2 komentāri

Jūrmalas dome izdomājusi jaunu veidu, kā panākt vēlamu konkursa uzvarētāju iepirkumos.

Lai piedalītos iepirkumā par Jūrmalas Tūrisma mājas lapas “visitjurmala.lv” apkalpošanu, dalībniekiem jāsaņem piekrišana no iepriekšējā lapas uzturētāja, kas pats arī piedalās konkursā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Konkurss noslēdzās bez pārsteigumiem. Uzvarēja uzņēmums, kas mājas lapu ir uzturējis arī iepriekš. Par šādu konkursa nolikumu pārsteigti Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) eksperti.

Jūrmala ir Baltijas lielākā kūrortpilsēta. Pilsēta lepojas ar augošu tūristu skaitu, kas vasaras mēnešos te bauda jūru, sauli un priežu parkus kāpās. Lielākā daļa pilsētas viesu ierodas no ārvalstīm – Krievijas, Vācijas un Baltijas.

Viens no instrumentiem tūristu piesaistīšanai ir interneta mājas lapa “visitjurmala.lv”. Te par izklaides iespējām Jūrmalā interesējas simtiem tūkstoši potenciālo atpūtnieku.

Aleksandra Stramkale
Jūrmalas Tūrisma informācijas centra speciāliste

Tā domāta gan vietējiem iedzīvotājiem, kas grib uzzināt jaunumus, jaunus tūrisma objektus jūrmalā, gan arī ārvalstu tūristiem, Latvijas iedzīvotājiem, gan arī tūrisma profesionāļiem, tūrisma aģentūru pārstāvjiem un tūrisma medijiem, kas arī grib uzzināt to visu jaunu.

Mājas lapā ir sadaļas par pilsētas vēsturi, aktīvās atpūtas iespējām, SPA un kūrortiem. Informācija sniegta deviņās valodās. Aprakstus un ilustrācijas gatavo Tūrisma informācijas centra speciālisti. Ja lapai  nepieciešami tehniski uzlabojumi, informācijas centrs palīdzību lūdz lapas uzturētājam.

“Visitjurmala.lv” darbojas divus gadus. 2015. gadā konkursā par tiesībām izveidot mājaslapu uzvarēja neliela firmiņa no Ventspils – SIA “Senet”.

Jūrmalai mājas lapa izmaksāja ap 10 000 eiro. 2016. gadā firma “Senet” ieguva arī tiesības uzturēt un papildināt pašas radīto mājas lapu.

Martā Jūrmalas dome izsludināja jaunu iepirkumu, kurā meklē mājaslapas uzturētāju nākamajiem diviem gadiem. Tam paredzēti 40 000 eiro. Konkursa nolikumā iekļauta prasība, ka pretendentiem, lai piedalītos konkursā, jāsaņem apliecinājums no SIA “Senet”, ka netiks zaudēta firmas izsniegtā divu gadu garantija. Tas nozīmē, ka citi pretendenti var pieteikties tikai tādā gadījumā, ja to atļauj cits pretendents – SIA “Senet”.

Dace Gaile
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja

Tas nozīmē tikai to, ka SIA, kas ir izstrādājis šo sistēmu, bija skaidrs, ka viņš arī taisās pretendēt. Tad kā varētu būt situācija, ka citiem pretendentiem, lai piedalītos, ir jāsaņem konkurenta atļauja. Kurš konkurents jums dos to atļauju? Ja viņš pats vēlas uzvarēt šajā iepirkumā?

Domes izpilddirektors un iepirkumu komisijas priekšsēdētājs Edgars Stobovs uzskata, ka iepirkums noticis atbilstoši likumam un prasība saņemt atļauju no konkurenta, ir pamatota.

Edgars Stobovs
Jūrmalas domes izpilddirektors

Sāksim ar to, ka šobrīd mums nav saņemtas nekādas sūdzības no pretendentiem, cik es arī zinu līdz pat šai dienai IUB nav aizliedzis slēgt līgumu ar Jūsu minēto kompāniju. Tiešām varu apgalvot, ka izstrādājot šī iepirkuma tehnisko specifikāciju nav bijis nekāds iemesls, lai ierobežotu konkurenci un par labu iepirkumu dokumentāciju sagatavotu kādai konkrētai kompānijai. Šī prasība skar tikai garantijas prasības konkrētā kompānija, ko ir sniegusi iepriekš izstrādājot mājas lapu.

Konkursā pieteicās tikai viens pretendents – SIA “Senet”, ko arī atzina par uzvarētāju. Ar firmu jau noslēgts līgums par “visitjurmala.lv” uzturēšanu uz nākamajiem diviem gadiem par 40 000 eiro. Firmas īpašnieks stāsta, ka neviens konkurents pie viņa pēc atļaujas nav vērsies. Ja arī vērstos, tādu atļauju nedabūtu.

Aigars Sedliņš
SIA “Senet” valdes priekšsēdētājs (telefons)

Sedliņš: Kā, ja viņš visu pārņem, tad mēs vairs nekādu garantiju nesniedzam.

“Nekā personīga: Tad tas faktiski vispār nebija iespējams?

Sedliņš: Nu, protams, ka nē. Ja cits tur pārņem un kaut ko taisa, kādu mēs vairs varam garantiju dot tur.

IUB uzskata, ka nolikuma prasība saņemt apliecinājumu no SIA “Senet” izslēdz konkurenci un iepirkuma procedūru padara bezjēdzīgu. Tomēr likums birojam neļauj iejaukties un nelikumīgo iepirkumu komisijas lēmumu atcelt. To tagad varētu izdarīt tiesa, ja kāds pretendents apstrīdētu rezultātu. Taču citu pretendentu nebija.

Dace Gaile
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja

Īsi sakot es teiktu tā, tas ir piemērs, kā iepirkumu veikt noteikti nevajag! Jo šajā gadījumā mēs redzam, ka būtībā pretendenta atlase ir nodota šim sākotnējam izstrādātājam. Jo pretendenta atlases nosacījums ir, ja šis sākotnējais izstrādātājs piekrīt, ka tu, varbūt, strādādams nesagrausi manu garantiju. Kas jau vispār ir fantastika, ko nozīmē atlases prasībā ielikt nosacījumu – viņš spēs pildīt līgumu tā, ka tas neietekmēs garantiju. Kā mēs interesanti to varētu zināt?

IT nozares iepirkumi pasūtītājiem ir sarežģīti. Īpaši, ja mājas lapai vai programmai tā rezultātā var mainīties darbu veicējs, kam sākumā var būt grūtības darboties ar cita izstrādātāja paņēmieniem. Lai izvairītos no problēmām, pasūtītāji nereti ir ieinteresēti iepirkumu nolikumos iestrādāt prasības, kas dod priekšrocības iepriekšējam sadarbības partnerim, tādējādi ierobežojot godīgu konkurenci.

TOP komentāri

  • Andris Latvers
    +2 +2 0

    Andris Latvers

    Brīžiem vairs nesaprotu kam Latvijā ir vajadzīga ekonomikas policija, prokuratūra, KNAB utt. tikai dārgai un formālai butaforijai?
  • Andris Latvers
    +2 +2 0

    Andris Latvers

    Brīžiem vairs nesaprotu kam Latvijā ir vajadzīga ekonomikas policija, prokuratūra, KNAB utt. tikai dārgai un formālai butaforijai?

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl