1 komentārs

Pirms gada Nekā personīga informēja, ka vairākas Latvijas augstskolas un koledžas aktīvi pievilina ārvalstu studentus ar iespēju iegūt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā. Šis bizness strauji uzņēma apgriezienus. Interesentu skaits bija mērāms tūkstošos. Drošības iestādes brīdināja, ka tādus apjomus ir grūti izkontrolēt. Īpaši, ja pašas augstskolas neuztraucas, ka studenti ierodas arī no tādām valstīm, kuras ir tā dēvētajā ”bīstamo valstu sarakstā”. Šonedēļ Latvijas Biznesa koledžai, kas bija īpaši nodevusies ārvalstnieku piesaistīšanai, atņemta akreditācija. Skolas darbā atklāti daudzi pārkāpumi. Par tiem savu sašutumu Izglītības ministrijai izteikušas pat vairāku valstu vēstniecības, kuru pilsoņi apmānīti.

Mācību maksa pret iespēju uzturēties Eiropā. Tieši tik vienkāršu, bet ienesīgu biznesa modeli bija izvēlējusies Latvijas Biznesa koledža.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pirmos pārkāpumus izglītības kvalitātes kontrolieri pamanīja pirms dieviem gadiem. Tolaik koledža no studēt gribētājiem ārzemēs, vēl pirms bija zināms – varēs viņi braukt uz Latviju un mācīties vai arī nevarēs -, prasīja naudu dokumentu kārtošanai un mācību maksu. Izglītības ministrija, Valsts prezidenta kanceleja, vēstniecības sāka saņemt vēstules no caurkritušajiem ārvalstniekiem. Sūdzības identiskas – skola naudu iekasējusi, jaunietim braukšana uz Latviju atteikta, bet samaksāto naudu viņš atpakaļ nesaņem.

“Es teikšu vienkārši – nav labi krāpties. Mēs visi runājam par izglītību kā eksportpreci, bet eksportprecei tā ir ļoti slikta reklāma, ko piedāvāja šī koledža,” teic izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

Uz jautājumu, vai taisnība, ka draudējis starptautisks skandāls, ņemot vērā vēstniecību iesaistīšanos, viņš atbild: “Nu, to es mēģināju saudzīgi pateikt. Ka krāpties nav labi. Skolā veica ārkārtas akreditāciju, un secinājums bija skarbs – mācību kvalitāte nav atbilstoša. Akreditācija tāpēc atņemta.”

Juris Zīvarts

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors

Studentiem, tas sarežģī dzīvi. Jo jāsaprot to, ka studēt viņi drīkst, bet valsts atzītu dokumentu viņi īsti nesaņems.

Latvijas Biznesa koledža atrodas vēsturiskā mājā, kur savulaik bija Valsts kontrole. Te zem viena jumta dibinātas vēl citas mācību iestādes ar skanīgiem nosaukumiem – Rīgas 1. vidusskola, Eiropas tālmācības augstskola. Tās visas saistītas ar diviem izmanīgiem biznesmeņiem – Sergeju un Viktoru Pasternakiem. Agrākais koledžas direktors Normunds Gūtmanis iepriekš publiski aizstāvēja skolas īpašniekus. Šobrīd viņš piekrītot sarunai ar Nekā personīga apstiprina, ka skolā ar naudas lietām valdījusi liela neskaidrība.

Normunds Gūtmanis

Bijušais Latvijas Biznesa koledžas vadītājs

Ar studentu uzņemšanu nodarbojās citi cilvēki. Tika radīts atsevišķs SIA “University”. Latvijas Biznesa koledža ar SIA “University” noslēdza līgumu par studentu vervēšanu angliski un krieviski runājošās valstīs. Es un mācībspēki strādājām ar tiem studentiem, kas fiziski atbrauca vai arī kas studēja tālmācībā. Tā tas tika nodalīts. Var jau būt, ka bija tāda naiva iecere – lūdzu nejauciet divas lietas – Latvijas Biznesa koledžu un SIA “University”. Bet, ņemot vērā, ka īpašnieki tie paši, vienas un tās pašas telpas – mūsdienās 2+2 māk saskaitīt jebkurš.

Nekā personīga rīcībā ir divu Indijas jauniešu sūdzības mūsu Izglītības ministrijai. Abās ir runa par 741 eiro lielu maksu, ko studētgribētāji koledžai maksājuši, lai tā viņu vietā palīdz sagatavot nepieciešamos dokumentus. Viens no Indijas pilsoņiem samaksājis arī studiju maksu 1600 eiro apmērā, ko šobrīd nevar atgūt.

Firmu īpašniekus nevar ne sazvanīt, ne arī sastapt skolas telpās. Nesen SIA “Rīgas Biznesa koledža” nomainīta valde. Amatā iecelts Kaspars Mālers. Viņš ir arī direktors autoskolā ”Mustangs”. Tā arī pieder vienam no brāļiem Pasternakiem. Jaunais valdes loceklis un arī jaunais skolas direktors ar televīziju runāt nevēlas.

