Lielākā daļa jaudīgo “LDz” lokomotīvju iznomātas uzņēmumam, kam īpašniekos ir bijušā dzelzceļa šefa Magoņa sieva

9 komentāri

Pirms četriem gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja ”Latvijas dzelzceļa” (“LDz”) prezidentu Uģi Magoni. Viņa mašīnas bagāžniekā atrada, iespējams, igauņu miljonāra Oļega Osinovska dotu pusmiljonu eiro. Īsi pirms tam “LDz” no Osinovska firmas bija nopircis četras jaudīgas lokomotīves. No 11 šī paša modeļa lokomotīvēm, kas ir “LDz” īpašumā, septiņas ir iznomātas privātam uzņēmuma, kur par mazākuma akcionāri nesen kļuvusi Magoņa sieva.

1998. gadā politikā ienāca Ainārs Šlesers. Viņa dibinātā “Jaunā partija” tika Saeimā, bet bija mazākā frakcija parlamentā. Partijas sarakstā bija arī Uģis Magonis, viņš netika ievēlēts. Partija pajuka, bet Magonis palika uzticīgs Šleseram – kandidēja Rīgas domes vēlēšanās gan no viņa Jaunās kristīgās partijas 2001. gadā, gan no Latvijas Pirmās partijas saraksta 2005. gadā.

Šajā pašā gadā, satiksmes ministra Šlesera laikā, Magonis kļuva par “LDz” valdes priekšsēdētāju. Amatu viņš saglabāja līdz 2015. gadam, kad KNAB Magoni aizturēja par pusmiljona eiro kukuļa ņemšanu no igauņu miljonāra Oļega Osinovska.

Prokurore uzskata, ka Magonis kukuli saņēma par četru 80. gados Ukrainā ražotu lokomotīvju iegādi. Kopumā “LDz” pieder 11 tieši tādas pašas lokomotīves. Lielākā daļa no tām ir iznomātas privātai firmai “Baltijas tranzīta serviss” (BTS).

Šāda modeļa un vecuma lokomotīve maksā vidēji divus miljonus eiro. ”LDz” koncernā ar kravu pārvadājumiem nodarbojas uzņēmums ”LDz Cargo”. Tomēr lokomotīves iegādājās cita koncerna firma – ”LDz ritošā sastāva serviss”. To gan ir vairāk nekā vajadzīgs pašam dzelzceļa koncernam. No 11 tikai četras lokomotīves nomā ”LDz Cargo”, bet septiņas – privātais uzņēmums BTS. Par katru lokomotīvi ”LDz ritošā sastāva serviss” no abiem iekasē līdzīgu nomas maksu – no 200 000 līdz 300 000 eiro gadā.

Šīs lokomotīves ir Ukrainā ražotā sērija “2TE116”. Salīdzinājumā ar citiem padomju laika ražojumiem tās patērē mazāk degvielas, spēj vilkt garākus sastāvus. Pirms desmit gadiem Latvijā tādu nebija, bet tad politiskā saspīlējuma dēļ strauji kritās Krievijas kravu tranzīts uz Tallinu, radās iespēja tikt pie lietotām “2TE116” no Igaunijas. Pirmie tās iegādājās privātais uzņēmums BTS.

BTS vairāk lokomotīvju nepirka, jo tas biznesam bija pārāk riskanti. Talkā nāca ”Latvijas dzelzceļš”. Tā meitasuzņēmums ”LDz ritošā sastāva serviss” 2011. gadā nopirka sešas tādas pašas lokomotīves. Vienu iznomāja ”LDz Cargo”, bet pārējās – privātajam BTS. Divus gadus vēlāk nopirka vēl vienu, 2015. gadā – četras. Galu galā no 11 jaudīgajām ”LDz ritošā sastāva servisa” pirktajām lokomotīvēm septiņas izmanto privātais uzņēmums.

Veiksmīgā uzņēmuma BTS lielākais īpašnieks ir “Rīgas tirdzniecības osta”. Tā pieder bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm, ar Aivaru Lembergu saistītām personām un kompānijas vadītājam Ralfam Kļaviņam.

