LVC valdes loceklis Strods par uzņēmuma iepirkumiem, iespējams, ziņojis Garkāna firmām

2 komentāri

Par ceļiem atbildīgais uzņēmums “Latvijas valsts ceļi” (LVC) ik gadu iepirkumos sadala ap 270 miljonus eiro. Taču tik augstas amatpersonas kā šī uzņēmuma valdes locekļa Edgara Stroda aizturēšana līdz šim no tiesībsargājošo puses nebija notikusi.

Strodu KNAB tur aizdomās par informācijas nodošanu konkursa dalībniekiem attiecībā uz plānotajiem ceļu būvniecības pasūtījumiem. Aizturēts arī uzņēmējs Armands Zeihmanis. Viņš sēž uz apsūdzēto sola citā “Daimler” kukuļošanas lietā –  noziegumā, kas pastrādāts pirms daudziem gadiem.

“Nekā personīga” rīcībā ir informācija, ka izmeklētājus interesē arī skandalozais autoceļu elektrifikācijas iepirkums, par ko ziņoja arī “Nekā personīga”. LVC par katru cenu gribēja noslēgt līgumu ar firmu “RECK”, lai gan firma par darbiem prasīja divarpus reizes vairāk naudas, nekā LVC šim mērķim bija paredzējuši.

Aizturēto Zeihmani un valsts iepirkumu veiksminieku “RECK” vieno viena lieta. Tie ir saistīti ar būvuzņēmēju Armandu Garkānu, kurš septembra sākumā pabija KNAB būvnieku karteļa lietā.

Autoceļu būvēšanā un atjaunošanā katru gadu tiek ieguldīti divi līdz trīs simti miljonu eiro. Naudu konkursos ceļu būves kompānijām sadala valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi”. Uzņēmuma valdē līdz šim darbojās trīs locekļi. Valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, Mārtiņš Lazdovskis un Edgars  Strods.

Kopš otrdienas uzņēmuma valdē ir vairs tikai divi, jo Edgaru Strodu aizturēja KNAB. Izmeklētāji Strodu tur aizdomās, ka viņš 2017.un 18.gadā ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, iepirkumu pretendentiem nodeva informāciju par VAS plānotajiem iepirkumiem.

“Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange norāda: “Viņa atbildības sfērā bija būvniecības pārvalde, satiksmes organizācijas pārvalde un autoceļu kompetences centrs. Zem būvniecības pārvaldes apakšā ir arī iepirkumu daļa.”

Otrs aizturētais ir uzņēmējs Armands Zeihmanis. Šī nav pirmā reize, kad viņš nonācis korupcijas apkarotāju rokās. Zeihmanis ir apsūdzēts “Daimler” kukuļošanas lietā, kuru jau vairākus gadus skata Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Šajā lietā par kukuļa izspiešanu no autobusu un trolejbusu piegādātājiem un naudas mazgāšanu apsūdzētas vairākas bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra uzticības personas. Zeihmani vaino kukuļu naudas legalizēšanas atbalstīšanā, kopā ar apsūdzēto bijušo “Rīgas satiksmes” padomes priekšsēdētāju Leonardu Teni nopērkot un apsaimniekojot ”Kurhotel Simader” viesnīcu Austrijā.

“Lursoft” dati liecina, ka Zeihmanis jau ilgāku laiku ir cieši saistīts ar ietekmīgā būvuzņēmēja Armanda Garkāna biznesa impēriju. Viņš un viņa ģimenes locekļi bijuši vairākos uzņēmumos, kur patiesais labuma guvējs ir arī Garkāns. Viena no tādām ir SIA “A7 Betons”.

Tajā pašā adresē atrodas arī ceļu būves kompānija “Binders”, kur viens no īpašniekiem ir Garkāns. “Binderam” līdz šim ir ļoti veicies LVC konkursos. 2018.gadā tas ir saņēmis pasūtījumus par 29 miljoniem eiro, un apvienībā ar “A.C.B.” vēl 38 miljonus.  Tas ir trīs līdz četras reizes vairāk, nekā nākamais lielākais pasūtījumu ieguvējs sabiedrība “Igate”. “Binderā” noliedz, ka KNAB būtu par viņiem izrādījis interesei šajā vai kādā citā krimināllietā.

Strods ar Zeihmani ir pazīstami jau no laika, kad strādāja Rīgas domes struktūrās. Edgars Strods no 2000.gada bija Rīgas domes satiksmes departamenta direktora vietnieks. Zeihmanis bija padomdevējs savam armijas dienesta biedram, Rīgas domes priekšsēdētājam Gundaram Bojāram.

No izmeklētāju sniegtās informācijas noprotams, ka Strods savam paziņam Zeihmanim nodevis neizpaužamu informāciju par plānotajiem valsts ceļu būves iepirkumiem. Izmeklētāju nosauktajā laika periodā ceļu finansēšanā gandrīz puse naudas bija no Eiropas Savienības fondiem.

2017. un 18.gadā par Latvijas autoceļu atjaunošanu maksāja arī Eiropa. Ja apstiprināsies KNAB aizdomas, ka konkursi nav bijuši godīgi, tad nauda Eiropai būs jāatmaksā.

2017.gadā ceļu atjaunošanai un izbūvei tērēts 271 miljons eiro, no šīs naudas 110 bija Eiropas Savienības finansējums. 2018.gadā no 285 miljoniem 102 bija Eiropas.

“Nekā personīga” rīcība ir informācija, ka KNAB šajā lietā izmeklē arī savādo autoceļu elektrifikācijas iepirkumu. Arī tajā iezīmējas ar uzņēmēju Garkānu saistītas personas.

2017.gadā LVC izsludināja iepirkumu autoceļu aprīkošanai ar meteostacijām, auto uzskaites punktiem un apgaismojumu, kā arī visu šo iekārtu saslēgšanu vienotā tīklā. Tam bija atvēlēti 3,6 miljoni eiro. Konkursā pieteicās divi pretendenti. Lietuvas kompānija ”FIMA”, kas piedāvāja darbus veikt lētāk par piedāvāto summu. LVC lietuviešus izbrāķēja par it kā nepietiekamo kvalifikāciju. Otrs pretendents bija “RECK”, kas prasīja 8,5 miljonus.

Pretendenti līdz 2018.gada sākumam nikni cīnījās iepirkumu uzraudzības birojā. Tad “FIMA” strīdus pārtrauca, jo uzvarējis citā LVC iepirkumā – par VIA “Baltica” aprīkošanu. Tur sūdzību atsauca “RECK”.

Konfliktu laikā atklājās, ka pirms šī LVC pasūtījuma konkurentus, “FIMA” apakšniekus bija apmeklējis “RECK” projektu vadītājs, bijušais Kandavas mērs no Zaļo un zemnieku savienības Rolands Bārenis.

Uzņēmumā “RECK” nenoliedza, ka Bārenis runājis ar konkurentiem, bet noliedza, ka apgalvojis par drošajām uzvarām. “RECK” īpašniekos arī ir Armands Garkāns. Satiksmes ministrijā LVC valdes locekļa Edgara Stroda aizturēšana bija negaidīta. Līdz šim viņš strādājis labi.

Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Džineta Innusa norāda: “Šis bija vienīgais un galvenais iemesls, kāpēc mēs tieši šodien, ne šodien, bet pieņēmām lēmumu par viņa atbrīvošanu. Jo, ja tādas indikācijas būtu bijušas iepriekš, tāds lēmums jau būtu pieņems pirms tam.”

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauž: “Dažāda veida karteļa struktūras būvniecībā ceļu būvē ne tikai Latvijā pastāv. Tepat kaimiņos Lietuvā arī tika atklāta karteļa vienošanās tieši ceļu būvniecības jomā, tāpēc tas mani nebūt neizbrīna, ka šāda veidā lietas tika kārtotas iepriekš, mūsu uzdevums ir nepieļaut, lai tas turpmāk nenotiek.”

`