4 komentāri

Savu ārpolitiku nolēmis īstenot Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Viņš pabijis Maskavā, kur saklausījis mudinājumus likt malā strīdus un atjaunot Latvijas-Krievijas vēsturnieku attiecības.

“Nekā Personīga” jau stāstīja, ka Valsts prezidenta paspārnē strādājošā komisija faktiski izjuka, kad tās vadītājs Antonijs Zunda, nebrīdinot kolēģus, bija devies uz Maskavu. Kopš šiem strīdiem vēsturnieku grupas darbs nebija noticis.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Raugoties uz sevišķi saspīlētajām rietumu attiecībām ar Maskavu, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja saka, šis nav labākais laiks, lai atjaunotu vēsturnieku komisijas darbu. Par Krievijas centieniem mūsu vēsturniekus izmantot savās interesēs brīdina SAB un Drošības policija.

Martā pagāja četri gadi kopš Krimas referenduma. Notikumi Ukrainā bija iemesls, kāpēc vairumā Eiropas un pasaules valstu attiecībās ar Krieviju iestājās sasalums.

Darbu iesaldēja arī vēsturnieku komisija, ko dibināja 2010. gadā, tiekoties Krievijas un Latvijas prezidentiem Valdim Zatleram un Dmitrijam Medvedevam.

Valters Ščerbinskis
Darbību apturējušās vēsturnieku komisijas bijušais loceklis

(2016. g. marts)

Katram ir kaut kāda vērtību skala dzīvē. Un ir lietas, kas ir svarīgākas, un ir lietas, kas ir pakārtotas… Mums likās amorāli turpināt sadarboties it kā nekas nebūtu noticis.

Bet jau pēc gada komisijas vadītājam Antonijam Zundam vairākkārt esot zvanījis kolēģis no Maskavas – Aleksandrs Čubarjans, vaicājot, kad tad latvieši braukšot pēc pārkopētajiem arhīva materiāliem, kurus tie bija vākuši pirmajos komisijas darbības gados. Citiem vēsturniekiem par to nesakot, Zunda devās uz Maskavu. Tas izsauca asu kolēģu reakciju, un daļa no komisijas aizgāja.

Antonija Zundas vienpersoniskās aktivitātes Krievijas puse iztulkoja kā Latvijas soli pretī draudzībai un sadarbības atjaunošanai. Aleksandrs Čubarjans intervijās Krievijas medijiem stāstīja, ka galvenais esot nevis tas, ko saka daži kašķīgi Latvijas vēsturnieki, bet viņu komisijas vadītājs. Un, ja vadītājs ir par draudzību, tad ir skaidrs, ka tas ir Latvijas puses viedoklis.

Skandāls norima, bet komisijas darbs tā arī neatjaunojās. Un tad pagājušā gada nogalē ministriju un prezidenta kancelejas gaiteņos sāka runāt par plānu vairākus gadus nestrādājušo komisiju atdot Latvijas Zinātņu akadēmijai (LZA). Kurš to ierosināja, prezidenta kancelejas vadītājs neatceras. Formālais iemesls – komisijai tā būšot noņemts politiskais jumts, lai vēsturnieki būtu neatkarīgi. Šāds dokuments ar Zinātņu akadēmiju parakstīts februārī.

Arnis Salnājs
LR Valsts prezidenta kancelejas vadītājs

“Nekā Personīga”: Tad jūs kancelejā uzskatāt, ka šobrīd ir pareizais laiks, lai vēstures komisijas darbību atjaunotu un intensificētu ar Krieviju?

Es nevaru pateikt – ne pareizs laiks, ne nepareizs laiks. Ja zinātnieki šobrīd ir sasparojušies un šobrīd ir gatavi strādāt un viņi ir sastapuši tādas pat dzirdīgas ausis otrā pusē un viņi var par kaut ko vienoties, var saņemt piekļuves arhīviem un var saņemt kādus materiālus, es neredzu tur neko sliktu.

Par to, ka dzirdīgas ausis Krievijas pusē ir, pārliecinājās Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. No 26. februāra līdz 3. martam viņš bija aizbraucis uz Maskavu. Nozīmīgākā vizītes sastāvdaļa – tikšanās ar Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Aleksandru Sergejevu, vairākiem zinātniskajiem institūtiem, Krievijas izglītības ministra vietnieku un arī Krievijas puses vēsturnieku komisijas vadītāju Čubarjanu.

