2 komentāri

ASV, Kanāda, Igaunija un no šīs nedēļas arī Lietuva – tās ir valstis, kas pieņēmušas tā saucamo “Magņitska likumu”. Tas ir dokuments, kas ievieš sankcijas pret cilvēkiem, kuri iesaistīti līdz šim apjomīgākajā atklātajā naudas izkrāpšanā Krievijā. Daļa no nozagtajiem 230 miljoniem ASV dolāru izplūda arī caur vairākām bankām Latvijā. Izmeklēšana par šiem gadījumiem mūsu policijā un banku uzraugā ir bezcerīgi ieilgusi. Savukārt Saeima un ārlietu ministrija neuzskata, ka mums būtu jārīkojas kā Lietuvai un Igaunijai un jāpieņem atsevišķs “Magņitska likums”. 

Sergejs Magņickis nomira 2008. gadā Krievijas cietumā. Viņš bija atklājis, kā Krievijas budžetam nozagti 230 miljoni ASV dolāru, kas pārskaitīti uz kontiem ārvalstīs. Pēc dažādu avotu aplēsēm no 20 līdz 63 miljoni ASV dolāru izskaitīti arī caur sešām bankām Latvijā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Kā šoruden ziņoja žurnālisti ASV, caur Latviju plūdušie aptuveni miljons ASV dolāru atrasti kādā darījumā, kurā izgaismojusies firma, kas saistīta ar Sīrijas ķīmisko ieroču programmu.

Tikmēr Latvijas policijai ar izmeklēšanu nevedas. Kad tā 2012. gadā saņēma pirmo ziņojumu no Magņitska lietas juristiem, mūsu izmeklētāji dokumentus papētīja un nolēma krimināllietu nerosināt. Pret to iebilda prokuratūra un uzdeva policijai tomēr izmeklēšanu sākt. Šo piecu gadu laikā darbi nav vedušies. Policija kameras priekšā komentēt Magņitska lietas virzību negrib. Zināms, ka vairāk kā pirms gada no mirušā jurista agrākās darba vietas fonda “Hermitage Capital” Ekonomikas policija saņēma vēl 15 sējumus ar lietas materiāliem. Papildus informāciju policija nodeva tālāk pētīšanai banku uzraugam – Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK). Kā noskaidroja “Nekā personīga”, komisija joprojām savu pētniecību turpinot.

Agnese Līcīte
FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste

Mēs ceram, ka līdz gada beigām mēs šo izpēti pabeigsim, bet nu tālāk tad šo lietu nododam atpakaļ Valsts policijai to, ko esam saņēmuši no bankām, kādu analīzi esam veikuši. Un tad tālāk to Valsts policija skata tālāk kriminālprocesa ietvaros.

Līdzās izmeklēšanām par nozagtās naudas ceļiem, četras valstis ASV, Kanāda, Igaunija un Lietuva pieņēmušas īpašu “Magņitska likumu”. Tā pamatdoma ir aizliegt nozieguma pastrādātājiem ceļot, iesaldēt viņu kontus un atņemt par zagto naudu pirktos īpašumus.

Igaunijā “Magņitska likumu” pieņēma pēc deputāta, agrākā diplomāta un izlūkdienesta koordinatora Ērika-Nilles Krosa ierosinājuma. Starp citu Krosu, pirms četriem gadiem Krievija uz izdomātu noziegumu pamata iekļāva “Interpol” meklēto noziedznieku sarakstā.

Pavisam nesen tajā iekļuva arī Sergeja Magņitska darba devējs un aktīvākais izmeklēšanas veicējs Bills Brovders. Laikā, kad par īpašo sankciju likumu pret Krieviju lēma Kanāda, Brovderu pēc Krievijas ierosinājuma izsludināja starptautiskajā meklēšanā. Viņam automātiski tika atņemta ASV vīza un draudēja izraidīšana no Amerikas. Kad iesaistījās vairāki ietekmīgi ASV senatori, Brovdera vārds no “Interpol” saraksta pazuda.

 

Lietuvas prezidente īpašo Magņitska likumu parakstīja šonedēļ. Kā stāsta mūsu kaimiņvalsts vēstnieks – tas ir bijis vairāk simbolisks žests, lai nodemonstrētu, ka arī Lietuva ir pret noziegumiem, ko pastrādā Krievija.

