“Latvijas Valsts meži” neiekasē 4,7 miljonus eiro, kas būtu jāsaņem par kūdras purvu iznomāšanu uzņēmējiem

21 komentārs
“Latvijas Valsts meži” neiekasē 4,7 miljonus eiro, kas būtu jāsaņem par kūdras purvu iznomāšanu uzņēmējiem
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Latvija ir bagāta ar kūdras purviem, taču jau divdesmit gadus tiek spriests, ka sabiedrības ieguvums no tā ir nesamērīgi mazs. Kūdras ieguves vietas iznomātas uz desmitiem gadu par cenu, kas neatbilst tirgus vērtībai.

Tam bija jāmainās no 2015. gada, kad pēc garām diskusijām valdība pieņēma noteikumus par veco neizdevīgo nomas līgumu indeksēšanu, lai maksa par valsts resursa izmantošanu tuvotos tirgus cenai. Valsts kontrole decembrī atklāja, ka nav noticis kā plānots. Zemkopības ministrija un “Latvijas valsts meži” vēl trīs gadus pēc noteikumu stāšanās spēkā nomas maksas nav paaugstinājusi, līdz ar to valsts kasei iet garām 4,7 miljoni eiro.

“Latvijas valsts meži” ir bagātākais no valsts uzņēmumiem. Tas apsaimnieko ceturto daļu Latvijas teritorijas. Zāģē un stāda valsts mežus, iznomā tos medībām, kā arī pārdod smilti un granti no saviem karjeriem. Uzņēmuma ienākumi pēdējos gados ir ap 200-300 miljoniem eiro gadā.

Uzņēmums ļoti rūpējas par savu tēlu. Tajā strādā vismaz septiņi sabiedrisko attiecību cilvēki, tiek algoti arī speciālisti no malas. Valdība tam ik gadus ļauj ap četriem miljoniem eiro sadalīt ziedojumos sportam, kultūrai un sociālajiem projektiem. Nepilns miljons ziedojumu tiek arī meža nozares atbalstam. Latvijā grūti atrast meža nozares ekspertus, kas nebūtu saņēmuši finansējumu no uzņēmuma.

“Latvijas Valsts mežu” akciju turētājs ir Zemkopības ministrija. Tās vadībā no 2002. gada pārsvarā bijuši Zaļo un zemniekus savienības (ZZS) ministri. Tagad vadību pārņēmis Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības (NA).

“Latvijas Valsts meži” no 2000. gada apsaimnieko arī valstij piederošos purvus. Tajos privātas kompānijas iegūst ap 60 procentiem no visas Latvijā izraktās kūdras, līdz šim maksājot par to smieklīgi mazas summas.

Liela daļa valsts purvu ar ilgtermiņa līgumiem iznomāta 1990. gados. Firmām par kūdras ieguvi jāmaksā tikai zemes noma – 1,5% zemes kadastrālās vērtības, kurā nav iekļauta kūdras vērtība.

Par nepieciešamību mainīt valstij neizdevīgos nosacījumus spriests jau no 2000. gadu sākuma. 2014. gada pavasarī Laimdotas Straujumas valdība nolēma, ka nomas maksa jāpaaugstina līdz 6% kadastrālās vērtības, bet no 2015. gada 1. janvāra visos vecajos līgumos purvu nomas maksu jānosaka atbilstoši tirgus cenai. Lai pasargātu uzņēmējus no nesamērīga izmaksu pieauguma, likumā paredzēta indeksācija – nomas maksu drīkst paaugstināt tikai par 20% gadā, līdz tā sasniedz tirgus cenu. Tobrīd šķita, ka problēma ir atrisināta.

Inga Vilka

Inga Vilka
Valsts kontroles padomes locekle

“Kopš 2015. gada, kad normatīvais akts paredzēja uzsākt indeksāciju, tā netika uzsākta laikus un attiecīgi – šī nomas maksa, kas tiek iekasēta, ir zemāka, nekā to paredzēja normatīvais akts. Ja mēs skatāmies ar mūsu aplēsēm, tad līdz 2019. gada beigām neveicot šo indeksāciju jeb, pareizāk sakot, neuzsākot šo indeksāciju laikā, nav gūti 1,6 miljoni eiro, nav “Latvijas Valsts mežu” ieņēmumos šī daļa, un tālāk viņi maksātu ar dividendēm valsts budžetā, tad attiecīgi tā ir ietekme uz valsts budžetu, bet, tā kā indeksācija ietekmē šo nomas maksu līdz tam brīdim, kamēr sasniedz sertificēta vērtētāja noteikto tirgus vērtību, tad arī turpmāk, ja netiek pārskatīts, līdz tam brīdim, kad tiks sasniegts visos līgumos šī sertificēta vērtētāja noteiktā nomas maksa, vēl netiks gūti 3,1 miljons eiro.”

Celt cenas līgumos bija “Latvijas Valsts mežu” uzdevums. Taču nomas maksas paaugstināšana jeb indeksācija uzsākta ar trīs gadu novēlošanos tikai 2018. gadā. Revīzijā Zemkopības ministrijā un “Latvijas Valsts mežos” Valsts kontrole konstatēja, ka valsts mantas apsaimniekotāji nemaz nezina, cik daudz atradnēs iegūstamas kūdras valstij pieder, kā arī ierēdņi gadiem ilgi nav sekojuši līdzi, cik daudz no tās ir pārdots un nav arī stratēģijas, kā ar derīgajiem izrakteņiem rīkoties nākotnē.

Laikā, kad valdība nomas maksas paaugstināšanas noteikumus pieņēma zemkopības ministrs bija “zaļzemnieks” Jānis Dūklavs. Nu jau gadu viņš vairs nav ministrs un  detaļas par notikumiem ar purvu nomu ir piemirsis.

Jānis Dūklavs

Jānis Dūklavs
Saeimas deputāts, bijušais Zemkopības ministrs (ZZS)

“Ja jūs man prasāt konkrēti, vai bij tur tādas diskusijas par to, nu es nevaru jums pateikt ne jā, ne nē. Tiešām, daudz dažādas diskusijas ar mežiniekiem ir bijušas un tas ka ir jāmaksā nomas maksa par purva izmantošanu, tas noteikti bija, zinu arī ka par samaksu lielumu ir gājusi runa savā laikā, cik tam vajadzētu būt, manuprāt, jau visos šajos jautājumos ir kaut kāda metodika vajadzīga, kā tad to rēķināt, jo visi purvi nav vienādi. Un katrā purvā šīs iespējas izmantot šo kūdru ir dažādas. Es nezinu, ka manā laikā būtu stiprināta kāda metodika, kā tas tiks darīts, skaņota ar vides ministriju varbūt ar citām ministrijām, es jums negribu teikt ne jā ne nē, neatceros, ka būtu tā noticis. (NP: Bet katrā ziņā tas nebija tāds ļoti aktuāls jautājums, par ko jums ļoti sāpētu galva?) Noteikti, ka nebija pats aktuālākais jautājums par metodiku par visu to. Kā jūs ziniet mums visu laiku runas gāja par biotopiem. Par tiem – jā, tur nāca un runājāmies.”

Pirms valdība lemj par noteikumu pieņemšanu, tos apspriež un saskaņo ministriju valsts sekretāri. Viņi arī ir atbildīgi par to izpildi. No 2007. gada Zemkopības ministrijā šo amatu ieņem Dace Lucaua.

Dace Lucaua

Dace Lucaua
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre

“Nebija valstij ne metodikas, ne īsti kārtības, kāda veidā strādāt ar tām zemes dzīlēm. Bija līgumi noslēgti par teritorijām, kuras iznomāja priekš izstrādes līguma cenas nav mazas, bet tie līgumi, tie vieni ir ļoti daudzus gadus atpakaļ slēgti, viņus nevar tā voluntāri “Latvijas valsts meži” vieni paši viņus lauzt. Līdz ar to tā problēma radās. Salīdzinot ar blakus valstīm tā cena nav zemākā, par kādu tika iznomātas šīs platības. Tādēļ arī valsts kontroles viedoklis ir 1,6 miljoni, un mēs nevaram parakstīties zem tāda skaitļa. (NP: Bet kāds tad ir tas jūsu skaitlis?) Izstrādāsim metodiku un sarēķināsim! Es jums vēlreiz saku, tas nav iespējams tā vienkārši pateikt, kas tur īsti ir apakšā. Ir kaut kādai sistēmai jābūt, kā to uzskaitīt! (NP: Varbūt tā ir jūsu atbildība, jūs esat valsts sekretāre jau cik gadus un visa šī perioda laikā jūs droši vien nācāt šeit tā pat kā šodien apspriest ministru kabineta noteikumus, un tas rezultāts – pieci gadi pagājuši un nekas nav.) Nu, protams, kaut kādā mērā tā ir mana un valsts kopumā atbildība, jo tie ir valsts resursi. Mēs, protams, esam šīs platības nodevuši lietošanā un apsaimniekošanā valsts mežiem, tur ir sava grāmatvedība, sava finanšu bāze, kas uzskaita un strādā ar to jautājumu. (NP: Latvijas valsts mežu atbildība?) Nu, jautājums droši vien ir nodots prokuratūrai, līdz ar to tad tās atbildības varēs vērtēt!””

“Latvijas Valsts mežos” uzskata, ka nomas paaugstināšana vecajiem līgumiem ir gandrīz vai veiksmes stāsts. Trīs ceturtdaļas purvu nomnieku ir ārvalstu investori, bet  procesu izdevies novadīt tā, ka nav bijis jāiet tiesāties.

Trīs gadu kavēšanās esot attaisnojama, jo grūtības radījusi prasība noteikt tirgus cenu. Īpašuma vērtētāji nav spējuši to izdarīt. Kļūda esot, ka vērtētāji nav pieaicināti noteikumu rakstīšanā. Lai gan uzņēmums piedalījās noteikumu apspriešanā vairāku gadu garumā, tas nevarot būt atbildīgs par laikus nepamanīto problēmu.

Edvīns Zakovics

Edvīns Zakovics
A/S ”Latvijas Valsts meži” valdes loceklis

“Mēs jau nebijām šo noteikumu izstrādātāji, mēs bijām viens no dalībniekiem. Turētājs šiem noteikumiem bija finanšu ministrija, un viņas paspārnē šie noteikumi notika.”

Valsts kontroles revīzijas ziņojumus vienmēr izvērtē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Pirms nedēļas deputāti uzklausīja revidentu atskaiti par atklāto Zemkopības ministrijā un “Latvijas Valsts mežos”. Komisijas sēdē lielā skaitā ieradās lobiju organizāciju pārstāvji. Darba devēju konfederācija, Arodbiedrību savienība, Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Meža un koksnes apstrādātāju organizāciju vadītāji. Deputātu klātbūtnē likuma neizpildīšanā vainotie  pārmeta Valsts kontrolei nekompetenci, faktu sagrozīšanu un uzbrukšanu kūdras nozarei kopumā. Tas nokaitināja valsts kontrolieri.

Elita Krūmiņa

Elita Krūmiņa
Valsts kontroliere

“(NP: Ja ir pieņemts normatīvais akts, kurš skaidri nosaka to, ka ir jāveic indeksācija. Kas būtu jādara Valsts kontrolei?) Jāsaka: jā, mīļie, jūs drīkstējāt nepildīt Ministru kabineta noteikumus. Ja bija kādas problēmas, ja to nevarēja darīt. Es, man šķiet, to atgādinu n-to reizi šeit, tad ir jāgroza normatīvais akts. Nevis jādara tas, ka tiek ignorētas normatīvā akta prasības. Un pie tam šī informācija par to, kādas tika darbības netika veiktas un plānotas un tamlīdzīgi, nav atrodamas nevienā nedz atskaitē, nedz pārskatā, nedz kādā citā informatīvā materiālā. Mēs tikai tagad klausāmies visu to, ka visu šo laiku, ka te tika domāts un kas te tika darīts.”

Labi purvi un zemas izmaksas veicinājuši kūdras industrijas attīstību. Latvijas ražotāji ir starp līderiem pasaulē. Dārzkopībai un stādu audzēšanai nepieciešamo kūdras substrātu eksportē uz Vāciju, Nīderlandi, ASV un strauji augošo Ķīnas tirgu. Latvijā paliek tikai daži procenti no saražotā.

Līdz 2015. gadam purvu nomnieki par zemu cenu dabūja labu resursu. Tagad, kad purvu īpašnieks – valsts – sāk prasīt arvien vairāk, aug neapmierinātība. Tā kā maksa par purva izmantošanu nav atkarīga no iegūtajiem kubikmetriem, miljonu bizness  nonāk nejaušības varā. Ja ir sausa un gara vasara, firmas purvā spēj savākt vairāk kūdras un pašizmaksa ir zema. Ja trāpās lietaina, tad ir zaudējumi, jo purvā strādāt nevar.

Ingrīda Krīgere

Ingrīda Krīgere
Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle

“Tajā brīdī, kad metodika tapa, arī mēs ierosinājām, ka varētu maksāt šo nomas maksu pārrēķināt uz iegūtajiem kubikmetriem jeb tonnām, kā mēs atskaitāmies Valsts vides dienestam, un maksāt tīri pēc fakta, cik konkrēti ieguvējs ir ieguvis. (NP: Ko saka jūsu sarunu partneri, ierēdņi vai “Valsts meži”, kāpēc nevar pāriet uz kubikmetru sistēmu? Ir kāda argumentācija saprotama?) Es domāju, ka šajā gadījumā jebkurš vēlas plānot savus ienākumus, un arī valsts vēlas plānot šos ienākumus, neskatoties ne uz ko. Šajā gadījumā šo risku iznes kūdras ieguvējs, tātad ražotājs.”