3 komentāri

Vasarā Latvija iestājās OECD. Viens no ieguvumiem ir pieeja OECD zināšanām, kā mums ātrāk sasniegt attīstītāko valstu dzīves līmeni. Jau pirms iestāšanās bija bažas, ka, iekļūstot organizācijā, Latvijas uzrāviens apsīks, ka birokrātija un politiskās gribas trūkums reformas nogremdēs.

Iestājoties organizācijā, Latvija solīja arī ierobežot pašvaldību iejaukšanos uzņēmējdarbībā, sniedzot pakalpojumus, kurus jau piedāvā arī privātie. Piemēram, apbedīšanu, dzeramā ūdens tirgošanu, reklāmas un tūrisma biznesu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Līdz 31. decembrim valdībai Saeimā jāiesniedz grozījumi konkurences likumā, kas ļautu Konkurences padomei kontrolēt pašvaldības un valsts struktūras. Taču pašvaldību lobijs ir panācis, ka grozījumi iestrēgst un Latvija savus solījumus OECD neizpildīs.

1. jūlijā Latvija kļuva par Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas jeb OECD dalībvalsti. Lai iekļūtu šajā attīstīto valstu saimē valdība apņēmās sakārtot valsts uzņēmumu pārraudzību, stiprināt cīņu ar pārrobežu korupciju un izskaust netīrās naudas cirkulēšanu caur Latvijas bankām.

Latvija solīja izpildīt arī desmitiem citu rekomendāciju. Viens no tādiem bija solījums dot Konkurences padomei tiesības kontrolēt pašvaldību iejaukšanos brīvajā tirgū.

Šobrīd Rīgas pašvaldība ar SIA “Aqua Rīga” konkurē fasētā ūdens tirgū, Ogres pašvaldībai piederošais SIA “Ogres Svēte” piedāvā apbedīšanas pakalpojumus, vēl citas pašvaldības darbojas santehniķu, tūrisma un reklāmas tirgū. Lai gan tas kropļo konkurenci un pašvaldībām ar to nevajadzētu nodarboties, Konkurences padome var tikai ieteikt to nedarīt. Pašvaldības to var neņemt vērā.

Māris Špička, KP Juridiskā departamenta direktors

Tie ierobežojumi, kas ir noteikti, viņi nav efektīvi īstenojami. Nav kontroles mehānisma attiecībā uz šo ierobežojumu pārkāpumiem.

Maijā grozījumus Konkurences likumā sāka apspriest ministrijas un nevalstiskās organizācijas. Iebildumu un precizējumu bija daudz, taču visi sparīgi strādāja.

Arvils Ašeradens, ekonomikas ministrs (Vienotība)

Tie viedokļi ir ļoti dažādi, vai pašvaldībām vajadzētu noņemties ar uzņēmējdarbību. Jāsaka, ka mēs esam nonākuši diezgan eksotiskā situācijā. Paskatījos saraksti, kas gan ir 2013. gada dati. Bet kas gan mums te nav. Televīzijas programmas un avīzes, tas jau ir zināms, bet ir automobiļu apkope un remonts, avio transporta palīgdarbības, restorāni un mobilie ēdināšanas pakalpojumi farmaceitsiko izstrādājumu mazumtirdzniecība, spirta destilēšana. Milzīgi garš saraksts ir. Ja mēs runājam par Eiropas Savienības dalībvalsti, nu neizskatās, ka tas ir pieņemami. Un skaidrs, ka mums jāmeklē ir līdzsvarots regulējums šai te lietai. Ekonomikas ministrija neatkāpsies no šīs pozīcijas, ka mēs nevaram konkurēt brīvajā tirgū ne ar pašvaldības, ne publiskajiem līdzekļiem.

Novembrī pusgadu apspriestais un precizētais likumprojekts atkal nonāca valdībā, lai saņemtu apstiprinājumu un tālāk ceļotu uz Saeimu. Taču tad pamodās Pašvaldību savienība un Lielo pilsētu asociācija, un pieprasīja procesu apturēt.

Ja solītais likums stātos spēkā, gals pienāktu Rīgas pašvaldības mēģinājumam iekarot fasētā dzeramā ūdens tirgu. Tāpat apdraudēti būtu citu pašvaldību santehniķu dienesti un apbedīšanas rūpals, jo šajās nozarēs jau tāpat ir asa privāto uzņēmēju konkurence.

Pašvaldībām likuma iecere nepatīk. Tas iedragāšot pašvaldību autonomiju, jo Konkurences padomes lēmumi tad būšot svarīgāki, nekā vietējo domju saistošie noteikumi. Esot sagaidāma pārāk liela kontrole. Pašvaldības lēmums iesaistīties kādā tirgus segmentā esot politisks, jo par to netieši nobalso vēlētāji pašvaldību vēlēšanās. Un pašvaldības nemaz tā netīkojot iejaukties tirgū, tie esot izņēmuma gadījumi, kad tirgus nenodrošina iedzīvotājiem kāda pakalpojuma saņemšanu. Pašvaldību savienība apšauba Konkurences padomes kompetenci pašvaldību lietās.

Māris Pūķis, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks

Ka to tirgus nepilnību vai stratēģiskās intereses viņi pareizi saprot. Par to ir bažas. Ja viņu tie cilvēki izaugs teorētiski un praktiski, tā, ka viņi dos labus padomus, tad nebūtu nekādu problēmu, tad viņi palīdzēs pašvaldībām šajā procesā. Bet pagaidām tādas pazīmes nav.

Arī Lielo pilsētu asociācijai grozījumi nepatīk. Asociācija augustā parakstījusi vienošanos ar premjeru Māri Kučinski, ka pašvaldībām nekādi lielāki ierobežojumi, kā patlaban, tirgu iekarošanā nebūs.