Nils Sautiņš, Rīgas biznesa koledžas vadītājs: “Es neesmu šobrīd pilnvarots runāt. (NP: Kurš var jūs pilnvarot?) Valde. Jūs varat atsūtīt jautājumus e-pastā.”

E-pastā koledžas vadītājs sola turpināt tiesāties ar valsti. Ja tiesāšanās nevedīsies – skola centīsies kārtot akreditāciju no jauna. Tikmēr internetā joprojām ir atrodamas vairākas mājaslapas, kur redzama Latvijas Biznesa koledžas simbolika un krievu, angļu, ķīniešu un citās valodās jauniešus aicina apgūt augstāko izglītību Latvijā. Tomēr neskaidrie finanšu darījumi bijusi tikai viena no bažām, kas piesaistīja izglītības kvalitātes uzraugu uzmanību.

Normunds Gūtmanis

Bijušais Latvijas Biznesa koledžas vadītājs

Un pēkšņi akreditācijas sēdes laikā ierodas Ārlietu ministrijas pārstāvji, Drošības policijas pārstāvji. No PMLP. Un šīs sēdes laikā pasaka – tieciet galā ar ārzemniekiem un tad runājiet par jaunām licencēm un akreditācijām – tas bija ļoti skaidrs signāls, ka vai nu strauji mainiet savu darbību, vai arī būs milzu problēmas…

Pēc pēdējiem datiem uz šā gada janvāri no trešajām valstīm studēt uz Latviju ieradušies 2817 cilvēku. Divu gadu laikā to skaits pieaudzis par tūkstoti.

Starp studentiem bijuši arī tādi, kuri pēc dažu nedēļu mācībām Latvijā pēkšņi gluži vienkārši pazuduši nezināmā virzienā. Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei oficiālā statistika par šādi aizbēgušajiem studentiem nav liela. Bet Izglītības kvalitātes valsts dienests neizslēdz, ka šo ārvalstnieku skaits varētu būt krietni plašāks.

Santa Jonāte

PMLP pārstāve

Šādu gadījumu konstatēts ļoti maz. Nesenā pagātnē bijis gadījums no Somijas, kad students ir uzturējies Somijā. Viņam bija uzturēšanās atļauja reģistrēta Latvijā. Protams, viņš tika atgriezts atpakaļ valstij un robežsardze tālāk ar viņu strādāja.

Juris Zīvarts

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors

(NP: Nebija tādi gadījumi, kad studenti, latviski sakot, ”paņem pēdu” un aizbraukuši no Latvijas?) Mēs tādus gadījumus nekonstatējām. Iespējams. Ņemot vērā faktu, ka bija šis lielais atskaitīto skaits… Uzņēma noteiktu skaitu, un ap 70% tiek atskaitīti studiju lietas nenokārtojuši. Tas ir iespējams. (NP: Jautājums, kurš sekoja līdzi, ka viņi visi paņēma čemodānus un aizbrauca mājās. Vai neaizbrauc uz Berlīni un Parīzi.) Jā, protams. (NP: Jo tas fakts, ka PMLP saka, ka ir tikai viens tāds gadījums, tas vēl neko nenozīmē. Var būt tādas situācijas, par kurām mēs nemaz nezinām.) Neapšaubāmi var būt šādas situācijas. Nu, tas jau ir citu iestāžu kompetenču ietvaros izvērtēt, kur ir šie studenti palikuši.

 

Kārlis Šadurskis

Izglītības un zinātnes ministrs

Tad, kad kāda persona ārvalstnieks ir zaudējis uzturēšanās atļauju Latvijā, tad tie, protams, ir mūsu valsts budžeta izdevumi… (NP: Kurus ir sarūpējusi šī te augstskola, sanāk tā?) Tieši tā. (NP: Tad ir sanācis tā, ka šīs augstskolas dēļ ir nācies tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai varētu izvest cilvēkus no Latvijas?) Jā. (NP: Daudz tādu gadījumu ir bijis?) Es nerunāšu par skaitļiem. Jo es nezinu, cik tālu par to drīkst runāt un cik tālu tā ir visiem pieejama informācija un kur jau klasificēta informācija. (NP: Bet tādi gadījumi ir bijuši.) Jā – ir bijuši.

 

Kā vēsta Pilsonības migrāciju lietu pārvalde, pagājušā gada laikā Latvija izdevusi 295 izbraukšanas rīkojumus. 22 no tiem izsniegti studentiem no Uzbekistānas, Azerbaidžānas un Indijas, kuriem jau bija anulētas uzturēšanās atļaujas un kuri laikā nebija izceļojuši no Latvijas.

Bet Latvijas Biznesa koledžā šobrīd nav skaidrības ar 130 studentu likteni. Vairāki no viņiem ir iestājušies citās mācību iestādēs. Tiem studentiem, kuri to nebūs izdarījuši, pēc mēneša no Latvijas būs jāaizbrauc. Jaunas uzturēšanās atļaujas studentiem no Latvijas biznesa koledžas pārvalde neizsniedz.

TOP komentāri

  • Zane
    +2 +2 0

    Zane

    Kvalitātes kontrolieri pārkāpumus pamanīja pat pirms dieviem! Malači!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl