2 komentāri

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti centās labot prezidenta Raimonda Vējoņa izbrāķēto likumu par lauksaimniecības zemju pirkšanu. Zemkopības ministrija deputātus brīdināja, ka prasību zināt latviešu valodu, iegādājoties zemi, visdrīzāk neatbalstīs Eiropas Komisija. Tomēr deputāti to atstāja spēkā.

Ja kas ir kļuvis patiesi dārgs, tad tā ir lauksaimniecības zeme. pirms 10 gadiem hektārs maksāja aptuveni 100 latus. Tagad zemi pārdod jau par 5000 eiro, Zemgalē vēl dārgāk.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Brīvu lauksaimniecībai izmantojamu zemju trūkst un tās, kuras piedāvā tirgū, ir pieejamas par cenām, pie kādām ar lauksaimniecību nodarboties var sanākt neizdevīgi. Ceraukstes pagastā pie Bauskas šosejas zemi pārdod par 9000 eiro hektarā. Tikpat par hektāru arī Kroņaucē. Bēnē lauksaimniecības zemi tirgo par 10 000 eiro hektārā. Jaunmārupē 8 hektārus var dabūt pa 100 000 jeb 12 000 eiro hektārā.

Šobrīd ir risks, ka lauksaimniecības zemes cena augs vēl. Eiropas Komisija Latvijai pieprasījusi atcelt prasību par lauksaimniecības izglītību, iegādājoties zemi, kas bija spēkā pēdējos pāris gadus. Iespējas pirkt zemi plašākam cilvēku lokam var vēl vairāk palielināt tās cenu. Visvairāk lauksaimniecības zemes ir nepieciešamas esošajiem zemniekiem darbības paplašināšanai.

Ar ideju pircēju loku ierobežot, pieprasot latviešu valodas zināšanas, pie deputātiem nāca Zemnieku saeima, redzamākā un ietekmīgākā zemnieku sabiedriskā organizācija. Tās ieņēmumi pērn pārsniedza 300 000 eiro no biedru naudām, zemnieku ziedojumiem, valsts dotācijas un Eiropas projektiem. Organizācija pārstāvot 600 zemniekus, arī lielos zemes īpašniekus. Tāds ir arī organizācijas vadītājs Juris Lazdiņš. Viņa saimniecības apgrozījums pārsniedz miljonu. Lazdiņš ir viens no pieciem zemkopības kooperatīva LATRAPS vadītājiem. Kooperatīva apgrozījums ir 228 miljoni eiro. Saeimas piekrita Zemnieku organizācijas priekšlikumam.

Juris Lazdiņš
Zemnieku saeimas priekšsēdētājs

Jāsaka kopumā, ka nebija viegli ar šiem grozījumiem, nebija arī sākotnēji izpratnes no deputātu puses, bet nu beigās mēs varam būt gandarīti.

Likuma galvenie virzītāji Saeimā bija ZZS deputāti Armands Krauze un Edgars Putra. Putras ģimenei ir saimniecība Durbē, Krauze ir Latvijas Biškopības biedrības vadītājs. Pārtikas nozare kļuvusi globāla un esot bažas, ka starptautiskie koncerni Latvijas zemi izpirks, ja Latvija nenoteiks kādu jaunu ierobežojumu.

Armands Krauze
Tautsaimniecības komisijas deputāts (ZZS)

Nu, mūsu nacionālās intereses ir, lai šis likumprojekts ir stingrāks, respektīvi, ka tie, kas pērk Latvijā lauksaimniecības zemi, lai viņi zinātu latviešu valodu un argumenti ir, ka lauksaimniecība ir augsta riska nozare, tātad tur ir riski, kas ir saistīti ar darba drošību, tur ir riski, kas ir saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un tur ir riski, kas ir saistīti ar pārtikas apriti un pārtikas nekaitīgumu.

Pret valodas zināšanu prasību jau sākumā iebilda Zemkopības ministrija. Ja Eiropas Komisija ir bijusi pret speciālo izglītību, tad vēl jo mazākas cerības esot iegūt akceptu prasībai zināt latviešu valodu.

Ringolds Arnītis
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs (ZZS)

Tas, ko mēs, no savas puses, esam norādījuši Saeimas tautsaimniecības komisijas sēdēs, ka uzstādīt to kā pamatnosacījumu, ka tas rada diezgan lielu risku, ka Eiropas Komisija mums varētu pārmest šo, ka tas nav saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem. Tas ir tas, ko mēs esam darījuši zināmu.

Jānis Dūklavs
Zemkopības ministrs

Tas jau arī ir tas, par ko es runāju attiecībā, ka nav jau obligāti tam īpašniekam jābūt, nu kā pats tikko teici un jāvada darbi. Es varu nopirkt zemi un darbus man vadīs agronoms, ja tā būs saimniecība. Pēteris. Pēteris. Jā, un kādas problēmas? Nekādas.

Prezidents Raimonds Vējonis likumu neizsludināja, jo tajā iebalsotas absurdas un neizpildāmas normas, piemēram, pienākums valsts valodu zināt juridiskām personām.

Pret likumu iebilda arī Zviedrijas vēstnieks Latvijā – Hendriks Landerholms. Viņš bija Saeimā pierunāt Augustu Brigmani un Solvitu Āboltiņu latviešu valodas prasību nepieņemt. Sevišķas iebildes vēstniekam bija pret prasību valodu zināt zemnieku saimniecības īpašniekiem. Latvijā daudzas lauksaimniecības zemes pieder zviedru pensiju fondiem. Vienā dienā varot izrādīties, ka visiem fonda ieguldītājiem Zviedrijā būs jāzina latviešu valoda.

Hendriks Landerholms
Zviedrijas vēstnieks Latvijā

(NP: Vai viņi izprata jūsu bažas?) Es domāju, ka viņi saprata manas bažas, bet kā jau vienmēr politikā ir ne tikai dažādi viedokļi, bet dažādi redzējumi un dažādas intereses. Un dienas beigās politiķi cenšas izbalansēt.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisijas vairākums, neraugoties uz prezidenta iebildumiem un brīdinājumiem atkal atgriezās pie prasības par valodas zināšanām zemju pircējiem. Deputāts Putra pat iesniedza vēl stingrāku priekšlikumu, ka zemi drīkstēs pārdot tikai Latvijas zemniekiem. Šo ierosinājumu gan neatbalstīja.

Anrijs Matīss
Tautsaimniecības komisijas deputāts (Vienotība)

Nu tagad mēs pilnīgi skaidri redzam, kāds ir likuma mērķis un priekšlikumu iesniedzēju mērķis. Un mērķis nav Latvijas zemi Latvijas zemniekiem, bet mērķis ir Latvijas zemi Latvijas lielajiem zemniekiem. Skaidri saprotam, ka Latvijas zemi varēs iegādāties tie, kas jau ir strādājuši, jaunus cilvēkus šajā tirgū laist iekšā nevarēs, mēs esam atsijājuši jau ar valodas prasībām tikko ārzemniekus, tagad mēs atsijājam arī vietējos, kuri nodarbojušies ar zemkopību, ja. Līdz ar to, kas notiek, ja ir ierobežotas iespējas nopirkt, krītas cenas. Cenas krītas, lielie zemnieki tiek pie zemes klāt, bet tie nabadziņi, kas spiesti savu mantoto zemi un savu paaudzēs mantoto zemi pārdot, dabū par to zemi grašus.

Papildus deputāti arī paredzēja plašas tiesības pašvaldību zemes komisijām. Tās varēs pieprasīt no potenciālā zemes pircēja interviju un prezentāciju par to, ko īpašumā darīs.

Pašvaldību komisijās ir plaši pārstāvēti zemkopji. Piemēram Krustpils komisiju vada novada deputāts Mārtiņš Felss, kurš ir arī lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Kuziks” vadītājs. Šajā kooperatīvā savukārt darbojas viens no Zemnieku saeimas valdes locekļiem Arturs Akmens.

Pļaviņu novada komisijā strādā domes deputāts un zemnieku saimniecības “Iesalnieki 1” īpašnieks Ansis Saliņš. Valsts prezidents iebilst pret pārāk plašu pilnvaru piešķiršana vietējām zemes komisijām.

Kristīne Jaunzeme
prezidenta juridiskā padomniece

Tekstā bija pietiekami daudz pretrunu. Tas varēja radīt pamatu, ka ir patvaļīga lemšana pašvaldību komisijās par to, vai tad potenciālajam pircējam ir tiesības iegūt zemi īpašumā vai nav. Var būt gan lauku tūrisms, var būt platību uzturēšana noganīšanai, tur var būt arī lauksaimnieciskā ražošana. Un, ja prasa visiem prezentēt lauksaimniecisko ražošanu bez jebkādiem kritērijiem liekot normas pretī, ka tur var būt arī atteikums, nu tas tomēr nepamatoti ierobežo privātpersonu tiesības. Tas pašvaldības komisijas nostāda ļoti dīvainā situācijā. Jo nav tiesiskā pamata, uz kā atteikt.

Ingmārs Līdaka
Saeimas deputāts (ZZS)

Man vienmēr uz šīs zemes komisijas tiesībām atteikt zemes iegādi vienmēr bijušas zināmas bažas par šī te lēmuma apstrīdamību, neapstrīdamību. Raugiet, ja es vēlēšos iegādāties to zemi, es zemes komisijai uztaisīšu tādu prezentāciju un aiznākošajā gadā apsolīto burkānu vietā iestādīšu, nezinu, ķirbjus, ja. Kas man par to būs? Nekas. Un līdz ar to, par ko mēs šeit runājam.

Kāds ZZS deputāts Nekā personīga atzina, ka Saeima, balsojot par likumu, skaidri apzinās, ka Eiropa to noraidīs. Taču, kamēr Brisele izvērtēs, paiešot pusotrs gads. Tikmēr prasība zināt latviešu valodu būs spēkā un pietikšot laika izdomāt, kādu jaunu ierobežojumu, arī zemes cena necelšoties.

TOP komentāri

  • SO.
    +2 +2 0

    SO.

    Peļņai no zemes un mežiem jānonāk valsts budžetā, vismaz daļai, lai ārzemnieki, kas pārmaksā mūsējos,to dara.
  • Dulklavs
    +2 +2 0

    Dulklavs

    Lieta nonākusi līdz briesmīgam absurdam , zemes reforma izgāzusies, jo ne jau bijušie īpašnieki vai mantinieki tika atbalstīti,bet pat apmuļķoti , piem. ar k.sertifikātiem, toties nelikumīgi balstīta bij. noziedzīgās varas 'sarkanā' nomnenklatūra, daudzi no kuriem pa lēto tika pie lielām zemes platībām

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl