Lai glābtu 80 miljonus eiro izmaksājušo platjoslas interneta projektu, Latvija plāno tērēt vēl papildus 25 miljonus eiro

7 komentāri

Lai glābtu 80 miljonus eiro izmaksājušo platjoslas interneta projektu, Latvija plāno tērēt vēl papildus 25 miljonus eiro, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Covid-19 laikā liela daļa uz mājām pārcēla savas darba vietas. Mājās mācījās skolēni un studenti. Lai tas varētu notikt kvalitatīvi, nepieciešams labs interneta pieslēgums. Daudzviet tā ir problēma. Valsts par gandrīz 80 miljoniem eiro pēdējos gados īsteno projektu, lai internetu ievilktu arī attālākajos valsts reģionos. Kur privātfirmas to nedara, jo tas gluži vienkārši neatmaksājas. Šāds tīkls desmitiem kilometru garumā jau gadiem ir ieraksts zemē arī Bauskas novadā. Bet to joprojām neizmanto.

Interneta signālu var pārraidīt gan pa gaisu, kā to dara mobilie operatori, gan pa kabeļiem. Vietās, kas ir biezi apdzīvotas, atmaksājas ierakt zemē optiskos tīklus. Tas maksā dārgi, bet interneta signāls ir spēcīgs un stabils. Kur dzīvo mazāk cilvēku, kabeļus rakt neatmaksājas, tāpēc izdevīgāk ir uzstādīt bāzes stacijas torņos un interneta signālu raidīt pa gaisu. Savukārt vietās, kur iedzīvotāju ir pavisam maz, operatoriem nav izdevīgi ne vilkt kabeli, ne būvēt torņus. Latvijā daudzviet joprojām ir šādi “baltie plankumi”, kur interneta signāls ir ļoti vājš vai gandrīz nekāds.

Lai problēmu risinātu Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) pirms 10 gadiem nolēma būvēt valstij piederošu platjoslas interneta tīklu. Projekts sadalīts vairākos posmos. Izmaksas ievērojamas – gandrīz 80 miljoni eiro.

1.kārta =26,4 miljoni eiro

LVRTC 3,3 miljonus eiro, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 23,1 miljoni eiro

2.kārta = 49,7 miljoni eiro

LVRTC 7,5 miljoni eiro, ERAF līdzfinansējums 42,2 miljoni eiro

Kopā – 76 100 000 eiro

Kad 2019.gadā tā ieviešanu revidēja Valsts kontrole, secinājumi bija skarbi – rezultāts ir slikts, jo veiktie ieguldījumi mājsaimniecības nav sasnieguši. Tobrīd bija zemē ierakti gandrīz 2300 kilometri optiskā kabeļa, bet izmantota tika tikai puse. Dažus mēnešus amatā nostrādājušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits secina – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs vispirms optiskos kabeļus izbūvē un tikai tad domā, kurš tos izmantos. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pat aptur Eiropas naudu izmaksu projektam. Linkaits sasauc akcionāru sapulci, lai atlaistu LVRTC valdi , bet viņi no amatiem aiziet paši.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) 2019.gadā

“Vērtējam, cik lielā mērā atsevišķas Eiropas Savienības projektus ir iespējams turpināt īstenot. Iesaistītās struktūras un Finanšu ministrija ir lietas kursā. Būtu mēs pārrunājuši šo jautājumu [viņa atbrīvošanu no amata]. Es domāju, ka tas rezultāts būtu līdzīgs.”

Vislielākais klupšanas akmens platjoslas tīkla izveidē ir tā aizvešana līdz gala lietotājiem. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ierok tūkstošiem kilometru kabeļus un uzstāda iekārtas, kam lietotāji paši pa tiešo slēgties klāt nevar, jo interneta tirgū valda konkurences prasības. Tāpēc ir jāatrod kāds interneta pakalpojumu sniedzējs, kurš par savu naudu ir ieinteresēts uzbūvēt šo pēdējo iztrūkstošo posmu, lai valsts radītajam tīklam varētu pieslēgties vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji, skolas, slimnīcas, policija un ugunsdzēsēji. Kompānijām šāda tīkla izbūve maksā ļoti dārgi. Un, ja konkrētajā reģionā ir maz potenciālo interneta lietotāju, tad papildus kabeļu ierakšana rezultātā nozīmētu astronomiski augstas ikmēneša abonēšanas maksas. Turklāt LVRTC prasa maksāt arī nomas maksu par valsts tīkla izmantošanu. Tas viss novedis pie tā, ka, piemēram, Bauskā optiskais tīkls ir ieraksts zemē un tā arī gadiem stāv neizmantots.

