LU iegādātu eksperimentālu iekārtu izmanto privātai peļņai

9 komentāri

Pirms mēneša TV3 raidījums ”Nekā personīga” stāstīja par Latvijas Universitātes projektu, kuru finansēja par Eiropas Savienības naudu. Tajā iepirkta iekārta neatbilda pasūtītajam, radot aizdomas par naudas izšķērdēšanu. ”Nekā personīga” noskaidrojuši, ka pretēji Eiropas izvirzītajiem noteikumiem, viens no pētniekiem iekārtu izmantojis naudas pelnīšanai.

Pirms pieciem gadiem Latvijas Universitāte no Eiropas fondiem piesaistīja 600 tūkstošu eiro inovatīvas iekārtas iegādei un eksperimentiem ar to. Tajā bija plānots sadzīves atkritums karsēt 1400 grādos, tā no mēsliem iegūstot vērtīgas izejvielas.

Eiropas fondu finansējumu zinātnei piešķir ar nosacījumu, ka projektā iepirktās iekārtas nedrīkst izmantot naudas pelnīšanai. Tāds ierobežojums saglabājas vēl piecus gadus pēc projekta beigām.

Anita Krūmiņa
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore

“Ir noteikts laika periods arī pēc projekta īstenošanas beigām, kad komerciāliem mērķiem šo iekārtu nedrīkst izmantot, un to mēs arī uzraugām, lai tas notiktu.”

Taču Latvijas Universitātes iekārta figurē kādā Zviedrijas Linneja universitātes pētījumā par pludmalē izskalotu aļģu karsēšanu un pārvēršanu lietderīgos materiālos.

Dmitrijs Poršņikovs
Latvijas Universitātes pētnieks

Dmitrijs Poršņikovs: “Valdis Bisters ir saņēmis uzņēmuma līgumu par 50 000, par jūras izskalotu aļģu pirolīzi. Cik man zināms, tad tas projekts arī ir īstenots.”

“Nekā personīga”: Kā jūs zināt to, ka viņa uzņēmums ir saņēmis naudu?

Dmitrijs Poršņikovs: “Es esmu bijis klāt, kad notikusi vienošanās par darījumu.”

“Nekā personīga”: Tā vienošanās, starp ko viņa notika?”

Dmitrijs Poršņikovs: “Tā notika starp Viljamu Hoglandu un Valdi Bisteru.”

Projektā norādītā Linneja universitātes kontaktpersona profesors Viljams Hoglands uz “Nekā personīga” jautājumu par to, kāda veida līgums tika slēgts par iekārtas izmantošanu, par to liek jautāt Valdim Bisteram. Bisters ir Latvijas Universitātes zinātniskais asistents, kas tika pieņemts darbā tieši gazifikācijas iekārtas projektā.

Valdis Bisters
Latvijas Universitātes pētnieks

“Tas bija atsevišķs projekts ar Linneja universitāti, kuru es realizēju kā juridiskās personas, manas uzņēmējdarbības, pakalpojumu Linneja universitātei, kas bija ārpakalpojums. Tieši sagatavot analītiku par aļģēm Baltijas reģionā. Mēģinājām gazificēt sākotnēji pilnīgi citā iekārtā, bet tur bija nesekmīgi tas viss. Tāpēc analītisko informāciju mēs piedāvājām veikt universitātē ar iekārtu, kas bija šī projekta ietvaros.”

Bisters apgalvo, ka viņa firma SIA “Renteh” naudu no zviedriem saņēma par aļģu savākšanu, apstrādāšanu, nevis iekārtas izmantošanu. Sākotnēji gan esot paredzēta arī gazifikācija, bet citā iekārtā.

Valdis Bisters
Latvijas Universitātes zinātniskais asistents

Līguma summa bija 10 tūkstoši. Ja ir jautājums, kādā sakarā Latvijas Universitātes iekārta tur varētu būt piesaukta, šis līgums neparedzēja nekāda veida šīs gazifikācijas iekārtas izmantošanu. Mūsu sarunu laikā ar Hoglandu mēs runājām par to, ka šīs aļģes varētu piedāvāt Latvijas Universitātei kā papildus kurināmo zinātniskai pētniecībai. Mana kompānija negazificēja aļģes Latvijas Universitātē.

Eiropas fondu naudu gazifikācijas iekārtas iegādei Latvijas Universitātei piešķīra Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Tur Projektu atlases nodaļas vadītājas amatā strādā Agija Bistere, Valda Bistera dzīvesbiedre.

Anita Krūmiņa
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore

Anita Krūmiņa: “Agija Bistere, jā, nodrošināja šīs te šīs programmas projektu vērtēšanu un atlasi.”

“Nekā personīga”: “Fakts, ka viņas dzīvesbiedrs strādā konkrētajā projektā – vai tur saskatījāt kādu interešu konflikta aizdomas?”

Anita Krūmiņa: “Jā, mēs esam vērtējuši arī šo aspektu, un tajā brīdī, kad projekts tika iesniegts, tad Bistera kungs šajā projektā nebija.”

Kad projekts no atlases nodaļas citas atbildībā, Latvijas Universitāte darbam tajā pieņēma Bisteres vīru Valdi Bisteru. Interešu konfliktu aģentūra nesaskatīja. Poršņovs apgalvo, ka Bisters komandā bija ieplānots jau no paša sākuma. Tieši viņa iniciatīvas dēļ projekts vispār tapis.