Savukārt mazākuma īpašniece kopš 2018. gada sākuma ir bijušā “LDz” vadītāja Uģa Magoņa sieva Anastasija Magone. Savu ietekmi uz to, kuras lokomotīves ”LDz ritošā sastāva serviss” pirka un kam tālāk iznomāja, Magonis noliedz. “”Baltijas tranzīta servisā” mana sieva ir akcionārs, bet es tur neko nedaros. Pa Lietuvu daros, jā, bet pa Latviju – es neko. Es nesekoju, kam viņi izīrēja, – galvenais, lai viņi izīrē tur, kur ir ekonomika un viss pārējais.”

Lokomotīvju apkope ir stingri regulēta. Papildus ikdienas apkopei, regulāri jāveic trīs veidu tekošie remonti. Tad seko kapitālais remonts. To izmaksas var būt no dažiem desmitiem tūkstošu līdz pat pusmiljonam eiro. Privātais nomnieks BTS maksā tikai par pirmo remontu, bet pārējos sedz ”LDz ritošā sastāva serviss” kā lokomotīvju īpašnieks. Turpretim ”LDz Cargo” savām lokomotīvēm tekošos remontus apmaksā pats. Par laiku, ko lokomotīve pavada remontā, privātais nemaksā nomas maksu, bet ”LDz Cargo” – gan.

“Gan “LDZ Cargo”, gan “Baltijas tranzīta serviss”, saņemot kalkulāciju, viņiem ir obligāti nosegtas izmaksas. Abiem diviem ir vienāds piecenojums. Vienīgais, atšķirība ir tā, ka “LDZ Cargo” maksā uzreiz par tiem remontiem, kas ir tajā gadā ieplānoti – tā mums tā tradīcija te ir izveidojusies -, savukārt “Baltijas tranzīta serviss” amortizē viņu visā lietošanas laikā. Viņiem tur ir noteiktas apņemšanās. Cenas, es gribētu teikt, ir vienādas abiem diviem,” atklāj “Latvijas dzelzceļa” viceprezidents Aivars Strakša.

Tranzītbizness ir ienesīga un arī politizēta nozare. Ar kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu nodarbojas tikai trīs kompānijas. Valsts uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” pieder “LDz Cargo”. ”Baltijas tranzīta serviss” lielākoties pārvadā kravas uz Rīgas ostu un līdz šim baudījis nozares politiskās vadības labvēlību. “Baltijas ekspresis” ved kravas uz Ventspili, un tā padomi vada Rūdolfs Meroni.

Apgrozījumi: ”LDz Cargo” 275 miljoni eiro, ”Baltijas tranzīta serviss” 50 miljoni eiro, ”Baltijas ekspresis” 39 miljoni eiro.

Pašreizējais “LDz” prezidents Edvīns Bērziņš amatā tika iecelts ZZS satiksmes ministra Ulda Auguļa laikā. Bērziņa vadība jauno satiksmes ministru Tāli Linkaitu neapmierina. Pirms mēneša Linkaits izteica neuzticību “LDz” valdei un aicināja uzņēmuma padomi no amata atbrīvot Bērziņu un divus valdes locekļus. Ministrs apgalvoja, ka informāciju nosūtījis arī KNAB.

“Latvijas dzelzceļa” vadība šonedēļ uz ministra paziņojumu atbildēja ar vēršanos policijā pret Linkaitu par neslavas celšanu.

Informāciju par lokomotīvju nomu ”Latvijas dzelzceļa” koncernam pieprasījis arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens. Viņš “Nekā personīga” apliecināja, ka nākamnedēļ ar saņemto informāciju iepazīstinās pārējos komisijas deputātus un lūgs atbalstu tās nodošanai policijai.

Nu jau mēnesi ”LDz” padome atliek lemšanu par to, vai uzņēmuma valde, kam ministrs izteicis neuzticību, būtu jāatbrīvo no amata. Tā vēlas sagaidīt divu neatkarīgu auditu rezultātus, kas būs gatavi augustā. Padomi vada ”Latvijas valsts ceļu” priekšnieks Jānis Lange, tajā strādā Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Maldups, kā arī neatkarīgs eksperts no akadēmiskās vides Aigars Laizāns. Piektdien padome paplašināta ar vēl diviem locekļiem – ilggadējo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru un uzņēmēju Reini Cepli.