“Nekā personīga” ieradies Bauskas novada domē. Novada informācijas tehnoloģiju (IT) nodaļas vadītājs slēdz vaļā domes pagrabu, kur aiz vairākām atslēgām atrodas platjoslas interneta tīkla vietājais sadales punkts. No tā tālāk aiziet optiskais kabelis uz vairākām apdzīvotajām vietām novadā. Arī tur jau uzstādītas līdzīgas iekārtas, bet tīkls jau gadiem netiek izmantots.

Šis ir tas gals, no kurienes mums aiziet uz vairākiem punktiem. Kā viens no piemēriem ir Īslīces  skola, kur arī pašā skolā ir līdzīgs mazāks skapītis, kur pietiek ar vienu šādu vadiņu, lai skolā nodrošinātu optiku. Jā, [šī vadiņa patlaban] nav,” stāsta Bauskas novada pašvaldības IT nodaļas vadītājs Andris Roberts.

Raidījuma komanda apmeklē arī  apdzīvotu vietu Bārbeli Vecumnieku novadā. Domes priekšsēdētājs rāda LVRTC pirms trijiem gadiem uzstādītu platjoslas interneta sadales skapi. Tas atrodas dažus metrus no vietējās bibliotēkas logiem. Bet tam nav iespējams pieslēgties, jo nav interneta pakalpojumu sniedzēja, kas skapi savienotu ar bibliotēkas datoriem.

Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš: “Šito uzlika pirms trim gadiem.”

“Nekā personīga”: “Pie šī kaut kas ir pieslēdzies?”

Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš: “Nē, nav. Pat bibliotēka nav, bibliotēka reku šite ir.”

“Nekā personīga”: “Tad sanāk tā, lai no šejienes pa to logu dabūtu iekšā internetu, jums pa vidu vēl vajag kādu, kas to nodrošina?”

Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš: “Mums vajag to pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina.”

Kabeļtīkla būvniecība novadā turpinās. Viens no LVRTC plāniem kā projektu saglābt ir optisko dzīslu pievienot mobilo tīklu operatoru torņiem un tad interneta signālu pārraidīt pa gaisu.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks

“Tā faktiski mums nav pieslēguma ne skolām, ne pagastu centriem. Mums vienkārši iet garām, un arī ciematu teritorijās, kad ir šis kabelis, iet garām ciematam. Vajadzētu atrast iespēju pieslēgties klāt pie šīs līnijas, respektīvi piemetināties klāt pie kabeļa. Izveidot sakaru tīklu un tālāk nodrošināt pakalpojumu. Mēs līdz skolai aizvelkam līniju, kas nodrošina skolas internetu. Tad, izmantojot šo pašu kabeli, radiosakari nodrošina internetu tālāk visā teritorijā, faktiski tas pārklājums būtu 100% visā novadā.”

“Nekā personīga”: “Lauku teritorijā ir ierīkots optiskais tīkls, kurš vienkārši nestrādā. Nu, es domāju, jūs uzbūvēsiet automaģistrāli un, ja viņi nebrauks automašīnas, kāda tai ir jēga?”
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks: “Te ir pilnīgi identiska situācija.”
“Nekā personīga”: “Bet jums pa jūsu teritoriju. Cik aptuveni – jūs teicāt – divi punkti, kuri reāli strādā?”
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks: “Jā, divi punkti. Mēs pašvaldība vispār nē. Divi privāti uzņēmēji, kuriem, acīmredzot, bija kāda iespēja sasaistīties ar operatoru, kurš šo pieslēgumu nodrošinājis. Samaksājot, protams, milzīgu naudu.

Pirms gada sanāksmē Bauskas domē saaicināti visi atbildīgie. Domājuši kā optisko tīklu iedarbināt. Secināts – tā kā nu jau vairāk kā 3000 kilometru garajam tīklam valstī lietotāju ir maz, bet LVRTC tīkla uzturēšanas maksa nemainīgi veido ap pusmiljonu gadā Rēķinot uz vienu lietotāju, tā ir augsta. Tāpēc interesentu, lai tīklus sāktu lietot un interneta firmas gribētu ieguldīties, ir maz.

“Tā ir tāda, nu, es teiktu, izšķērdība vai neizdarība. Un mēs tomēr uzskatām, ka mūsu vajadzīgs katrai skolai, kura iet garām kabelis, pieslēgums optiskajam internetam. Mums vajag katrai pagasta pārvaldei, tai skaitā ugunsdzēsējiem, policijai, slimnīcai. Faktiski mums nav  infrastruktūras. Tā ir izveidota, bet nestrādā, jo nav bijis neviena, kas faktiski šobrīd ieslēdz šo lietu klāt,” skaidro Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks.