 

Artūrs Žurausks

Artūrs Žurausks
Lietuvas vēstnieks Latvijā

Praktiski visi mūsu parlamenta deputāti nobalsoja par šo priekšlikumu. Tas nodemonstrēja, ka cilvēktiesības, brīvības mūsu politiskajā kultūrā joprojām ir svarīgas. Un, runājot par šo likumu – šī likuma nozīmīgums vairāk ir morāls nekā politisks. Tas ierobežo ārvalstu pilsoņus, kas apsūdzēti korupcijā, naudas atmazgāšanā un cilvēktiesību pārkāpumos.

 

Latvijas Saeimas deputāti, tajā skaitā tagadējā Saeimas priekšsēdētāja pirms trīs gadiem kareivīgi solīja, ka mudinās visus atbildīgos šādu likumu arī pieņemt Latvijā. Tomēr šobrīd Saeimā par to vairs nedomā. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces un arī Premjera Māra Kučinska birojs “Nekā personīga” nodeva ziņu, ka “Magņitska likums” neesot dienas kārtības jautājums. Savukārt Valsts prezidents gaidot, ko varētu izlemt Ārlietu ministrija.

 

Raimonds Vējonis

Raimonds Vējonis
Valsts prezidents

Jebkurā gadījumā Ārlietu ministrija mani ir informējusi, ka viņa izvērtē dažādus variantus un tajā brīdi, kad viņi būs pabeiguši izvērtēšanu, viņi nāks ar kādiem priekšlikumiem. Tā kā tas pašreizējā brīdī jāprasa Ārlietu ministrijai – cik tālu viņi ir, bet jā – tā informācija ir, ka Igaunijā un Lietuvā ir un, protams, ir jautājums, kā viņu praktiski dzīvē piemērot un arī tāpēc jāizvērtē tā pieredze, kāda ir mūsu kaimiņiem. (NP: Bet ņemot vērā to, ka šī nauda daļēji kāja caur Latvijas bankām, vai tas nebūtu tāds simbolisks žests, pasakot, ka jā – mēs arī uzņemamies kaut kādā veidā daļu atbildības, par to, kas notika.) Tāpēc jau Ārlietu ministrija vērtē, lai piedāvātu rīcības, ko var vai nevar darīt.  (NP: Bet cilvēks jau nomira Krievijas cietumā 2008. gadā.) Nu, tas, ka tas notiek pašlaik… Nu, bet, kā jau es teicu – tas darbs notiek un būs kaut kāds rezultāts.

 

Kā saka Ārlietu ministrija – pirms gada Latvija pieņēmusi “Latvijas republikas nacionālo sankciju likumu” un ar to pilnībā pietiekot, lai nedomātu par īpaša “Magņitska likuma” gatavošanu.

Vai par Magņitska lietā pastrādātajiem noziegumiem aizdomās turētajām personām varētu būt liegta iebraukšana Latvijā – tas gan neesot jautājums ministrijai, bet drošības dienestiem.

 

Gints Jirgens
Ārlietu ministrijas Komunikācijas direkcijas vadītājs

Ir tā – mēs uzskatām – šobrīd esošais likums, kas tika pieņemts pagājušajā gadā ir pietiekams, lai, ja ir nepieciešamība kādu personu var iekļaut šajā te sankciju sarakstā. Taču, ja Saeima uzskata, ka nepieciešams kāds papildus likums, tad mēs esam gatavi strādāt kopā ar Saeimu pie vēlamā rezultāta.

 

Masu demonstrācijas un sankcijas, kas vērstas pret konkrētiem cilvēkiem. Tās ir divas lietas, kas pēc Vladimira Putina opozicionāra Vladimira Kara Murzas domām biedē Krievijas līderus.

Kā viņš stāsta savā intervijā ASV sabiedriskajā televīzijā, viens no pirmajiem skandāliem, kas skāra jaunievēlēto ASV prezidentu, bija viņa un Kremļa pārstāvju slepena tikšanās, kurā apspriestas iespējas “Magņitska likumu” atcelt.

“Ja jums ir nepieciešams Putina režīma morālais portrets, tas ir vislabākais piemērs. Visas šīs runas, ko dzirdam pēdējās dienās par tikšanos “Trampa tornī” 2016.gadā. Daudzi apspriež citus šīs tikšanās aspektus, bet ne tik daudz uzmanības tiek pievērsts galvenajam iemeslam. Tikšanās notika, jo šie divi starpnieki centās vienoties par “Magņitska likuma” atcelšanu. Tātad – Putina režīmam lielākās bailes un šausmas sagādā masu protesti Krievijas ielās, Krievijas cilvēku protesti pret pastāvošo režīmu (…) un otrs – mērķētas personīgas individualizētas sankcijas pret konkrētiem  tiesību pārkāpējiem,” norāda Krievijas opozicionārs.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl