Levits: Nevaram pieļaut kādu nopietno mediju slēgšanu – jābūt preventīvai atbalsta sistēmai

8 komentāri

Valsts prezidents Egils Levits slavē Latvijas sabiedrību. Neskatoties uz dažiem incidentiem, viņaprāt, ar situāciju tiek galā gan valdība, gan mediķi, gan iedzīvotāji.

Skaidrs, ka šāda krīze vēl nav piedzīvota, tā atšķiras no jebkā, ko esam piedzīvojuši iepriekš. Prezidents uzsver, ka jāpalīdz sociāli neaizsargātajiem un varbūt nav jāskatās tik stingri, vai visi nodokļi ir samaksāti, bet jākoncentrējas uz galveno – visiem kopā sagaidīt brīdi, kad atkal atsāksies brīva kustība un atdzīvosies ekonomika.

NP: Prezidenta kungs, kā jums veselība?

Levits: Ar veselību man viss ir kārtībā. Vēlu arī visiem veselību.

NP: Jūs vadāt Nacionālo drošības padomi un jums ir zināms par dažādu dienestu darbu. Piekrītam, ka šobrīd nav jēgas meklēt vainīgos, kāpēc nebija nopirktas maskas, dezinfekcijas līdzekļi, medicīnas aprīkojums. Kopīgiem spēkiem visiem jāstrādā. Bet kādus secinājumus varam izdarīt un kādas kļūdas nepieļaut, atskatoties uz vīrusa krīzes sākumu?

Levits: Es domāju, ka lielas kļūdas netika pieļautas. Paskatīsimies uz pasaules karti. Kā attīstās vīrusa situācija pasaulē. Un mēs varam redzēt, ka Latvija savā ziņā ir saliņa, kur vīruss nav ticis pārāk tālu. Pateicoties iedzīvotāju lielas daļas disciplīnai un sapratnei par šo situāciju. Un pateicoties tam, ka Valdība ir apsteidzoši un konsekventi turpinājusi savu politiku šī vīrusa ierobežošanai.

NP: Strādāt attālināti nevar policija un ugunsdzēsēji, bet daudziem šis ir jauns atklājums, kas pārveido arī darba ikdienu. Vai krīzes apstākļos redzat vietas un veidus kur un kā būtu nepieciešams modernizēt valsts pārvaldi? Iespējams, kādas funkcijas samazinot.

Levits: Tur kur ir iestrādnes, tur situācija ir labāka. Jo šīs iestādes var ātrāk piemēroties. Es domāju, ka pēc zināma laiciņa visas iestādes šim jaunajam režīmam piemērosies. Kas kā mēs visi ceram nebūs pārāk ilgstošs. Bet pēc šīs situācijas beigām, protams, mums būs zināmas iemaņas un iestrādnes kādā veidā mēs varam pastiprināti digitalizēt mūsu valsts pārvaldību un tam būs paliekošs efekts.

NP: Ietekmīgo valstu līderi un arī Valdis Dombrovskis no Briseles ekonomikā zīmē sliktus un ļoti sliktus scenārijus. Kā pareizāk būtu valstij pārgrupēt savus spēkus un palīdzēt uzņēmējiem, lai šo krīzi pārdzīvotu ar pēc iespējas mazāk sāpīgiem zaudējumiem?

Levits: Šī krīze ir nevis tādēļ, ka ekonomika attīstījusies nepareizā virzienā. Vai ir bijušas samilzušas ekonomikas problēmas. Tas nav šīs krīzes iemesls. Krīzes iemesls ir pavisam vienkāršs un banāls. Ka mēs nevaram brīvi kustēties. No 8 miljardiem Zemes iedzīvotāju apmēram pusei ir ierobežota kustības brīvība. Un šīs krīzes uzdevums ir iesaldēt ekonomiku, iesaldēt uzņēmumus, iesaldēt darbavietas, lai pārziemotu, lai pārdzīvotu šo vīrusa pandēmijas laiku. Un tas pavisam cits uzdevums kā līdzšinējās krīzēs, kur bija jāreformē un strukturāli jāreformē ekonomika. Šodien nav nepieciešams strukturāli reformēt. Šodien ir nepieciešams iekonservēt ekonomiku. Un šo pasākumu jēga ir palīdzēt pirmkārt uzņēmējiem un otrs uzdevums – palīdzēt mājsaimniecībām, palīdzēt ikvienam cilvēkam.

NP: Par sociāli mazaizsargātajiem un daudzbērnu ģimenēm – pašreiz viņiem palīdz tikai gudras pašvaldības ar ēdienu un pārtikas pakām. Piemēram, mums zvana cilvēki, kuru bērniem Rīgas skolās bijušas brīvpusdienas. Šobrīd tās netiek nodrošinātas un tam klāt vecāki palikuši bez darba. Vai un kā valstij būtu pašvaldībām jāpalīdz?

Levits: Tas atkal pieder pie pašvaldību labās prakses. Un es zinu ļoti daudz pašvaldības, kas piegādā pusdienas skolniekiem.

NP: Bet Rīga ir puse Latvijas un te tas nenotiek. 

Levits: Rīgā ir problēma. Jo, kā saprotams, Rīgu patlaban pārvalda administratori un tie ir diemžēl konstatējuši, ka Rīgas saimniecība beidzamos gadu nav bijusi tā labākā. Jums taisnība – arī Rīgai vajadzētu domāt par šo jautājumu.

Es gribētu minēt divus piemērus, ja mēs runājam par atbalstu mājsaimniecībām un cilvēkiem. Tam vajadzētu pievērst uzmanību. Viens ir, ka būtu dīkstāves regulējaumā būtu jāņem vērā arī apgādājamo skaits. Ja, piemēram, cilvēks ir vieninieks un viņam ir 75% līdz maksimāli 700, tas ir labs regulējums. Bet, ja viņam tomēr ir apgādājamais – viens, divi, trīs bērni, varbūt vēl kāds cits apgādājamais, tad tomēr šeit būtu nepieciešams lielāks atbalsts.

Otrs – ir daudzi uzņēmumi, kas nav nomaksājuši nodokļus vai līdz galam nav nomaksājuši nodokļus. Bet dīkstāves pabalstu saņem viņu darbinieki un to uzņēmumu darbinieki, kuri nav samaksājuši vai nav pilnībā samaksājuši nodokļus, tur dīkstāves pabalsts pagaidām nepienākas. Un es domāju, ka šeit jāmaina regulējums, jo darba ņēmējs parasti nav atbildīgs par to, ka darba devējs uzņēmējs nav samaksājis nodokļus.

Pēc krīzes pozitīvs blakus efekts no šī dīkstāves pabalstu regulējuma būtu tas, ka daudzi uzņēmēji  būs spiesti iziet no pelēkās zonas. Jo tagad ir skaidri redzams, kuri maksā un kuri nemaksā.

NP: Par informācijas atklātību šajās dienās. Valdības darbam sekot līdzi nav iespējams. Viss notiek attālināti. Informācijas aprite ir kontrolēta. Zinot, cik negribīgi valsts un pašvaldību iestādes sniedz informāciju žurnālistiem, vai jūsuprāt nebūtu jādomā, piemēram, publiskot ārkārtas iepirkumus?

Levits: Attiecībā uz rezultātu – jā, noteikti. Un pēc tam jāskatās pēc iespējas, kur tas savietojams ar ārkārtas procedūru, ir jāpublisko.

Laikā, kad mediķi notiekošo salīdzina ar karu, informācijas pieejamība un uzticamas ziņas ir svarīgākas kā jebkad agrāk. No tā šobrīd iespējams ir atkarīgas pat cilvēku dzīvības. Šobrīd teju visas amatpersonas apjēgušas, ka mediju darbs ir svarīgs. Bet mediji, īpaši privātie ir bankrota priekšā. Ko Latvijai nozīmētu vairāku mediju slēgšana?

Mēs nevaram pieļaut situāciju, ka kādu nopietno mediju slēdz. Jo pēc tam atgūt šo nišu un telpu būs ļoti grūti. Tādēļ mums jābūt jau preventīvai atbalsta sistēmai medijiem, kuriem ir tas nopietnais ienākumu kritums. Mans ierosinājums būtu – ja jau reklāmu ienākumi mazinās, tad valsts varētu izvietot šajos medijos sociālo reklāmu, kam ir vēl zināma papildus jēga.

Mediji noteikti pieder pie stratēģiskajām nozarēm. Tā pat kā policija, robežsargi, medicīnas sistēma. Tur pieder arī mediji. Un mediju sistēma ir jāatbalsta. Kultūras ministrs ir sagatavojis priekšlikumus 3,7 miljonu eiro apmērā, kas uz visa fona nav pārmērīgi daudz. Bet es vēlreiz uzsveru – tā ir stratēģiska nozare, kas noteikti ir jāatbalsta.