Kučinskis par Griguli: Tā ir bijusi vēlētāju izvēle un kārtējā klupšana

2 komentāri
Kučinskis par Griguli: Tā ir bijusi vēlētāju izvēle un kārtējā klupšana
FOTO: LETA

LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis ir nolēmis prasīt lielākas pilnvaras, lai varētu vismaz uz laiku izslēgt biedrus, ja rodas līdzīga situācija kā ar Eiroparlamenta deputāti Ivetu Griguli. Grigule ir sastrīdējusies ar saviem partijas biedriem un Ministru prezidentu Māri Kučinski.

Tagad par to ir informēti visi. Bet daudz nemanāmāka ir viņas darbošanās Vidusāzijas valstīs. Uz turieni deputāte ļoti bieži arī dodas.

Saskaņā ar ASV Valsts departamenta ziņojumu par cilvēktiesību ievērošanu Uzbekistāna ir valsts, kas neatbilst cilvēktiesību standartiem, cilvēkiem nav izvēles, par ko balsot, nav vārda brīvības. Savukārt žurnālisti, kas kritizē pastāvošo kārtību, tiek fiziski ietekmēti.

2005. gadā Andižānas provincē armija apšāva protesta akciju. Pēc oficiāliem datiem bojā gāja 187 cilvēki. Cilvēktiesību organizācijas uzskata, ka skaits ir daudz lielāks. Uzbekistānu 27 gadus pārvaldīja diktators Islams Karimovs. Pēc viņa nāves pērn tika rīkotas ārkārtas prezidenta vēlēšanas, kurās, kā jau prognozēts, uzvarēja valdošās partijas virzītais premjerministrs Šavkats Merziejevs. EDSO novērotāji šīs vēlēšanas novērtēja kā negodīgas.

Arī Kazahstānā cilvēktiesību ievērošana ir problemātiska. Valsti kopš 1991. gada pārvalda prezidents Nursultans Nazarbajevs. Tur 2016. gadā notika parlamenta vēlēšanas. Arī tās EDSO atzina par tikai daļēji demokrātiskām.

Abās vēlēšanās kā novērotāja piedalījās Eiroparlamenta delegācijas vadītāja Centrālāzijā Latvijas deputāte Iveta Grigule. Pretēji EDSO novērotājiem viņa esot atzinusi, ka vēlēšanas noritējušas demokrātiski. Viņa sniegusi virkni interviju Kazahstānas un Uzbekistānas televīzijas kanāliem, kur cildina pie varas esošos diktatorus un atzinīgi izsakās par iedzīvotāju augsto aktivitāti vēlēšanās.

Sarunā ar Nekā personīga Grigule atzīst, ka vēlēšanas Vidusāzijā nav notikušas godīgi, tomēr, esot tur, nevienam to neesot teikusi.

Centrālāzijas valstīs Grigule pavada daudz laika. Viņas pozitīvie atzinumi ir pretrunā ar to, ko par Centrālāzijas diktatūrām stāsta cilvēktiesību organizāciju ziņojumi. Oficiālie Centrālāzijas valstu izdevumi citē tieši Grigules izteikumus, un tie kalpo par piemēru tam, ka Eiropas viedoklis attiecībā uz demokrātijas ierobežojumiem nav vienots.

 

Par Grigules savdabīgajā aktivitātēm Vidusāzijā ir informēts arī premjerministrs Māris Kučinskis. Tās viņu nepārsteidz, bet viņš arī negrasās deputātei neko pārmest, jo ar Griguli atšķirībā no citiem Eiropas deputātiem jau sen kā nesarunājas.

Māris Kučinskis, Ministru prezidents (ZZS)

Mums nav tā… īsti ceļi krustojušies, es arī neesmu devis kādus uzdevumus vai kaut kādā ziņā pārrunājis. Es gan cenšos Briselē pirms kādām eiropadomēm, ir bijušas satikšanās ar mūsu deputātiem, mēs esam pārrunājuši, bet tas saistīts ir ar tādām pašām pozīcijām, kas Latvijai ir svarīgas.

Grigule ir aizvainota uz premjerministru Māri Kučinski un Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kas bija atļāvušies viņai pārmest par balsojumu Eiroparlamentā pret rezolūciju par Krievijas propagandas ierobežošanu. Lai brīvi varētu partijas biedriem izklāstīt savu sāpi, eirodeputāte izdzina žurnālistus no LZS Rīgas nodaļas sanāksmes, uz kuru pati bija presi saaicinājusi.

Nepatīkamā situācijā nonācis Latvijas Zemnieku savienības vadītājs Augusts Brigmanis. Grigule konfliktē ar apvienības premjerministru un Valsts prezidentu. Taču viņai ir izdevies panākt ietekmīgu partijas biedru atbalstu. Zemnieku savienības ģenerālsekretāru Arturu Graudiņu viņa ir pieņēmusi sev par palīgu, savukārt Rīgas nodaļas vadītājam Valdim Veinbergam nokārtojusi braucienu uz Briseli. Uz Brigmaņa aicinājumiem no partijas aiziet pašai Grigule nereaģē, tādēļ viņš nolēmis partijas kongresā prasīt sev lielākas pilnvaras.

Video

2 komentāri