Bauskas novada pašvaldības IT nodaļas vadītājs Andris Roberts

“Es arī pagājušogad piedalījos šajā sapulcē, kur mums bija vadošie operatori, ataicināts LVRTC pārstāvis. Visi kā viens nonāca pie secinājuma – ja valsts subsidētu uzturēšanas maksu, kas nebija tik liela… Šajā sarunā piedalījās arīDemogrāfijas lietu… sekretārs Imants Parādnieks, kurš arī apsolīja, ka tā summa ir salīdzinoši smieklīgi maza, ka valsts to spēj atrast. Gada laikā šī summa pazuda.”

Kā “Nekā personīga” apliecina Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdība pēc tikšanās Bauskā tālāk sarunas par iespēju atrast musmiljonu eiro, lai samazinātu nomas maksu par optiskā tīkla izmantošanu, nav notikušas. LVRTC gribot Latvijā izbūvēt līdz 4000 kilometru lielu tīklu un tikai tad rēķinās, cik un vai prasīt atbalstu no valsts, lai projektu padarītu uzņēmējiem interesantu.

  • LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis: “Ja paredz centralizētu finansējumu no budžeta tādā apjomā, ka tiek segta tā uzturēšana, tad attiecīgi piekļuve tam tīklam būtu daudz vienkāršāka un praktiski bez maksas. Nu, tik, cik ierīkošana un tādi praktiskie darbi.”
  • “Nekā personīga”: “Tad sanāk tā tie 450 000, ko jūs minējāt kā uzturēšanas maksu, tad tur vajadzētu pieprasīt no valsts budžeta, lai to nosedz?”
  • LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis: “Tas ir viens no variantiem.”
  • “Nekā personīga”: “Un tad tas projekts uzreiz maina ātrumu, sanāk tā.  Tā summa nav tik liela, lai to visu iekustinātu.”
  • LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis: “Jā.”
  • “Nekā personīga”: “Esat prasījuši?”
  • LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis: “Mēs… Šajā diskusijā piedalījās arī Saeimas deputāti, kas teica, ka skatīs šo jautājumu.”
  • “Nekā personīga”: “Nu, Imants Parādnieks esot apsolījis, jā. Man premjera birojs teica, ka viņš tur neesot bijis kā premjera cilvēks bijis,  ka viņš tā vienkārši kā “Nacionālā apvienība”.”
  • LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis: “Mēs varam aprēķināt, mēs varam piedāvāt risinājumu variantus. Un tad attiecīgi Saeimas deputāti, valdība ir tie, kas pieņem lēmumus. Un mēs labprāt, ja tāda iniciatīva ir atbalstāma, sagatavojam nepieciešamos dokumentus un aprēķinus.”
  • “Nekā personīga”: “Bet esat kaut kur griezušies ar to, ka varētu šādu summu no valsts budžeta segt?”
  • LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis: “Mēs esam runājuši par šādu tēmu kā  variantu, jā, bet tur uzreiz ir jābūt Finanšu ministrijas viedoklim par valsts atbalstu kā tādu, jo tā ir valsts centralizēta finansēšana. Un attiecīgi, ja tas tiek atbalstīts, mēs labprāt piedalāmies.”
  • “Nekā personīga”: “Bet kam jūs esat prasījuši?”
  • LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis: “Mēs esam runājuši ar ministrijām, mēs esam runājuši ar pašvaldībām kā variantu. Bet, nu, katrai ideja ir jānobriest.”
  • “Nekā personīga”: “Finanšu ministrijā esot teikuši, ka tāda ideja varētu būt un prasījuši viedokli?”
  • LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis: “Mēs ar Finanšu ministriju tiešā veidā par to neesam runājuši.”
  • “Nekā personīga”: “Nevajadzētu?”
  • LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis: “Nu, mēs varam visu ministriju darbu izdarīt, jā.”
  • “Nekā personīga”: “Jūsuprāt, tas būtu Satiksmes ministrijas uzdevums prasīt šo te finansējumu šim projektam?”
  • LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis: “Būtu… Es teiktu tā, ka mums ir svarīgi pabeigt šogad izbūvi. Tad mēs redzam reālos kilometrus reālās izmaksas un tad var runāt jau par finansēšanas avotu.”

