz priekšu tā dzīve ies.

Saeimā ZZS pārraudzībā ir Sociālo un darba lietu komisija. Parlamentā turpina strādāt arī paši sociālo labumu solītāji, kuriem Eiroparlamentā Briselē tā arī nokļūt neizdevās.

Armands Krauze, bijušais Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts, Saeimas deputāts (ZZS):

(NP: Jūs kopā ar kolēģiem solījāt, ka panāksiet to, ka Valdība pilnībā pieņem Sociālo hartu. Tā bija?) Jā. (NP: Pēdējo divu gadu laikā esat mudinājuši kaut ko darīt šajā sakarā?) Bet es taču ar šiem jautājumiem nestrādāju. Katram deputātam ir sava darbības joma. Mēs darbojamies attiecīgās komisijās. Es strādāju Tautsaimniecības komisijā. Ar praktiskiem jautājumiem. Bet sociālā joma nav mana darbības joma.

Andris Bērziņš, bijušais Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts, Saeimas deputāts (ZZS):

(NP: Partijai ir premjers, Finanšu ministrs. Visas iespējas.) Jā! Visas iespējas. Tā kā vēlreiz paldies, ka mani stimulējat morāli. Es neesmu no tā atteicies. Esmu par to runājis arī pirms Eiroparlamenta vēlēšanām. Tas nebija kaut kāds elements Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Bet jums ir taisnība. Jautājuma aktualizācija Saeimas līmenī nav bijusi kādus divus, divarpus gadus.

Aija Barča, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja (ZZS):

(NP: Atceraties?) Atceros, atceros. (NP: Kur šie solījumi palikuši?) Man jums momentā grūti pateikt. Jo vispirms derētu vērsties pie Labklājības ministrijas un hartu ratificē Saeimā. Un tikko no Ministru kabineta šāds jautājums ir saņemts, tā Saeima to izskata. Es vienīgi varu solīt, ka strauji to pavaicāšu Jānim Reiram. (NP: Bet līdz šim tas jautājums nav ticis kustināts?) Man nav bijis dzirdams.

Jākāpina darbinieku prasmes, kvalifikācija un produktivitāte. Tas ļaus viņiem saņemt lielākas algas un dzīvot labāk. Uz to savukārt mudina Valdība un ministrijas. Bet starp mazo algu saņēmējiem ir arī, piemēram, muzeju darbinieki, kuri apguvuši plašas zināšanas un stažējušies ārvalstīs. Arī Latvijas lepnumā – nacionālajā mākslas muzejā. Tā atjaunošana izmaksāja 29 miljonus eiro (29 802 142 eiro). Tomēr ēkas renovācija nenozīmē, ka notikuši kādi uzlabojumi tur strādājošo algās. Pret valstī vidējo algu 838 eiro Latvijas galvenajā muzejā vidējais atalgojums “uz papīra” ir 639 eiro. Tehniskajam personālam – pirms nodokļu nomaksas 445 eiro. Kopš renovētā muzeja atklāšanas, jau nomainījies viss tehnisko cilvēku kolektīvs. Galvenais darbinieku aiziešanas iemesls bijušas tieši zemās algas.

“Ja mēs runājam par kadru mainību, tad jā, protams. Tā ir. Vienā no zemāk atalgotajām kategorijām, kas ir tie mūsu tā saucamie muzeja uzraugi. Un tur ir viena no zemākajām algām muzejā – nedaudz virs minimālās algas. Bet otra kategorija, kur arī ir ļoti liela kadru mainība ir tā sauktie komunikāciju speciālisti. Tie ir tie, kas strādā ar muzeja apmeklētājiem. Tur mums ir situācija, ka tie darbinieki, kas iet projām, tie tiešām kā galveno aiziešanas iemeslu min zemo atalgojumu. Šeit nomainījies jau 20-30 cilvēku. Praktiski varam teikt, ka viss tehniskais personāls principā ir jau gandrīz nomainījies,” norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Izstāžu kuratore Ieva Kalnača mācījusies Spānijā. Šobrīd studē Rīgā, lai iegūtu doktora grādu mākslas vēsturē. Muzeja direktore Ievu sauc par vienu no centīgākajiem jaunajiem darbiniekiem.

“Uz rokas sanāk nedaudz zem 500 eiro. Tas nav liels atalgojums. Es pati esmu mācījusies un dzīvojusi Spānijā, kas nav visturīgākā Eiropas valsts. Bet tomēr tās algas viņiem ir vismaz 3 reizes lielākas nekā mums,” viņa saka.

“Mēs ļoti bieži strādājam ar miljoniem. Kad mums nāk iekšā mākslas darbi no ārzemju muzejiem, tad ļoti bieži šo mākslas darbu apdrošināšanas vērtība pārsniedz desmitiem miljonus. Mēs strādājam ar ļoti lielām materiālām vērtībām. Un tas no vienas puses ir arī riska faktors. No otras puses – tā ir milzīga atbildība,” norāda Lāce.

Kā TV3 teica viena no valdības sociālā partnera Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča, šī valdība par Sociālās hartas pieņemšanu pilnā apmērā nav runājusi. Un, ņemot vērā, cik smagi nākot visi lēmumi, kas saistīti ar budžetu, tuvākajā laikā tas nenotiks. Arī premjers Māris Kučinskis apstiprināja, ka valdības plānos šāda darba neesot.

Video

Foto

0 Komentāru