Lukašenko režīms protestiem pēc vēlēšanām gatavojās vairākus mēnešus

Pievienot komentāru

Varas vertikāle ar uzticamiem padotajiem. Tas ir galvenais, kas nodrošinājis Aleksandra Lukašenko režīma noturēšanos pie varas arī divus mēnešus pēc 9.augusta prezidenta vēlēšanām. Neraugoties uz masu protestiem un ārvalstu spiedienu. Ja uzskata, ka Lukašenko vēlēšanu rezultātu nozaga, tad var teikt, ka zādzībai viņš gatavojās laikus un pamatīgi.

Baltkrievijas opozīcija ir palikusi bez spilgtiem līderiem. Lukašenko sekojis loģikai – ja pretinieki sēž cietumā vai ir izsūtīti politiskā trimdā, tad vēlēšanās uzvarēt ir vienkāršāk.

Kad trīs galvenos opozīcijas kandidātus Viktoru Babariku, Valēriju Cepkalo un Sergeju Tihanovski prezidenta vēlēšanām nepielaida,  par līderi, pašai negribot, kļuva Tihanovska sieva Svetlana. Sergeja un Svetlanas Tihanovsku dzīvesvietā notika vairākas kratīšanas. Pirmajās divās neko neatrada. Trešajā izmeklētājiem ”paveicās” – ”paraugkratīšanā” Tihanovska mammas vasarnīcā ”uzgāja” 900 tūkstošus ASV dolāru, naudas skaitīšanas iekārtu un radiostacijas. Tas kalpoja par pierādījumu opozīciju sasaistīt ar ārvalstu ietekmi.

Babariku aizturēja, kad viņa darbavietā “Belgazprombank” sākās varas iestāžu izmeklēšanas par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un naudas atmazgāšanu.

Arī no septiņiem Koordinācijas padomes prezidija locekļiem seši šobrīd ir aizturēti vai atrodas ārzemēs.

Tihanovska, kuru Krievija šonedēļ izsludināja starptautiskajā meklēšanā, pārcēlusies uz Lietuvu. Pirms aizbrukšanas no Baltkrievijas tika publicēts dīvains video, kurā viņa stāsta par it kā plānu doties prom. Vēlāk top skaidrs, ka video filmēts pēc tam, kad Tihanovskai spēku struktūras piedraudējušas izrēķināties ar viņas bērniem.

Sabiedroto Mariju Koļesņikovu dienesti ar varu gribēja izvest uz Ukrainu. Divi viņas kolēģi uz robežas it kā paši ierakstīja un atstāja video ziņojumu, ka dodas prom labprātīgi. Koļesņikova saplēsa pasi. Tāpēc Ukrainā viņu neielaida. Joprojām opozicionāre atrodas izmeklēšanas izolatorā Minskā.

Protestu apspiešana ielās un opozīcijas dalībnieku sišana un aresti – pat augstskolu gaiteņos –  ir tikai redzamā Baltkrievijas politikas daļa. Lukašenko režīms šādam iznākumam gatavojās vairākus mēnešus. Veiktas pārbīdes un izmaiņas dažādās struktūrās. Nomainīta arī specdienestu vadība.

Jūlijā Lukašenko apmeklē četras īpašo specvienību karaspēka daļas. Tajās uzrunā kaujiniekus mudina stiprināt valsts drošību. Brīdina, ka kari aizsākas ar bruņotiem konfliktiem, ko inspirē no ārvalstīm. Oficiālais kanāls ”Belarusj 1” ziņās rāda kā iekšlietu ministrijas specvienība prezidentam demonstrē kā izklīdināt ielu protesta akcijas ar ūdensmetējiem un citu speciālo aprīkojumu.

Jūlijā izveidota jauna valdība. Ministru prezidentu Romānu Golovčenko politikas vērotāji raksturo kā ”premjeru uzplečos”. Viņš gandrīz visu savu darba mūžu pavadījis spēka struktūrās, tāpēc uzticīgi pildīšot prezidenta pavēles. Iepriekš vadījis Valsts militāri rūpniecisko komiteju (”Gos-kom-vojen-prom”).

Par prezidenta administrācijas vadītāju kļūst agrākais Valsts drošības komitejas KGB priekšsēdētāja pirmais vietnieks (Igors Sergejenko). .

Taktiski izmantots arī Covid-19 vīruss. Centrālā vēlēšanu komisija, aizbildinoties ar epidemioloģisko situāciju, ierobežoja novērotāju skaitu iecirkņos.

Galvenajā prezidenta vēlēšanu dienā –  9.augustā iecirknī nevarēja atrasties vairāk par pieciem novērotājiem. Pirmsvēlēšanu dienās – ne vairāk par trim. Kā mums stāsta vietējie žurnālisti, brīvprātīgie centušies iecirkņos notiekošajam sekot līdzi pat caur logiem.

