Komentāri

Šonedēļ noslēdzās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības “Zapad 2017”.

Kopš nākšanas pie varas pirms 23 gadiem Aleksandru Lukašenko diplomātu aprindās sauc par pēdējo Eiropas diktatoru. Viņš ar drošības dienestu palīdzību apkarojis politiskos konkurentus, un konkurences uz prezidenta amatu viņam nav.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pēc kārtējās Lukašenko uzvaras 2010. gada vēlēšanās Minskas ielās izgāja desmitiem tūkstošu demonstrantu. Par piedalīšanos it kā masu nekārtību rīkošanā specvienības arestēja ap tūkstoti opozicionāru, cilvēktiesību aktīvistu, žurnālistu un lielāko daļu prezidenta amata kandidātu.

Eiropas Savienība (ES) pret Baltkrieviju ieviesa sankcijas. Lukašenko un vēl 170 politiķiem, un varai pietuvinātiem uzņēmējiem aizliedza iebraukt Eiropā. No Baltkrievijas atsauca Rietumvalstu vēstniekus.

To izmantoja Krievija. Maskava palīdzēja Lukašenko iepirkt jaunus ieročus armijai, iedeva naudu jaunas atomstacijas būvniecībai, subsidēja gāzes piegādes, palīdzēja stutēt ekonomiku.

Pēc asiņainajiem notikumiem Maidanā un Krimas aneksijas Lukašenko prezidenta pils kļuva par vietu, kur slēdza Minskas vienošanos par mieru Ukrainā. Šobrīd diplomāti Briseles gaiteņos Lukašenko vairs nedēvē par diktatoru un cenšas baltkrievus noturēt tuvāk rietumiem nekā Maskavai.

Edgars Rinkēvičs
ārlietu ministrs (“Vienotība”)

Gadījumā, ja Baltkrievijā būtu varas maiņa, tad, visticamāk, mēs redzētu ļoti nopietnu Krievijas mēģinājumu iegūt vēl lielāku varu šajā teritorijā. Bet es nedomāju, ka mēs varētu nopietni spriest par varas formu maiņu Baltkrievijā. Lielā mērā tas, kas notika pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā (…) nu ir savā veidā arī konsolidējis baltkrievu sabiedrību. Tie procesi, kas notiek tur, nav melni vai balti. Mums ir jāatsakās no pieejas, – ir vai nu balts vai arī melns. Tādā veidā ES pieļāva ļoti nopietnas kļūdas Austrumpartnerības politikā pašā sākumā. Mēs stingri iestājāmies par it kā labajiem tēliem, kas sēdēja cietumos, sasaistījām veselu virkni mūsu iniciatīvas, kaut vai asociācijas līgumu ar Ukrainu, kas varēja tikt noslēgts gadu iepriekš, bet nevis radīt tādu drāmu, jo tikai tāpēc, ka mums kaut kā likās, ka viens cilvēks, kas atrodas cietumā ir atslēga visam. Mēs esam dažus līderus uztaisījuši par baltiem un pūkainiem, un beigās izrādās, ka viņi tādi nav. Tas ir citas Austrumpartnerības valstis, un mēs neesam koncentrējušies tik ļoti pēdējos gados, sevišķi uz atbalstu sabiedrībām un valstīm, kā mēs esam vai nu ļoti atbalstījuši, vai nu ļoti nostājušies pret kādām konkrētām valdībām. Diemžēl pieredze rāda, ka šis ceļš ir kļūdains. Mums ir jābalsta valstu sabiedrības, nevis konkrētas valdības, un mums ir principiāli jāsadarbojas ar valdībām, kādas tās ir.

Arī Latvija strauji atkausējusi attiecības ar Minsku. Kopā ar baltkrieviem rīkosim hokeja čempionātu. Pretēji lietuviešiem, Latvija skaļi neprotestē pret jaunās atomstacijas būvniecību tikai 30 kilometru attālumā no Lietuvas robežas. Minskā savu pārstāvniecību atvēris AS “Latvijas dzelzceļš”.

Jūlijā ielūgumu Aleksandram Lukašenko ierasties Latvijā aizvedis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Šobrīd gan saspringtajā laikā pirms “Zapad” mācībām vizītes gatavošanas sarunas esot iepauzētas.

Edgars Rinkēvičs
ārlietu ministrs (“Vienotība”)

Ielūgums šobrīd ir atvērts. Bet konkrētu darbu pie vizītes plānošanas programmas elementiem nav. Man ir grūti pateikt, kad un vai tas būs dienas kārtībā. Tā būs pašas Baltkrievijas puses izvēle.

NP: Viņi ir teikuši nē? Viņi ir teikuši – varbūt? Jā?

Nē. Šis jautājums ir atvērts. (…) ņemot vērā, ka mēs esam septembrī, šis darbs turpināsies, un es šaubos, ka šogad vēl šāda vizīte ir iespējama.

NP: Nākamgad?

Tas ir jautājums, par ko es šobrīd nevaru spriest. Ja mēs to šobrīd neplānojam, ja mēs sāksim kādā brīdī plānot, tad iespējams, ka jā.

Māris Kučinskis
Ministru prezidents (ZZS)

NP: Vai tā ir taisnība, ka Lukašenko varētu braukt uz Latviju?

Nē, šobrīd nē.

Uldis Augulis
satiksmes ministrs

NP: Vajadzētu viņam braukt uz Latviju?

Ārlietu ministrija ir mums atbildīga par ekonomiskajiem sakariem un ārlietu politiku. Tas ir precīzs jautājums ārlietu ministram.

NP: Jūs par vilcieniem un lidmašīnām. Bet jums tajā jomā, šķiet, tas palīdzētu,

Iespējams, ka kaut kādā veidā arī palīdzētu.

Ansis Zeltiņš
Rīgas brīvostas pārvaldnieks

No ostas viedokļa – es teiktu viennozīmīgi. Mums baltkrievi vienmēr… Sankciju kā tādu vairāk nav. Tas tirgus vienmēr ir bijis… Kā sadarbības partneri viņi vienmēr mums ir bijuši. Tajā skaitā attiecībā uz kravām. Es domāju, ka jebkura šāda vizīte ir pozitīva.

NP: Kā jūs raugāties uz to, ka viņš tiek dēvēts par pēdējo diktatoru Eiropā.

Es īstenībā nevērtēju nekā. Tas, kā vienmēr, ir politiķu spriedums un diplomātu spriedums…

NP: Tur sēž cilvēki par saviem politiskajiem uzskatiem cietumos. Tieši tik vienkārši.

Nu jā. Šajā gadījumā es nevaru atbalstīt vai nevaru teikt, ka, ja kāds tiek sodīts par saviem politiskajiem uzskatiem, ka tas ir pareizi, bet katrā ziņā no tirgus viedokļa – tas var mums patikt, vai tas var mums nepatikt, bet mums ir jāspēj sadarboties ar tiem partneriem, kas mums apkārt ir, un katrā ziņā šīs attiecības uzturēt tik pozitīvas, cik vien ir iespējams.

Latvijas tranzītnozare piesardzīgi raugās uz nesenajiem Krievijas prezidenta izteikumiem, ka baltkrieviem turpmāk naftas produktus vajadzētu vest nevis uz Baltijas valstu, bet Krievijas ostām.

Ojārs Skudra
Latvijas Universitātes asociētais profesors

Tāds spiediens faktiski nozīmētu vairāk to, ka, manā izpratnē, lai pārorientētu Baltkrievijas eksportu kādā nozīmīgā daļā no Baltijas ostām uz Kaļiņingradu, Krievijai vajadzētu veikt tā dēvētos līdzmaksājumus. Jo Baltkrievija viena pati saviem spēkiem vien nebūs gatava pacelt šādu pārorientēšanos. Vai tas ir Krievijas interesēs, – es to tā kā gribētu apšaubīt. Krievijas intereses Baltkrievijā ir ne tik daudz ekonomiska rakstura, bet vispirms jau militāri politiskas.

Pagājušā gada nogalē Latvijā viesojies Baltkrievijas aizsardzības ministrs un premjers. Kolēģiem Rīgā izteikuši ielūgumus ierasties atbildes vizītēs. Kā mums apliecināja premjera birojs, Māra Kučinska brauciens uz Minsku pagaidām neesot ieplānots. Bet aizsardzības ministrs ir gatavs uz Baltkrieviju braukt jau šogad.

Raimonds Bergmanis
aizsardzības ministrs (ZZS)

NP: Tad sanāk tā, ka jau šogad varētu notikt jūsu vizīte Baltkrievijā?

Jā.

NP: Tas tiek gatavots?

Nu redzēsim. Tas ir normāli, ka cilvēks ir ieradies vizītē un dodas atbildes vizītē. Līdzīgi kā nupat vasarā vizītē bija ārlietu ministrs, un tas ir tas veids… Viņi ir mūsu kaimiņi, ļoti daudz dažādu sadarbības projektu, mums ir kopēja robeža, mums ir bijuši daudz un dažādi nepatīkami incidenti – Daugavas piesārņojums. Arī aizsardzības joma. Šī savstarpējā izpratne, situācijas izskaidrošana var samazināt bažas, kas cilvēkiem var rasties.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors uzskata, ka šobrīd ir vislabākais laiks Lukašenko uzņemšanai, jo līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām palikuši vēl vairāk nekā divi gadi. Kā rādot pieredze, – opozicionāru protesti un demonstrāciju izdzenāšanas notiek īsi pirms vēlēšanām, un tajā laikā nekas cits neatliek, kā reaģēt un to visu nosodīt.

Andris Sprūds
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors

Protams, ka te ir jābūt uzmanīgam, kurš tad pirmais steidzas un vai šis lepnums un diplomātiskā stāja paliek… tā teikt, seja netiek zaudēta. Es domāju, ka šeit Lukašenko nebūs vienkārši, jo viņš, protams, ka nekādā gadījumā neieradīsies tur, kur varētu izskanēt kāda kritika pret viņu. Latvijas institūcijām un diplomātiem nav nemaz tik vienkārši. Jo jautājums, – kā Latvijas sabiedrība sagaidītu Lukašenko kungu. Tāpēc man šķiet, ka bija savulaik runa un iespēja par Austrumpartnerības samitu Rīgā. Tas būtu bijis pietiekami adekvāts fons. Tad tomēr sankciju režīms vēl bija. Tagad Austrumpartnerības samits būs Briselē, ES prezidentūra ir Igaunijai. Skaidrs, ka atrast tādu ļoti skaidru kontekstu, kāpēc šī vizīte notiek, tas nemaz nav tik vienkārši.

Lasi vēl