Latvija saņems jaunos pretgaisa aizsardzības radarus, kas ļaus pamanīt zemu lidojošus objektus

0 Komentāru
Latvija saņems jaunos pretgaisa aizsardzības radarus, kas ļaus pamanīt zemu lidojošus objektus
FOTO: LETA

Dažādi analītiskie pētniecības centri novērojuši, ka pirms Varšavas samita pēdējo nedēļu laikā Krievija izvērš plašu kampaņu pret NATO. Vienlaikus notiek dažādas slēptas militāras operācijas, ko pamanījuši gan dienesti ASV, gan Skandināvijas valstīs.

”ASV veido militāro ielenkumu ap Krieviju un gatavojas karam”, ”Militārais konflikts starp Rietumiem un Krieviju kļuvis neizbēgams”, ”Amerikas militāristi diktē savu dienaskārtību Eiropā”, ”Amerikāņi radījuši slepenus ieročus, kas ļaus no attāluma kontrolēt cilvēku smadzenes”.

Šādus un līdzīgus, brīžiem pat fantastikas romānu cienīgus, izdomājumus no Krievijas medijiem savos iknedēļas pārskatos apkopojuši Eiropas Savienības analītiķi no organizācijas East StratCom Task Force. Gan ES, gan NATO pētnieki secina, ka, tuvojoties Varšavas samitam, dezinformācijas apjoms par it kā Rietumu agresiju pret Krieviju dienu no dienas pieaug.

Foto

Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors

Protams, Varšavas samits neapšaubāmi ir viens no Krievijas propagandas mašinērijas mērķiem. Tas ir skaidri redzams, un es domāju, ka šīs informācijas apjoms par šo notikumu pieaugs un būs virknē dažādu stratēģiju no Krievijas puses kā cilvēku apziņā iekrāsot šo notikumu.

Plašu Krievijas kampaņu piedzīvo arī Zviedrija un Somija, kas domā par iestāšanos NATO. Zviedrijas Drošības policija SAPO atklājusi, ka Krievijas izlūkdienesti aizvien aktīvāk izspiego dažādus militāros un civilos objektus, lai atrastu vājās vietas, ko varētu izmantot dažādu sabotāžu rīkošanā.

Iespējams, sakritība, bet īsi pirms 25. maijā Zviedrijas parlaments balsoja, ka NATO spēki varēs izmantot Zviedrijas armijas bāzes un ostas, notika vairāki starpgadījumi. Hakeri uzbruka septiņu Zviedrijas lielāko laikrakstu interneta vietnēm. 19.maijā it kā tehnoloģisku sarežģījumu dēļ vairākas stundas tika paralizēta gandrīz visa Zviedrijas gaisa satiksmes kontroles sistēma.

Zviedrijas teritorijā netālu no Krievijas pierobežas pēkšņi pārstāja darboties trīs nozīmīgi mobilo sakaru apraides torņi.

ASV militāristi pēdējā gada laikā novērojuši pastiprinātu Krievijas kuģu un zemūdeņu aktivitāti vietās, kur okeāna un jūras dzīlēs atrodas svarīgi sakaru kabeļi. Kā atsaucoties uz anonīmiem avotiem militārajās aprindās raksta ”The New York times”, Krievijas nesen uzbūvētais kuģis ”Yantar”, kas it kā paredzēts zinātniskiem pētījumiem, ilgāku laiku novērots Gvantanamo līcī. Vietā, kur zem ūdens atrodas vairāki stratēģiski nozīmīgi sakaru kabeļi. Krievijas mediji ziņo, ka kuģu būvētavā Kaļiņingradā šonedēļ svinīgā ceremonijā sākts būvēt otrs šāds spiegu kuģis.

Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs 

Jebkura aktivitāte – zemūdeņu klātbūtne pie kabeļiem, vai Krievijas kuģi, kas parādās pie mūsu ūdeņiem, lidmašīnas vai pēkšņi notiekošās mācības – viss ir uztverams nopietni. Tas, ka mums liekas, ja tā vai cita ziņa ir ierasta, tad mēs šīs ziņas vienmēr uztveram nopietni.

Arī NATO pētniecības centra STRATFOR pētnieki analizējuši Krievija pastiprināto interesi par komunikāciju infrastruktūru, kas nodrošina, piemēram, interneta, mobilos un satelīta sakarus. Pētnieki atsaucas uz Krievijas darbībām Krimā, kad tur armija pārņēma kontroli pār telekomunikāciju un interneta sakariem.

Neoficiāli ziņojumi liecinot, ka ar Krievijas mēģinājumiem traucēt sakarus jau ir saskārušās ASV un NATO militārās vienības, kas apmeklē pierobežas reģionus Baltijas valstīs. ASV bāzētā pētniecības institūta Jamestown Foundation prezidents Glens Hovards sarunā ar Nekā Personīga Krievijas rīcību raksturo īsi – tā grib radīt par sevi priekšstatu kā par militāru lielvaru un iebiedēt iedzīvotājus Baltijas valstis.

Glens Hovards, ASV pētniecības institūta Jamestown Foundation prezidents

Iebiedēšana. Es uzskatu, ka katru dienu tā ir iebiedēšana. Mēģinot iebiedēt, ka jūs esat maza un ievainojama valsts, ka viņi nepieņem jūsu vērtības. Tas ir tas, ko Putins izmanto pret cilvēkiem Baltijā. Viņi grib jums likt domāt, ka esat mazi, rietumi jūs neaizsargās, Krievija ir tepat aiz durvīm un viņi ir ļoti spēcīgs militārs spēks. Viņi cenšas parādīt, ka viņu vērtības atšķiras no jūsu vērtībām, jo Baltijā ir Eiropas vērtības. Tikmēr Krievijā ir pavisam citas vērtības – aziātiskas. Gluži kā mongoļiem. Ka mēs jūs iznīcināsim un iegrūdīsim jūrā.

Krievijas iebrukums Ukrainā – tas bija iemesls, kāpēc iepriekšējā NATO samitā Velsā izlēma, ka rotācijas kārtībā Latvijā uzturēsies 120 NATO karavīri. Pēc Varšavas sanāksmes Latvija cer, ka uz palikšanu pie mums ieradīsies no 600 līdz 1000 armijnieku. Un NATO uzlabos spēju krīzes gadījumā ātri rīkoties un pieņemt lēmumus.

Raimonds Vējonis, Valsts prezidents

Diskusijas par to, kas varētu būt tā ietvarnācija, kas būs atbildīgā par procesu – tas vēl turpinās. To tad līdz Varšavas samitam pieņems. Ir svarīgi atrisināt jautājumus par komandvadību – kas pieņem lēmumus kādās kritiskās situācijās, jo mēs esam ieinteresēti, lai tā komandķēdīte būtu pēc iespējas īsāka. Lai, ja ir kāds apdraudējums kādā no NATO dalībvalstīm, lēmumu var pieņemt ļoti ātri. Un, protams, mums ir svarīgi, ka tiek izvērtēti jebkuri apdraudējumi. Tajā skaitā hibrīdkara draudi, un arī tad NATO valstis var iesaistīties.

Esam stāstījuši par Krievijas lidmašīnu un kaujas helikopteru armijas bāzēm, kas atrodas dažu desmitu kilometru attālumā no Latvijas robežas. Un to, ka mūsu pašreizējais armijas bruņojums neļautu laikus pamanīt zemu lidojošus lidaparātus, ja tie tuvotos Latvijai.

Mums zināms, ka nākam piektdien Latvijas armija no ASV saņems pretgaisa aizsardzības radarus, kas tieši paredzēti, lai atklātu šādus zemu lidojošus objektus.

Savukārt nākamgad Latvija saņems pirmo no trim pasūtītajiem vidējās un tuvās darbības radariem. Cik šīs tehnikas iepirkšana Latvijai izmaksās, to gan Aizsardzības ministrija neatklāj, jo to neļaujot ar ASV kompāniju slēgtais līgums.

Video

0 Komentāru