Par novērotājiem kļūst tikai varai pietuvināto arodbiedrību, jauniešu, veterānu organizāciju locekļi. Vēlēšanām netiek pielaista arī EDSO un Eiropas Padomes novērotāju misija, kam būtu jāvērtē procesa godīgums, atlasot novērotājus vai arī vēlēšanu komisijas locekļus.

Sadursme

Atšķirībā no Ukrainas Maidana, kur protestu rīkotāji uzcēla barikādes un saņēma snaiperu šāvienus mugurās, Minskas un citu pilsētu ielās drošības dienesti šādu scenāriju nepieļāva. Pēcvēlēšanu nakts zvērības, kad kaujinieki sita visus pēc kārtas, vēlāk neskaitāmie aresti – tā bijusi Lukašenko režīmam veiksmīgi izvēlēta taktika. Cilvēki ir iebiedēti, plašas masu sacelšanās ar vardarbības elementiem nenotiek. Gājieni un dziesmu dziedāšana turpinās otro mēnesi. Streiko rūpnīcas, protestē sportisti, kuri savulaik aizstāvējuši Baltkrievijas vārdu olimpiskajās spēlēs.

Sākušās tīrīšanas Baltkrievijas diplomātiskajā korpusā pēc tam, kad atsevišķi brīvdomātāji atļāvās izteikt atbalstu protestiem ielās.

paši apgrūtināts vietējo žurnālistu darbs. Vienīgā neatkarīgā televīzija BELSAT bāzēta Polijā. Tās žurnālists. nonāca aiz restēm tieši vēlēšanu dienā. Piedzīvojis OMONiešu sišanas. bet viņam esot vēl paveicies. Citi kolēģi pēc apcietinājumā piedzīvotā pat nonākuši komā.

Lukašenko amatā iecēlis jaunu informācijas jeb propagandas ministru Igoru Lucki. Viņa uzdevums būs nostiprināt valsts kanālus. Bet vietējie iedzīvotāji, kuri atbalsta opozīciju, informāciju iegūst no Polijā bāzētā TLEGRAM kanāla NEXTA. Citā vietnē ar nosaukumu ”Baltkrievijas melnā grāmata” katru dienu tiek izvietota informācija par maskās tērptajiem kaujiniekiem, tiesnešiem, prokuroriem un citu dienestu darbiniekiem, kuri atbalsta Lukašenko režīma rīcību. Publicēti ģiemenes locekļu foto, mājas adreses un pat telefona numuri.

Krievija atbalsts

Vladimirs Putins apgalvo, ka pēc Minskas lūguma ir izveidota ”tiesībsargājošo struktūru rezerve”, ko nepieciešamības gadījumā varētu nosūtīt uz Baltkrieviju, ja situācija kļūs kritiska. Nav skadrs, ko Putins Lukašenko paprasījis apmaiņā pret pusotra miljarda lielo kredītu. VIena no versijām – Minska pagarinās Krievijai līgumu par vairāku militāro objektu izmantošanu savā teritorijā.

Lai režīms izdzīvotu, nepieciešami naftas dolāri. Baltkrievijai svarīgo naftas produktu eksporta aizvirzīšana no Baltijas ostām uz Krieviju pēc ekspertu teiktā nevar notikt bez Kremļa akcepta. Turklāt Krievija iespējams kompensē loģistikas dēļ radušos papildus izdevumus.

Lukašenko palīdz arī Krievijas Krievijas Pareizticīgā baznīca. Augusta beigās tā no amata atstādināja Lukašenko nepatīkamo Minskas metropolītu Pāvelu. Jaunais metropolīts Venjamins etniskais baltkrievs esot lojāls varai – ne velti pirms 5 gadiem saņēmis Baltkrievijas prezidenta prēmiju ”Par garīgo atdzimšanu”.

Bet Maskavas atbalsts Lukašenko ir rezervēts. Kā stāsta baltkrievu žurnālisti – ļoti svarīgs bijis Eiropas lēmums neatzīt viņu par leģitīmu prezidentu. Šobrīd abas puses gaida, kurš izturēs ilgāk.  Režīms vai opozīcija. Ziema būšot izšķiroša. Tihanovskas atbalstītāji cer, ka Lukašeno drīz beigsies nauda. Tas nozīmēs, ka algas nesaņems spēka struktūras. Un iespējams tajā brīdī var  parādīties jauns spilgts līderis arī no režīmam pietuvināto rindām. Tajās esot daudzi, kuri ir pret Lukašenko, bet pagaidām vēl baidās iekļauties opozīcijas atbalstītāju rindās.