Lai apietu 11 miljonu vērtu konkursu, Rīgas dome iepērk 96 000 stundu programmētāju darbu

13 komentāri
Lai apietu 11 miljonu vērtu konkursu, Rīgas dome iepērk 96 000 stundu programmētāju darbu
PIXABAY

Rīgas domes Finanšu departaments līdz 2021. gadam ieviesīs jaunu grāmatvedības un finanšu vadības sistēmu. Tas ir “E-veselības” mēroga projekts, – ja ne sarežģītības, tad izmaksu ziņā noteikti. Rīgas domei tas izmaksās vismaz 11 miljonus (ieskaitot PVN) eiro, taču konkurss nav rīkots.

Iepirkumu likums apiets, izmantojot valsts Elektronisko iepirkumu sistēmas jeb EIS robu. Sistēmas ”e-pasūtījumi” IT jomā atļauj iestādēm bez konkursa pirkt konsultācijas un programmu pielāgošanas pakalpojumus.

Šis rīks paredzēts, lai iestādēm nebūtu jārīko iepirkums, ja nepieciešami vien daži desmiti vai simti stundu programmētāju darba. Rīgas dome sistēmā nopirkusi 96 000 stundu.

Katrai lielai firmai ir biznesa vadības sistēma. Tā ļauj ērti plānot resursus un ietaupīt grāmatvedības un lietvedības izdevumus. Sistēmas ir sarežģītas un dārgas, jo tajās uzkrāj un apstrādā daudz svarīgu datu.

Sava sistēma ir arī Rīgas pašvaldībai. Pilsēta jau vairāk nekā desmit gadus izmanto Latvijā tapušo programmu “Horizont”. To lieto arī vairums citu pašvaldību un valsts iestāžu.

Pirms trīs gadiem Rīgā nolemts, ka sistēma jāmaina. Vismaz 11 miljonu vērtais projekts pērn bez konkursa uzticēts firmai “Wearedots”. Līgumu par Finanšu departamentam nepieciešamo programmu slēdzis Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs.

Juris Radzevičs

Juris Radzevičs
Rīgas domes izpilddirektors

“(NP: Es saprotu, ka jūs nomaināt grāmatvedības programmu, finanšu?) Nu es nevarēšu komentēt, tāpēc ka mums jau ITC veic šo te tehnisko nodrošinājumu, bet kāda no iestādēm, tā ka mums ir centralizēta grāmatvedība, tad pasūtītājs, nomaiņas pieprasītājs būs bijis finanšu departaments. (NP: Vai esat dzirdējis tādu nosaukumu “Acto”?) Nē. (NP: Un firmu “Wearedots”?) Nē, neesmu. (NP: Tas ITC ir zem jums?) Nu, jā, pakļauta šī struktūra ir, bet to finansējumu sagādā pasūtītājs un attiecīgais departaments, ja tie būtu skolu. (NP: Vai te nav finanšu departamenta vadītājs?) Ir! Re, kur ir departamenta pienākumu izpildītājs Rakstiņa kungs! Tumšajā uzvalkā ar muguru.”

Uldis Rakstiņš
RD Finanšu departamenta direktora pienākumu izpildītājs

“Es jau nebūšu īstais cilvēks, kas varēs jums palīdzēt, jo esmu tikai tagad pienākumu izpildītājs un budžeta pārvaldes priekšnieks. Bet, jā, mēs ieviešam grāmatvedības sistēmu jaunu.”

Programmas ieviešanas darba grupas vadītājs ir Finanšu departamenta direktores biroja vadītājs Andris Konošonoks. Viņš līdz šim vadījis arī bēdīgi slaveno nodibinājumu “Rīga.lv”, ko līdz gada beigām plānots likvidēt. Viņš šobrīd atrodas atvaļinājumā. Konošonka kolēģi skaidro, ka sistēma bija jāmaina, jo vecā esot tehnoloģiski novecojusi. Mainīt sistēmu esot ieteikuši auditori no “Microsoft”.

Atis Putniņš
RD Finanšu departamenta IT Projektu vadītājs

“Līdz 2015. gadam mēs saskārāmies ar problēmām, kuras mēs vēlējāmies risināt. Vienas problēmas bija saistītas ar ātrdarbību, lietotājiem kļuva lēnāka pieeja datiem, lēnāk sāka apstrādāties pieprasījumi, tas mūs sāka neapmierināt, nākošais ko mēs redzējām, ka ieviešot izmaiņas, pieaug uzturēšanas izmaksas un laiks, kādā mēs varam, ieviest šīs izmaiņas. Tas skāra visas pārējās sistēmas, kas sadarbojās ar “Horizont”, tas bija tas iemesls, kāpēc mēs uzdevām jautājumu “Microsoft”, vai var pateikt, ko darīt.”

2017. gadā izsludināts konkurss pilotprojektam, lai pārbaudītu, vai Rīgai der “Microsoft” jaunākās finanšu vadības programmu platformas. Pieteicies tikai viens pretendents – kompānija ”Squalio cloud consulting”, kas tagad saucas “Wearedots”.