Viktors Valainis, Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts (Vienotība)

Varbūt kaut kur kāds kaut ko palaida garām. Nu tas varbūt kāda tehniska kļūme. Mums arī mainījās gan organizācija vadība, gan arī valdība mainījās tajā laikā. Vis tas sākums bija tā kā. Es domāju, ka nekas nav nokavēts.

Premjers ieklausījās pašvaldību lobijos un ar rezolūciju likumprojektu atdeva atpakaļ ministrijai, lai likumu saskaņo ar abām organizācijām. Ekonomikas ministrija bija gatava apspriedi sarīkot jau tūlīt, taču saņēma atteikumu.

Viktors Valainis, Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts (Vienotība)

Bija arī mēru sanāksme un mēri vienojās, ka paši gribētu runāt ar pašu ministru par šo jautājumu. Izstāstīt šo specifiku, kas ir pašvaldībām un par autonomijām funkcijām un uzklausīt ministra viedokli. Un tas būs, visticamāk tuvākajā laikā mēs šo sanāksmi organizēsim. (NP: Nākamnedēļ?) Tas ir atkarīgs no cilvēku kalendāriem, to es nevaru atbildēt.

Valainis pārstāv Jēkabpils partiju, taču Saeimā ir ievēlēts no Vienotības saraksta. Viņam situācija, ka sabiedriskais amats liek apkarot paša pārstāvētās politiskās organizācijas biedru iniciatīvas, nešķiet neparasta.

Viktors Valainis, Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts (Vienotība)

Mēs esam sadarbības partneri un tas ir normāls dialogs. Mēs ja nekaujamies savā starpā. Tas ir sarunu process, un es te neredzu nekādu problēmu. (NP: Bet Saeimā būs jābalso par to.) Mēs visus jautājumus, kas jābalso Saeimā izrunājam frakcijā, un kāds ir frakcijas viedoklis, tā arī balsojam.

Arvils Ašeradens, ekonomikas ministrs (Vienotība)

Viņš ir tāds aktīvs jauneklis. Un viņš tā teikt mēģina darboties sabiedriskās organizācijās, kurām ir liela politiskā ietekme, kurām ir jaudīgs lobijs. Katrā ziņā skaidrs, ka viņš ir viens no sarunu partneriem, bet viņam ir dažādas lomas viens – viņš ir deputāts otrs – viņš pārstāv šādu organizāciju. Labā ziņa ir, ka viņš pārstāv organizāciju ar skaidru pozicionējumu. Tur nekāda slēpšanās nenotiek. Daudz sliktāk, ja notiktu tādas kuluāru cīņas. Bet viņš skaidri pozicionējās un saka, kā viņš to taisās darīt. Nekādas sankcijas par rekomendāciju savlaicīgu neizpildīšanu Latvijai nedraud. Solījumu nepildīšana ir mūsu pašu darīšana.

Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs (Vienotība)

Vēlreiz – nekādu soda sankciju, nekādu soda naudu Latvijai nebūs jāmaksā, par to vai citu rekomendāciju, kas nav izpildīta. Bet vai mēs teiksim vienkārši ignorējot to vai citu rekomendāciju un ja mēs to ignorējam, tad pamatoti ignorējam, beigu beigās nenonāksim situācijā, ka atkal varēsim taisīt raidījumu kā piecu gadu laikā panākt Igauniju, kas man jau sāk atgādināt mazliet tādu mazohisma izpausmi no Padomju savienības laikiem, kā piecu gadu laikā gaļas un piena rūpniecības sektorā apsteigt ASV. Tas jau ir savukārt pārmetums, ko mēs nevienam citam ne OECD, Ne Amerikai, ne Krievijai nevarēsim nekad adresēt, tas ir mūsu pašu apzināts lēmums, kaut ko darīt vai nedarīt. Tā tad būs mūsu problēma, un nekā cita problēma.

Video

TOP komentāri

  • Andris Latvers
    0 0 0

    Andris Latvers

    Bet ko var gribēt ja pašvaldību pasūtījumi kā "Trukšņa megaprojekti – 16 miljoni, utt." ir vienīgais veids vietvarām no kurienes nozagt naudu. Tad jau tiešām kāda jēga OECD maksāt katru gadu vairākus miljonus, tikai dēļ ķeksīša?
  • Andris Latvers
    0 0 0

    Andris Latvers

    Tad jau tiešām kāda jēga OECD maksāt katru gadu vairākus miljonus, tikai dēļ ķeksīša?
  • Andris Latvers
    0 0 0

    Andris Latvers

    Bet ko var gribēt ja pašvaldību vadītajiem utt. pašvaldību pasūtījumi "Trukšņa megaprojekti – 16 miljoni, utt." ir vienīgais veids no kurienes var nozagt naudu!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Elegants glamūrs un stilīgs roks! Kā “X Faktora” talanti Edgars Kreilis un Aivo Oskis veidoja savu skatuves tēlu?

Elegants glamūrs un stilīgs roks! Kā "X Faktora" talanti Edgars Kreilis un Aivo Oskis veidoja savu skatuves tēlu?

Pasaules slavenajā mūzikas šovā “X Faktors” sevi spilgti pieteikuši vairums Latvijas dziedošo talantu. Kāpt uz skatuves, visnotaļ, palīdz ne vien draugu un ģimenes atbalsts, bet arī drosme un pārliecība – šajā jautājumā dziedātājiem atbalstu sniedz iepirkšanās centrs “Domina Shopping”, kā arī stiliste un modes dizainere Indra Salceviča.

Lasi vēl