Likumu pretrunas: Valsts īpaši aizsargā par noziegumiem pret valsti notiesātas amatpersonas

0 Komentāru

Amatpersonām, strādājot valsts darbā, jārēķinās, ka informācija par viņiem būs plašāk pieejama. Šobrīd publiskas ir ziņas par īpašumiem un algām, kā arī interešu konflikta pārkāpumiem, par ko soda administratīvi.

Informācijai par amatpersonu noziegumiem arī būtu jābūt publiskai, taču likumos ir pretrunas un bieži šīs ziņas tiek anonimizētas vai citādi liegta piekļuve.

Likumi un to piemērošana ir tik ačgārni, ka sabiedrība var brīvi internetā atrast ziņas par vieglākiem amatpersonu pārkāpumiem, bet  nav iespējams uzzināt pat to amatpersonu vārdus, kas pastrādājuši noziegumus pret valsti – izpauduši noslēpumus vai spiegojuši.

Tiesneši, ierēdņi un amatos esoši politiķi ir pasargāti no vārdu publiskošanas, ja pieķerti noziegumā. Valsts šobrīd īpaši sargā tos, kas izpauduši slepenas ziņas vai noziegušies pret valsti. To paredz spēkā esošie likumi.

Pirms septiņiem gadiem drošības iestādes pieķēra kādu Augstākās tiesas tiesnesi par valsts noslēpuma izpaušanu. Viņa pienākums bija izvērtēt izmeklētāju pieprasījumus noklausīties telefonus un veikt kratīšanas. Tiesnesis brīdināja noziegumā iesaistīto.

Slēgtā procesā soģis vainu nenoliedza. Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja spriedumu. Taču kurš saņēmis sodu uzzināt nevar, jo spriedums ir saīsināts un anonimizēts. Notiesātā vārdu sargā divi noteikumi. Pirmkārt, pēc slēgtiem procesiem spriedums ir bez notikumu izklāsta. Tikai ievaddaļa un sods. Otrkārt, pēc pasludināšanas spriedumi ir anonimizējami – izsvītroti vārdi un personas kodi. Atklāt notiesātā personību Vidzemes priekšpilsētas tiesa atteica.

Augstākajā tiesā uzskata – tā ir pareizi.

Aivars Uminiskis
LR Augstākās tiesas senators

“Pamatoti ir atteikts izsniegt jums šo pieprasīto informāciju, iepazīties ar nolēmumiem par valsts amatpersonas noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts noslēpuma izpaušanu. Šeit netiek pasargāta valsts amatpersona, bet tiek aizsargāts valsts noslēpums. Tās ir ziņas, ko viņš ar savu likumpārkāpumu ir nopludinājis.”

Medijiem zināms, ka notiesātais bija tiesnesis Ervīns Kušķis. Likums par valsts noslēpumu aizliedz ierobežot pieeju ziņām par amatpersonu likuma pārkāpumiem, tomēr Tieslietu ministrijā uzskata, ka amatpersonu sargāšana tiesās ir pamatota, jo to paredz īpašs likums.

Tieslietu ministrija:

”Likums ”Par tiesu varu” vispārēji nosaka lietu materiālu un spriedumu pieejamību, kā arī to publicēšanu internetā. Tātad attiecībā uz tiesas lietu materiālu un spriedumu pieejamību ir speciālā likumā noteikta informācijas pieejamības kārtība.”

Tiesneša un tieslietu ministrijas skaidrojums nozīmē, jo smagāku noziegumu amatpersona pastrādā, jo vairāk likums sargā viņu no sabiedrības. Ziņas par interešu konflikta pārkāpumiem publicē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) – amatpersonu vārdus un amatus. Krimināllietās par kukuļņemšanu spriedumu pasludina atklātā tiesas sēdē, kur vārds un uzvārds ir zināmi. Pēc tam ir pieejams anonimizēts spriedums. Taču verdiktos par noziegumiem pret valsti  nodarījumu apraksta un motīvu nav, arī vainīgā persona paliek noslēpumā. Šādai likumu interpretācijai nepiekrīt Saeimā.
Andrejs Judins
Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība)

“Ja mēs runājam par noziedzīgiem nodarījumiem un, ja valsts amatpersona iesaistīta un atzīta par vainīgu, nu kā var slēpt vārdu un uzvārdu. Es saprotu, ka ne visi piekritīs, bet, manuprāt, šeit nav nekā slēpjama.

Juris Jurašs
Saeimas juridiskas komisijas priekšsēdētājs (Jaunā Konservatīvā partija)

Juris Jurašs: “Diemžēl praksē nācies novērot un pietiekami bieži gan drošības iestādes, vai tie kuri strādā ar valsts noslēpumu objektiem, šo normu tulko daudz savādāk, iespējams, nekā to ir sākotnēji iecerējuši likumdevēji. Un šobrīd es gribu teikt tā, ka tieši šo normu piemērošanā ir lielākā problēma, nevis tajā, ka šīs normas būtu neskaidri vai nesaprotami definētas likumā.”

Nekā personīga: “Vai to amatpersonu vārdiem būtu jābūt pieejamiem, kuri ir pieļāvuši nelikumīgu rīcību?”

Juris Jurašs: “Nu pilnīgi noteikti tie nevarētu būt noslepenoti, ja vien tur nav jautājums par to, ka kaut kādā veidā pati lieta ir saistīta ar kādu slepenu faktu, un šīs personas atklāšana var kaitēt valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Mans viedoklis, ir ka šīm personām ir jābūt atklātām, nevar būt tā, ka šo personu identitāte ar kaut kādiem izdomātiem pseidoiemesliem tiek slēpta no sabiedrības, un kā es teicu, likumdevējs skaidri un gaiši ir noteicis, ka šī informācija nevar tikt atzīta, pirmkārt, par slepenu.”

Bijušais KNAB operatīvais darbinieks Juris Jurašs ir apsūdzēts valsts noslēpuma izpaušanā. Viņš savulaik žurnālistiem atklāja, ka tā dēvētajā ”Latvijas dzelzceļa” kukuļošanas lietā piedāvāts kukulis, viņš par to ziņojis, taču iestādes vadītājs Jaroslavs Streļčenoks nerosināja izmeklēšanu. KNAB uzstāj, ka ziņas par kukuļa piedāvājumu bija operatīvā informācija, tātad valsts noslēpums. Tobrīd Juraša un Streļčenoka starpā bija nesaskaņas. Vidzemes priekšpilsētas tiesa Jurašu attaisnoja. Spriedumu apstrīd prokuratūra. Kas notika tiesas zālē, zina ierobežots personu loks.

Juris Jurašs
Saeimas juridiskas komisijas priekšsēdētājs (Jaunā Konservatīvā partija)

“Es personīgi būtu bijis ļoti, ļoti ieinteresēts, lai sabiedrība redzētu, cik absurdi var tikt interpretētas lietas, kas, kā jau teicu, likumā melns uz balta ir noregulētas. Tādas, kas nevar būt par valsts noslēpumu.

Juraša gadījums ir izņēmums, kad žurnālisti par kriminālprocesu uzzināja no viņa paša vai citām ieinteresētajām personām. Arī Vidzmes priekšpilsētas tiesa respektēja sabiedrības intereses zināt un izskaidroja, ka Jurašs slēgtajā procesā attaisnots, jo viņa izpaustā informācija neesot iegūta, veicot operatīvo darbību.

Zane Studente
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese

”Šā brīža regulējums, liedz jebkurā kriminālprocesā atklāt personas identitāti, tajā skaitā arī amatpersonas identitāti. Vienlaikus jāatzīst, ka sabiedrība un mediji dažkārt jauir informēti par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret amatpersonu un inkriminētā noziedzīgā nodarījuma būtību, jo personas, kuras veic valstiskas funkcijas tiek pakļautas lielākai sabiedrības uzmanībai. Uzskatu, ka informācijai par amatpersonu noziegumiem, neatklājot valsts noslēpuma objektu, būtu jābūt atklātai.”

Ja noziegumos pret valsti aizdomās turētais nav politiska persona,  par procesu neuzzina ne žurnālisti ne sabiedrība. Līdz spriedumam amatpersonu sargā nevainīguma prezumpcija, bet pēc tam valsts noslēpums un datu aizsardzībā balstīti tiesas noteikumi par anonīmiem spriedumiem. Krimināltiesību eksperts Judins atzīst, ka pareizi tas nav.

Andrejs Judins
Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība)

“Ja valsts vārdā kāds atzīts par noziedznieku, kāpēc vārds, uzvārds var kļūt par noslēpumu?Es saprotu, ka amatpersonas, kuras sauc pie atbildības, nu, jā, tad viņi uzreiz atceras un atgādina, ka viņi ir cilvēki, ka nevajadzētu runāt par tādām lietām.”

Ierēdņu atsaukšanās uz personu datu aizsardzību amatpersonu spriedumos var izrādīties nepamatota. Datu valsts inspekcijā skaidro, ka Eiropas datu regula neaizliedz publiskot amatpersonu vārdus, ja vien tam ir leģitīms mērķis.

Jekaterina Macuka
Datu valsts inspekcijas direktore

“No datu aizsardzības viedokļa ir svarīgi saprast mērķi. Kāpēc tiem spriedumiem jābūt publiski pieejamiem, kādu mērķi mēs sasniegsim kā sabiedrība, un pēc būtības tam labumam, jo datu regula paredz, ka jūs varat apstrādāt datus, sabiedrības vajadzībām un publisko interešu dēļ. Ja jums ir kāda sabiedrības interese, publiskās intereses, un tas ir noteikts normatīvajos aktos, tad tas ir iespējams.”

Ar slepenās informācijas aizsargāšanu strādā Satversmes aizsardzības birojs un Valsts drošības dienests. Iestādēs uzskata, ka vairumā gadījumu amatpersonu vārdu var publiskot.

Satversmes aizsardzības birojs:

”Ņemot vērālikuma ”Par valsts noslēpumu” 5.panta 4.punktā noteikto, kaaizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību,SAB ieskatāpieļaujama arī plašāka noteiktu personas datu publicēšana, ja tam ir leģitīms mērķis.”

Valsts drošības dienestā desmit gadu laikā uzsākti 18 kriminālprocesi par iespējamu valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, divi kriminālprocesi par iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības un 31 kriminālprocesi par iespējamu neizpaužamu ziņu izpaušanu. Vairākas no šīm lietām šobrīd atrodas tiesās, taču informācija, kas tās ir par amatpersonām un kāds ir viņu nodarījums, ir zināms tikai atsevišķos gadījumos.

Likums par valsts noslēpumu paredz, ka amatpersonu pārkāpumi nevar būt valsts noslēpums. Tātad arī spriedumiem par pielaides atteikšanu valsts noslēpumam būtu jābūt publiski pieejamam. SAB noteikti tajā būtu ieinteresēts, jo tad amatpersonas nevarētu melot, ka nezina par ko viņām pielaide atņemta.

Projektu līdzfinansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem.

0 Komentāru