Kā apliecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), optiskais tīkls drīz būs izmaksājis vairāk nekā 100 miljonus. No nākamā gada Latvija varēšot tērēt vēl 25 miljonus tīkla projekta saglābšanai. Liela daļa finansējuma paredzēta no tā saucamās Eiropas Covid-19 atveseļošanās naudas.

“Tas, kas ir plānots, ir tas, ka, mēs redzot, ka ar šīs vidējās jūdzes pieslēgumiem vien varbūt nav pietiekami, ir paredzēts nākamajā periodā atbalstīt un sekmēt tieši šo pēdējās jūdzes pieslēgumus. Ir paredzēts vairāk nekā aptuveni 25 miljoni eiro investīcijas tieši, lai fokusētos uz šīs te pēdējās jūdzes pieslēguma nodrošināšanu, kur gan lielākais uzsvars būs uz šiem ekonomikas virzītājspēkiem, tas ir sabiedriskās iestādes, skolas, slimnīcas, kur visvairāk cilvēku koncentrējās tā, kā mēs redzam, ka arī šis viennozīmīgi būs kā atbalsta instruments, kas varētu veicināt interneta pieejamību. Un, protams, arī redzam, ka arī pašvaldībai aktīvai līdzdalībai jābūt. Ka tas palīdz, lai nodrošinātu,” pastāstīja VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.

  • Latvijas Interneta asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Āriņš: “No mūsu puses raugoties uz šo brīdi, tas ir rezultāts tam vadītajam projektam, ka varētu diskutēt par tīkla izmaksām un ko kopā varam darīt, lai tās izmaksas samazinātu, jo tas noteikti būs solis šajā virzienā, vai tās ir dotācijas no valsts puses, līdzīgi kā tiek subsidēti sabiedriskie autobusi šajās teritorijās. Vai tas ir kā minēja atveseļošanās plāns, kas palīdz tikt līdz galam. Droši vien virzieni ir vairāki.”
  • “Nekā personīga”: “Bet tas būtu tāpēc, lai tas uzņēmējs aiziet un pieslēgtu galalietotājus klāt?”
  • Latvijas Interneta asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Āriņš: “Jā, jo uzņēmējs, elektronisko sakaru komersants grib pieslēgt gala lietotāju, bet nav gatavs piemaksāt šajā visā procesā, jo tā gala  pakalpojumu izmaksa pārsniedz to, ko lietotājs var  samaksāt.”

LVRTC lepojas, ka vēl papildus esot ieplānoti trīs miljoni eiro, lai pieslēgtu lauku skolas. “Nekā personīga” rīcībā ir saraksts ar 22 skolām, kas šonedēļ tika apspriests starp dažādām valsts iestādēm. Vairākās platjoslas tīkla izbūves laikā kabelis jau bijis aizvilkts līdz pašai skolai vai atrodas dažu desmitu metru attālumā. Un tur pieslēgšanas izmaksas nebūs milzīgas. Bet apspriešanā vērtēta arī, piemēram, Pededzes pamatskola Alūksnē, kur 21 kilometra jauna pieslēguma izbūve varētu izmaksāt 645 000 eiro. Sarunas par skolu sarakstu turpinās.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks

“Mēs kā pašvaldība nedrīkstam skarties klāt pie optiskā tīkla kabeļa. Tas ir valsts – LVRTC īpašums. Ja mums būtu dota tāda iespēja apsaimniekot to pašiem, mēs atrastu operatorus, kas to varētu izdarīt. Dodiet tādu iespēju un mēs to izdarīsim. Jo šobrīd izmantot šo Latvijas Valsts radio un televīzijas centra kabeli faktiski nevajag vispār. Var nelietot. Tas nav vajadzīgs, jo ir atrastas citas iespējas, kā lietot šo internetu. Ja tuvākā laikā valsts neatradīs iespēju pieslēgties šim kabelim, es teiktu, tad [īlons] Masks ar savu optiskā satelīta interneta atnāks, un faktiski 85 miljoni, kas ieguldīti zemē, vairāk nebūs vajadzīgi.”

Kā liecina Latvijas Valsts radio un televīzijas centra “Nekā personīga” sniegtās ziņas – platjoslas interneta otrajā kārtā lielāko daļu no 46 miljonu eiro pasūtījuma kabeļtīkla izbūvēšanai 30 miljonu apmērā saņēmis uzņēmums “Latvijas energoceltnieks”. Kompānijas patiesā labuma guvējs ir būvnieku karteļa lietā iesaistītā uzņēmēja Gunta Rāvja dēls, patlaban arī vairāku kompāniju holdinga “Skonto” vadītājs Rihards Rāvis.

7 komentāri