Atis Putniņs
RD Finanšu departamenta IT Projektu vadītājs

“(NP: Kas to lēmumu pieņēma, ka nu, pārejam uz to “Acto”?) Finālā tā bija Finanšu departamenta darba grupa, kura izvērtēja pilotprojekta rādījumus, piemērotību, ka tas ir sasniedzams, ka ir ok. Ka šajā virzienā var iet.”

Veidu, kā programmu nopirkt, esot izvēlējies Domes Informācijas tehnoloģiju centrs. Centra priekšnieks uzskata, ka konkurss neesot nepieciešams. No pilotprojekta bija zināms, ka programma “Acto” Rīgas domei der, bet licence “Microsoft” bāzes izmantošanai pašvaldībai jau bija no cita līguma ar “Microsoft”.

Ēriks Zēģelis

Ēriks Zēģelis
Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktors

“Pilotprojekts bija par 41 000. (NP: Vai pretendentiem tobrīd bija zināms, ka tas 41 000 galu galā var izvērsties par deviņiem miljoniem?) Nu, neapšaubāmi! Nu, neapšaubāmi. Tā ir Rīgas pašvaldība, tas ir milzonīga organizācija. Tas ir 28 300 darbinieki. Tur šaubas nevar būt, pilnīgi loģisks secinājums. Ja mēs kaut ko mēģinām, tad nākošais solis ir, ka mēs kaut ko darīsim. Tad jau mēs to darīsim pa visu pašvaldību. (NP: Tas bija ierakstīts arī tajā nolikumā, ja?) Nē, tas nav jāraksta nolikumā. Pilota projekts ir priekš pilota projekta.

Pašvaldībai ”paveicies”, ka konsultācijas un programmas pielāgošanu bijis iespējams iegādāties Valsts reģionālās attīstības aģentūras uzturētajā  Elektroniskajā iepirkumu sistēmā. Domes Informācijas tehnoloģiju centrs nopircis 96 000 stundu. Vajadzība pēc konkursa atkritusi.

Ēriks Zēģelis

Ēriks Zēģelis
Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktors

“Ja es nemaldos, tie ir ministru kabineta noteikumi, pirms pieņemt lēmumu par konkursa rīkošanu, ir jāpārbauda, vai tas nav iespējams iegūt EISā. Tas bija iespējams iegūt EISā, līdz ar to mēs arī izvēlējāmies iegūt caur EISu. Iepirkumu sistēmu, es domāju. (NP: Vai tad ir tādi noteikumi?) Vispirms ir jāpaskatās, kas ir EISĀ, tikai tad mēs varam rīkot iepirkumu procedūru, ja nav kaut kas atbilstošs mūsu prasībām.”

Dace Gaile

Dace Gaile
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja

“Katalogi, kas tur ir izveidoti, attiecībā uz standarta programmatūru pielāgošanu kaut kādām stundām, kuras var iepirkt, ir domāti tādiem uzlabojumiem un papildinājumiem sistēmām, kuras ir mūsu rīcībā, bet ne situācijai, kad tu paskaties uz to ciparu un apjomu, un tu saproti, ka tur var jaunu sistēmu vispār ieviest.”

Šajā gadījumā likums ir pārkāpts ar sākotnējo konkursu, kurš izsludināts par 220 reižu mazāku summu, nekā patiesībā vajadzēja.

Dace Gaile

Dace Gaile
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja

“Ja kaut kur kādreiz ir bijis kāds mazs iepirkums, kurš jau ir veikts ar skaidru apziņu, ka mēs viņu pletīsim ļoti plaši un vareni, tad sākotnējais iepirkuma apjoms bija jāapzina ar šīm nākotnes izvēles iespējām. Jo tas ir tieši pateikts likumā, kas ir paredzamā līguma cena, tas ko es gribu šodien, bet ar visām nākotnes izvēles iespējām.”

96 000 darba stundu nozīmē, ka firmai nepieciešami 25 speciālisti, kas strādās divus gadus astoņas stundas dienā tikai Rīgas pasūtījuma izpildei.

Uldis Putniņš
SIA ”WeAreDots”  programmprodukta “ACTO ERP” izstrādātājs

“(NP: Tas apjoms liekas milzīgs, tik daudz speciālistu vienam produktam.) Tā nav. Tas kur es iepriekš darbojos, 180 speciālisti bijuši, pāri pa 200 vienam produktam. (NP: Kas visu laiku to vien dara.) Kas visu laiku to vien dara. (NP: Vienam klientam?) Nu, pagaidiet. Tas ir gan vienam klientam, gan arī produkta attīstībai.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka pie Rīgas pasūtījuma tikuši godīgi un likumīgi. Tas, kāda iepirkuma metode izvēlēta, esot tikai un vienīgi pasūtītāja atbildība.