Dmitrijs Poršņovs
Latvijas Universitātes pētnieks

“2016. gadā universitātē parādījās tāds privātuzņēmējs Valdis Bisters, kas piedāvāja priekšniekam, ka viņš varot dabūt projektus. Jau rakstot projektu, man tika no priekšnieka pateikts ierakstīt projektā cilvēku ar maģistra grādu, kas nebūtu Valdis Bisters, bet ar mērķi pēc tam to cilvēku nomainīt ar Valdi Bisteru. Man bija jāuzraksta cita cilvēka vārdu, uzvārdu ar tādu pašu grādu, lai viņi būtu līdzaizvietojami.”

Valdis Bisters
Latvijas Universitātes zinātniskais asistents

“Nekā personīga”: “Vai atbilst patiesībai tas stāstījums, ka jūs bijāt tas, kas Latvijas Universitātei piedāvāja īstenot tādu projektu un piesaistīt Eiropas fondu finansējumu?”

Valdis Bisters: “Nē, tas neatbilst patiesībai, no kurienes tāda informācija varētu būt radusies? Es tādu faktu neatceros, kādā sakarā jūs to jautājat? Projekts tika apstiprināts 2016. gada beigās, ja nemaldos. Es iestājos doktorantūrā 2017. gada rudenī, un man piedāvāja šo vietu, jo projektā vajadzēja šo doktorantūras studentu, kas varētu viņu aizpildīt.”

Pirms mēneša “Nekā personīga” stāstīja par aizdomām, ka Latvijas Universitātei piegādātā iekārta ir daudz vienkāršāka nekā tas, kas bija pasūtīts un par ko bija samaksāts.
Dmitrijs Poršņovs
Latvijas Universitātes pētnieks

Iekārta bija stipri mazāka nekā bija definēts iepirkuma specifikācijā, piedevām viņa bija uzbūvēta ar kritiskām kļūdām, kas padarīja viņu nelietojamu. Viņa bija dūmu caurlaidīga, bet galvenais, ka tur pazuda vesels bloks, kas ir piesārņojuma kontroles sistēma.

Māris Kļaviņš
Projekta zinātniskais vadītājs

“Nekā personīga”:”Pašā iekārtā bija paredzēts atsevišķs bloks, kas būtu pēc būtības piesārņojuma kontroles sistēma.”

Māris Kļaviņš: “Nē, nebija paredzēts.”

“Nekā personīga”: “Šajā shēmā tur tāds ir.”

Māris Kļaviņš: “Tas ir bloks, kas nodrošina darvu aizvākšanu, tātad arī piesārņojošās vielas, šīs darvas tiek izdedzinātas, izmantojot augstfrekvences karsēšanu. Tas ir tas, kā šis mērķis tiek sasniegts.”

“Nekā personīga”: “Shēmā bija paredzēts vēl viens bloks.”

Māris Kļaviņš: “Nē, nebija paredzēts.”

Projekta zinātniskais vadītājs noliedza, ka iekārtai bija paredzēts trešais, neuzbūvētais bloks. Taču iepirkuma dokumenti liecina, ka par šo iekārtas daļu universitāte ir samaksājusi. Nākamajā dienā pēc “Nekā personīga” sižeta profesors Kļaviņš kolēģiem nosūtīja e-pastu, kurā apgalvo, ka trešais bloks tomēr eksistē.

Māris Kļaviņš
Projekta zinātniskais vadītājs

“Tiek apgalvots, ka projekta rezultātā tapusī iekārta ir uzbūvēta neatbilstoša iepirkuma specifikācijai un tā nesastāv no 3 blokiem. Iekārta ir izbūvēta atbilstoši un sastāv no 3 blokiem, no kuriem nozīmīgs ir gāzu sastāva kontroles bloks. Pašlaik tiek veidota komisija, kas izvērtēs izteikto apgalvojumu patiesīgumu, lai sekojoši būtu iespējams pieprasīt tos atsaukt.”

Komisiju vada Latvijas Universitātes administrācijas vadītājs Andris Sarnovičs. Pagājušajā nedēļā tā pieprasījusi informāciju arī trauksmes cēlējam Poršņovam.

Indriķis Muižnieks

“Nekā personīga“: “Vai tad varat mums apliecināt, ka šī nav komisija, kas radīta, lai, tā teikt, piesegtu…”

Indriķis Muižnieks: “Aizsmērētu acis? Nekādā gadījumā nē, nekādā gadījumā. Tur ir ļoti kompetenti un neiesaistīti speciālisti.”

“Nekā personīga”: “Kāds varbūt ir tas uzstādījums komisijai? Jo skaidrs, ka formāli jau viss ir kārtībā – publikācijas ir, iekārta ir, bet tas, ko mēs sižetā stāstījām, ka tā iekārta nav tas, kas tika pasūtīts, to pārbaudāt?”

Indriķis Muižnieks: “Tieši to jau tā komisija cenšas noskaidrot. Ne jau principā to, ka iekārta ir, to jau visi zina. To, vai tur ir bijis sprādziens vai nav bijis sprādziens. Skaidrs, protams, ka tā iekārta darbojas, un kā eksperimentāla iekārta viņa jau arī tiek mainīta un pilnveidota. Tad jautājums, vai viņa sākotnēji, kad stādīja, bija tāda, kā tas iepirkums ir paredzējis, to tad jāmēģina izsekot visu precīzi.”

Komisijā gribējuši aicināt arī par projektu uzraudzību atbildīgo Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, bet tā jau visu pārbaudījusi un nekādas problēmas neatrada.

Tagad Latvijas Universitāte no Eiropas fondiem saņēmusi vēl 600 tūkstošus eiro, lai turpinātu eksperimentus ar to pašu iekārtu.

9 komentāri