Kā liecina atskaite, ko par Spārīša vizīti gatavoja Latvijas vēstniecība Krievijā, Spārītis gan sarunā Zinātņu akadēmijā Maskavā, gan Krievijas Izglītības ministrijā piedāvājis, ka Rīgā varētu atvērt Krievijas Zinātņu akadēmijas filiāli. Un tā no Rīgas varētu apkalpot visas Baltijas valstis. Par šo ieceri 2. martā arī publicēta ziņa Krievijas Zinātņu akadēmijas oficiālajā mājas lapā. Spārītis esot piedāvājis, ka kopā ar Krievijas zinātniekiem varētu pētīt cilvēkus un citus dzīvos organismus, Saules enerģiju un daudz ko citu. Akadēmija un ministrija Maskavā šo Spārīša ierosmi apsveikusi.

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) “Nekā Personīga” apliecināja, ka par Spārīša ieteikumu dibināt Krievijas akadēmijas filiāli Rīgā ministrija dzirdot pirmo reizi. Ministrs Kārlis Šadurskis arī par Krievijas-Latvijas vēsturnieku komisijas darba atjaunošanu ir skeptisks.

Kārlis Šadurskis
izglītības un zinātnes ministrs (Vienotība)

Ja Spārīša kungs būtu nācis un lūdzis manu draudzīgu padomu, tad es ieteiktu apdomāt trīsreiz, vai ir vērts šādai vizītei.

“Nekā Personīga”: Apdomāt, kāpēc?

Jo Krievijas Zinātņu akadēmija ir, laikam grūti no nosaukt tīri par zinātnieku koleģiālu institūciju, jo totalitārā valstī kā kultūra, tā zinātne un visas citas darbības jomas tomēr lielā mērā ir pakļautas politiskam spiedienam un politiskai virzībai.

Edgars Rinkēvičs
ārlietu ministrs (Vienotība)

Vēsturnieku komisija mums tika veidota kā neatkarīga, mēs respektējām tās lēmumu 2014. gadā, mēs uzskatām, ka šobrīd situācija attiecībās ar Krieviju, protams, ir sarežģīta, bet to, kādi lēmumi tiks pieņemti, tas nu būs jāskaidro pašai Zinātņu akadēmijai. Būs jāskaidro pašiem vēsturniekiem.

Par pozitīviem signāliem un to, ka Latvija komisijas darbu tūdaļ atjaunos, pēdējos divus, trīs gadus regulāri rakstījuši Krievijas ziņu portāli – “Rossia Sevodna” finansētais “BALTNEWS” un “RUBALTIC.RU”.

“RUBALTIC.RU” februārī atsaucās uz Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa teikto, ka šopavasar jau notiks abu pušu vēsturnieku komisijas pirmā sēde.

Vēstnieks “Nekā Personīga” noliedza, ka to būtu teicis. Vēstnieks Riekstiņš uzskata, ka līdz Saeimas vēlēšanām komisijas darbs pavisam noteikti neatsāksies.

Māris Riekstiņš
Latvijas vēstnieks Krievijā

“Nekā Personīga”: Tad “RUBALTIC.RU” rakstītais, ka, pēc jūsu teiktā, pavasarī komisija atsāks darbu, ir, maigi sakot, viņu interpretācija?

Man ir grūti pateikt, uz ko viņi ir balstījuši šo. Es nevaru izslēgt, ka viņi to ir balstījuši uz manis teikto kādā no intervijām, kad atbraucu šeit strādāt uz Maskavu pagājušā gada rudens sākumā. Un tad tajā brīdī šķita, ka organizatoriskā rakstura jautājumi tiks atrisināti pietiekoši operatīvi. Bet, nu, viena lieta, kā tas izskatījās pagājušā gada septembrī un oktobrī, un kā pasaule izskatās 2018. gada aprīļa mēnesī.

Ojārs Spārītis atbildē “Nekā Personīga” atsūtīja e-pastu, ka nekādu komentāru nebūs.

Ojārs Spārītis
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents

Es jau jums atbildēju elektroniski.

“Nekā Personīga”: Ka jūs nerunāsit.

Jā, protams. Nu, man nav par ko runāt. Un jums jau nav arī jautājumu.

“Nekā Personīga”: Kā ta nav jautājumu. Ir daudz jautājumu.

Nu, redziet, tad, kad būs kaut kas izdarīts, tad būs sarunai pamats. Šobrīd nav par ko runāt.

“Nekā Personīga”: Nu, bet tā īsumā.

Īsumā? Zinātniskā sadarbība ir jāatbrīvo no politiskā uzslāņojuma, un pēc tam, kad iestāsies sabiedrībā atkal normāla vēlēšanās liberalizēt attiecības, tad pa zinātnes taciņu atradīs atkal partneri ceļu viens pie otra.

“Nekā Personīga”: Jūsuprāt, vai Krievijas Zinātņu akadēmijai un tās prezidentam nav nekāda politiskā uzslāņojuma?

To es nevaru teikt, vai viņam ir, vai viņam nav. Tajās sarunās, kas notika ar mani un kurās man bija iespējams būt klāt, mēs nerunājām par politisko uzslāņojumu, un tāpēc jebkurš šāds jautājums ir spekulatīvs.

“Nekā Personīga”: Spārīša kungs jūs uzaicināja uz Maskavu vai jūs pats izteicāt vēlmi aizbraukt?

Tāds jautājums neietilpst mūsu ar jums dienaskārtībā.

“Nekā Personīga”: Kāpēc? Pavisam vienkāršs jautājums. Vai viņi aicināja jūs, vai jūs izteicāt vēlmi?

Mani uzaicināja.

Aleksandrs Čubarjans
Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas Krievijas puses līdzpriekšsēdētājs

AVOTS: RTVI (2018. gada 22. marts) 

Ir modē tāds termins ”zinātnes diplomātija”. Es domāju, ka mūsu sakari ar Eiropu saglabāsies. Un pat apsveikumi, kurus saņēma Putins pēc vēlēšanām – tie nebija tikai protokola oficiāli paziņojumi, kurus ir pieņemts sacīt. Es paskatījos vadošos cilvēkus – kā Makrons, Merkele pat un Šteinmaijers. Viņi visi runāja par dialoga nepieciešamību, savstarpējām attiecībām un tā tālāk. Tā kā, ko darīt? Pagaidīt.

Kā savā pēdējā pārskatā raksta Drošības policija, tad pagājušajā gadā pārrobežu projektos iesaistījušies dažādu nozaru pārstāvji. Arī zinātnieki. Kā uzskata drošības iestāde, tad Latvijas puses ieguvumi šādā sadarbībā šobrīd ir niecīgi, salīdzinot ar riskiem, kas rodas, ja par šiem kontaktiem ieinteresējas Krievijas specdienesti. Riska grupā iekļauti arī cilvēki, kuri savas arī zinātniskās darbības izvērš austrumu virzienā, jo kontaktos ar rietumu valstīm traucē, piemēram, sliktās valodas zināšanas.

DP pārskats par 2017. gadu

Aizvadītajā gadā bija novērojama atsevišķu nozaru pārstāvju iesaistīšanās pārrobežu sadarbības projektos ar Krieviju, pietiekami neizvērtējot nereti niecīgos ieguvumus salīdzinājumā ar augstajiem pretizlūkošanas riskiem. Šādos projektos ir iesaistītas akadēmiskās un zinātniskās vides profesionāļi, tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki un pašvaldību amatpersonas. Nereti šo grupu pārstāvjus turpināja vienot kopīga īpašība – nespēja atrast sadarbības partnerus Rietumvalstīs, kā profesionālu (atbilstoša piedāvājuma vai reputācijas trūkums), tā personīgu (vājas svešvalodu zināšanas) iemeslu dēļ. Šīm grupām sadarbība ar austrumvalstīm saglabājas kā reputācijas celšanas vai pieredzes apmaiņas avots, un šo apstākli savās interesēs var izmantot arī Krievijas specdienesti.

Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja (Vienotība)

Kad tika publiskots SAB publiskais pārskats par iepriekšējo gadu, tur ir ļoti laba sadaļa par to, kā zinātniskie pētījumi tiek izmantoti visu Baltijas valstu vēstures posma safabricēšanai, lai parādītu, ka gan Baltijas valstu neatkarības centieni, kas šogad tieši simtgadē ir ļoti nozīmīgi, tiek padarīti par tādiem ļoti maziem… Tāpat arī šis PSRS laiks tiek ļoti glorificēts. ka bez tā Baltijas valstis nebūtu ekonomiski iespējušas attīstīties. Tā kā ir skaidri redzams, ka tie ir centieni ietekmēt arī mūsu drošību caur, iespējams, arī caur šādiem vēsturiski akadēmiskiem pētījumiem.

“Nekā Personīga”: Bet tad, jūsuprāt, šobrīd ir tas labākais laiks, kad runāt par attiecību atsaldēšanu vēsturnieku komisijas darbā?

Mans īsais komentārs ir nē.

Ojārs Spārītis
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents

“Nekā Personīga”: Mēs šodien runājām ar Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Lībiņu-Egneri un viņa teica, ka nekādā gadījumā šobrīd nebūtu labākais laiks, lai darītu to, ko jūs šobrīd darāt.

Nu, redziet, tātad viņa ir atbildējusi manā vietā.

“Nekā Personīga”: Bet jūs aizbraucāt uz Maskavu.

Pagaidiet. Viņa ir atbildējusi jums savu viedokli. Es biju tur jau pirms 2 mēnešiem. Kad šāda viedokļa nebija. Ne Lībiņai Egnerei, ne kādam citam.

“Nekā Personīga”: Jūs prasījāt?

A man nebija jāprasa.

“Nekā Personīga”: Bet, es saprotu, ka jums ir plānots iet uz Ārlietu ministriju.

Nē, tur jau es esmu bijis.

“Nekā Personīga”: Un viņiem nekādi jautājumi neradās. Un viņi teica, ka ļoti labi, ka jūs aizbraucāt?

Taisni otrādi, jūs šobrīd nodarbojaties ar demagoģiju, jo Ārlietu ministrija nedz norādīja man, kā būtu jārīkojas, nedz arī pārmeta par to, kā es būtu rīkojies. Vai esmu rīkojies.

Jānis Maizītis
Satversmes aizsardzības biroja direktors

Vēsturnieki vēsturi var pētīt, un var izvēlēties zinātnieki, kādā veidā un ar kādām metodēm to darīt. Cits jautājums, ka visiem šajā brīdī jāpatur prātā, kādā ģeopolitiskā situācijā mēs atrodamies un ka dažbrīd zinātne vai zinātnieki tiek izmantoti citu valstu mērķu sasniegšanai. Nevis mūsu valsts. Ja ir tā izpratne par to, ka es pētu, kā Latvijas Republikas, neatkarīgas demokrātiskas republikas pētnieks, vēsturi un es strādāju savai valstij, tad nevarētu būt problēmu. Bet, ja es nejūtu to robežu, kur varbūt cita valsts mani mēģina ietekmēt un izmantot kā instrumentu savas valsts interesēs, tad tā noteikti ir problēma.

Bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš piedalījās šīs komisijas izveidošanā 2010. gadā, sarunā ar “Nekā Personīga” teica, ka viņam mūsu Zinātņu akadēmijas solis nav izskaidrojams. Un, vērtējot to, kādas pārējai pasaulei ir attiecības ar Krieviju, šobrīd censties strauji atsākt vēsturnieku komisijas darbu nav prāta darbs.

TOP komentāri

  • Bijušais zemessargs
    +3 +2 -1

    Bijušais zemessargs

    Spārītis ir Latvijas valsts nodevējs. To kurmi ir jāapcietina.
  • Allan Pempers
    +2 +1 -1

    Allan Pempers

    Zinātņu akadēmiju vajadzēja iztrenkāt jau 90-ajos gados. No turienes nāca liela daļa čekistu inspirētās tautfrontiešu zarazas.
  • Janis Krukovskis
    0 0 0

    Janis Krukovskis

    Vēsturniekiem jāstrādā neatkarīgi no tā, ko saka Kremlis un ko Saeima vai kāds ministrs. Ja Maskavā arhīvos ir pieejami materiāli, piekļuve kuriem ir nepieciešama, lai mūsu vēstures pētnieki kvalitatīvi veiktu savu pētniecisko darbu, tad vēsturniekiem ir jāsadarbojas.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Meksikas garšas! Tako ar dažādām salsām un vistu

Meksikas garšas! Tako ar dažādām salsām un vistu

Kad ārā ir tik karsti cik Meksikā, ir jāēd tako, un Linda no ”Gatavo 3” ir sagatavojusi tam recepti. Šis ēdiens būs lielisks ne tikai paša vēderam, bet arī atsvaidzinās tavu cienasta piedāvājumu viesiem ballītē.

Tele2 “Gudro māju” apskata un novērtē interjera dizainere Santa Meikulāne

Tele2 “Gudro māju” apskata un novērtē interjera dizainere Santa Meikulāne

Ik nedēļu Tele2 ”Gudrajā mājā” viesojas kāda savā profesijā panākumus guvusi persona. Šoreiz meža biezoknī Gustavu Terzenu apciemoja interjera dizainere, ”Amerikas Arhitektūras balvas 2017″ ieguvēja Santa Meikulāne. Dizainere uzskata, ka tehnoloģijas palīdz ērtāk apieties ar dažādām lietām, tāpēc labprāt apskatīja ”Gudro māju”, lai redzētu, ko no piedāvātajām funkcijām vēlētos iegādāties savai mājvietai.

Lasi vēl