LVC grasās iepirkt apšaubāmas vidējā ātruma mērīšanas sistēmas

30 komentāri
LVC grasās iepirkt apšaubāmas vidējā ātruma mērīšanas sistēmas
KASPARS KRAFTS, F64

Latvija ir vienā no pirmajām vietām Eiropā statistikā par smagiem ceļu satiksmes negadījumiem. Viens no efektīviem līdzekļiem autovadītāju disciplinēšanā ir vidējā ātruma kontroles sistēmas bīstamākajos ceļu posmos.

Satiksmes ministrija beidzot ir atradusi 700 000 eiro, lai tās sāktu uzstādīt.  Taču var izrādīties, ka daļa no šīs naudas būs iztērēta nelietderīgi.

Latvijas valsts ceļi konkursā gatavojas prasīt lētākas kameras, kas nav sertificētas Latvijā. Eksperti prognozē, ka tas ļaus apstrīdēt mērījumus, tiesa  var atzīt iekārtas par neuzticamām un tad kameras būs jāmaina. Par to maksājot vēlreiz.

Vidējā ātruma kontroles kameras ir efektīvs līdzeklis strauju autovadītāju nomierināšanai. Tās uzstāda bīstamu ceļa posmu sākumā un beigās. Iekārtas izmēra, kāds ir bijis vidējais ātrums un, ja tas pārsniedz atļauto, auto īpašnieks saņem soda kvīti. Tāpat, kā no pārkāpuma pie foto radara.

Latvijā līdz šim ir bijis viens eksperiments ar vidējā ātruma mērīšanu uz Tīnūžu – Kokneses šosejas. Tas bija veiksmīgs – aprīkotajā posmā smagu avāriju nebija. Tagad Latvijas valsts ceļi ir izskaitļojuši citus bīstamākos ceļu posmus, kur uzstādīs kameras. Tas vairs nebūs eksperiments.

Anna Kononova
AS ”Latvijas valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja

“Kritēriji, pēc kuriem izvērtēja, bija satiksmes intensitāte, kravas transporta īpatsvars, ātruma režīms, kāds tur ir patlaban, arī ceļu satiksmes infrastruktūra kā tāda, kas tur ir pieļaujams, vai tur drīkst apdzīt, vai tur ir pagriezieni un, protams, viens no galvenajiem kritērijiem ir ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējo trīs gadu laikā.”

Latvijas valsts ceļu eksperti  iezīmējuši 16 bīstamākos ceļu posmus. Uzņēmumam iedoti 700 000, lai sāktu šoseju aprīkošanu. Visiem bīstamajiem posmiem ar to nepietiks. Patlaban norit konkurss par infrastruktūras projektēšanu. Tuvākajās nedēļās izsludināšot arī par iekārtu un programmatūras iegādi.

Maijā Latvijas valsts ceļu eksperti apspriedās ar potenciālajiem piegādātājiem. Sapulcē atklājās, ka iepirkuma noteikumi var izgāzt labi iecerēto satiksmes drošības uzlabošanas projektu.

Kaspars Ginters
SIA ”Kemek Engineering”  satiksmes iekārtu eksperts

“Ja visā Eiropā šīs te sistēmas ir metroloģiski sertificētas, citādi būtu vārds pret vārdu. Policija saka, jūs braucāt par ātru, es saku, kā jūs to varat pierādīt? Viņi saka, mums šī te sistēma metroloģiski sertificēta, mēs zinām, ka tie pulksteņi, kas tajās kamerās, ir precīzi. Nu tad pie mums šāda prasība nav. Tas nozīmē, Latvijai juridiskas sekas tādā ziņā, ka jebkurš pārkāpējs varēs šo sodu vēlāk apstrīdēt tiesā un praktiski ar 100% varbūtību tiesa šo sodu atcels.”

Iepirkumu organizētāji no Latvijas valsts ceļiem apspriedē paziņojuši, ka sertifikāciju neiekļaus konkursa nolikumā, jo Latvijā likums to neprasot. Iebildes, ka visā Eiropā šāda prasība ir, ignorēta.

Kaspars Ginters
SIA ”Kemek Engineering”  satiksmes iekārtu eksperts

“Tad ir vēl viena ierēdņu neizdarība, ka šajā jomā ministru kabineta noteikumi ir izstrādes stadijā vēl. Tātad MK noteikumi, kas noteiktu kādas iekārtas būtu nepieciešamas, kādi normatīvi, viņu nav. Un šādā situācijā izsludināt iepirkumu, ir diezgan tā, interesanti. Tur tāds apburtais loks. Mēs interesējāmies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, un viņi saka, par cik noteikumu nav, tad nekādas prasības arī nav. Un pasūtītājs arī tieši tā pat pieiet – mums nekādu noteikumu saistošu nav, mēs to prasību tātad neliekam.”

Latvijas valsts ceļi sola kameru iepirkumu izsludināt tuvākajās nedēļās.  Uzņēmumā ir pārliecināti, ka  valdības noteikumi tam neesot nepieciešami, jo tajos nebūšot definētas prasības iekārtām.

Lai gan maijā apspriedē ar pretendentiem  Valsts ceļi paziņoja, ka iekārtām nebūs jābūt sertificētām, tagad uzņēmuma pārstāve saka, ka tas vēl neesot līdz galam izlemts. Iekļaujot tādu prasību konkursa nolikumā, iekārtas varot izmaksāt dārgāk.

Anna Kononova
AS ”Latvijas valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja

“Patlaban mūsu speciālisti pēta, kāda ir citu valstu pieredze, gan kaimiņvalstīs, gan citās Eiropas valstīs, un konsultējas arī ar tām institūcijām, kuras ir atbildīgas par šo jomu. Ja mēs apskatāmies pieredzi, kāda Latvijai ir, viņa ir ļoti neliela, bet tomēr ir, mums ir bijis šis te pilotprojekts, ko realizēja CSDD uz Tīnūžu šosejas, tajā pilotprojektā ierīces netika sertificētas, un šāda pieredze ir un to ir apstiprinājusi gan Tieslietu ministrija, gan Ekonomikas ministrija savulaik valsts policijai, kura realizēja šo projektu kopā ar CSDD, ka šāda sertificēšana nav nepieciešama.”

Gan Latvijas valsts ceļi, gan policija, kas piemēros sodus, paļaujas uz Ekonomikas ministrijas atzinumu. Ekonomikas ministrija ir atbildīgā par visu mērierīču sertifikāciju.  Ministrijas ierēdņi ir pateikuši ka fotokameras, kas fiksē automašīnu un laiku, valstij nav īpaši jāsertificē. Pie šāda slēdziena viņi nonākuši jau 2018.gadā. Valdības noteikumus par vidējā ātruma kontroles iekārtām gatavo Satiksmes ministrija, taču tā respektē Ekonomikas ministrijas slēdzienu.

Normunds Freibergs
Ekonomikas ministrijas Atbilstības novērtēšanas nodaļas vadītājs

“Tas ko mēs konstatējām un informējām iesaistītās valsts pārvaldes iestādes vēstules formā, tad mēs konstatējām tā, ka mērīšanas process ir process, kurā tiek noteikta vērtība procesa gaitā. Savukārt tas, kas ir vidējā ātruma kontroles tehniskajiem līdzekļiem, mūsu izpratnē tas ir aprēķins, teiksim, no izejošiem vai fiksētiem datiem, pēc kuriem aprēķina transporta kustības vidējo ātrumu. Līdz ar to šajā gadījumām mūsu ieskatā, nav pakļauti, šie tehniskie līdzekļi nav pakļauti metroloģijas jomu reglamentējošam regulējumam.”

Īsāk sakot, ministrija uzskata, ka vidējā ātruma kontroles iekārtas nav uzskatāmas par mērierīcēm. Tomēr šāds secinājums ir apšaubāms. Likumā par mērījumu vienotību teikts, ka valsts kontrolē kustības drošību. Likumā nav uzskaitītas ierīces, kuras valstij būtu jāsertificē, taču nav arī definīcijas, kas ļautu nekontrolēt vidējā ātruma kameras.

Kaspars Ginters
SIA ”Kemek Engineering”  satiksmes iekārtu eksperts

“Tā sāls jau ir tur, ka viens tāds grābeklis jau bija ar foto radariem. Mēs kāpsim pilnīgi uz tā paša virsū, visticamāk.”

Latvijas valsts ceļi ir iecerējuši, ka vidējā ātruma kontroles sistēmas uz Bauskas un Liepājas šosejām sāks strādāt līdz gada beigām.

https://tv3play.skaties.lv/news/neka-personiga,clip-30422

30 komentāri