6 komentāri

Otrdien valdībai būs jālemj par valsts pārvaldes reformu plānu, kas paredz padarīt efektīvāku valsts algoto cilvēku darbu. Valsts kancelejas iecerētās reformas nenesīs kardinālas pārmaiņas. Skarbākie punkti ir par valsts aparātā nodarbināto skaita samazināšanu par dažiem procentiem un mazāko valsts iestāžu likvidēšanu, tās pievienojot citām. Taču pat tik nelielas izmaiņas ir izsaukušas iebildumus, un pat premjera partijas biedri Saeimā draud reformu apturēt.

Valsts pārvaldē strādā 60 000 ierēdņu, policistu, juristu un grāmatvežu. Valsts kanceleja ir sagatavojusi plānu, kā šo cilvēku darbu padarīt efektīvāku.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Reformas mērķis ir, lai valsts darbā strādājošo algas būtu vismaz 80% apmērā no līdzvērtīga amata privātajā sektorā, lai izlīdzinātos algas un slodzes starp darbu veicējiem dažādās iestādēs. Jāpanāk, lai mūsu valsts darbinieku skaits atbilstu vidējam rādītājam Eiropas Savienībā. Patlaban Latvija atpaliek, zaudējot arī Lietuvai un Igaunijai.

Redzamākie pasākumi ir iecere likvidēt septiņpadsmit mazākās valsts iestādes un nodarbināto skaita samazināšana lielajās iestādes. Valsts kanceleja piedāvā samazināt strādājošo skaitu pa sešiem procentiem trīs gadu laikā. Kopumā tie būtu 3000 cilvēki. Ietaupītā nauda paliks iestādes rīcībā, palikušo darbinieku algu palielināšanai.

Iecerētās reformas ir diezgan maigas un saudzīgas, tomēr tām ir krietna pretestība. Dusmīgi ir daudzi likvidējamo mazo iestāžu vadītāji, tā nepatīk arī dažam deputātam. Valsts kontrole ir secinājusi, ka būtu iespējams likvidēt 17 mazākās iestādes, to funkcijas nododot citām. Taču reti kura iestāde ir gatava likvidēties.

Latvijas Sporta muzejs ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā, te strādā astoņi cilvēki. Tā krājums ir valsts aizsardzībā un nodošana citā padotībā nekādu ietaupījumu nedos. Valsts kontrole uzskata, ka muzeju var nodot Kultūras ministrijai vai pievienot Sporta akadēmijai. Muzejs cer, ka to pievienos turīgākai organizācijai – Latvijas Olimpiskajai komitejai. Ietaupījumu vai efektivitāti muzejs plānā nesaskata.

Agra Brūne

Agra Brūne
Latvijas Sporta muzeja direktore

Lietderība varbūt būtu, ka mūs gandrīz 20 gadu garumā, ka ir kaut kāda reorganizācija, tā mūs visu laiku grib kaut kur pievienot, atdot vai dod. Varbūt tas vienreiz beigsies, riņķa dancis ap muzeju kā mazo iestādi.

Pret reorganizāciju ir arī Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. Šīs iestādes uzdevums ir izmeklēt lidmašīnu, vilcienu un kuģu katastrofas, lai noskaidrotu cēloņus un gatavot rekomendācijas, lai tās neatkārtotos. Iestādes neatkarību sargā Eiropas likumi. Pievienot citām, radniecīgām iestādēm biroju nevarot, jo var rasties interešu konflikts, ja jāvērtē, piemēram, Satiksmes ministrijas atbildība. Iestādē ir desmit darbinieki. Septiņi izmeklētāji, jurists lietvedis un grāmatvedis.

Ivars Alfrēds Gaveika
Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktors

(NP:To nelaimes gadījumu jau nav tik daudz. Vai jūsu izmeklētāji ir pietiekami noslogoti?) Tas jāskatās kurā gadā. Aviācijas nelaimes gadījumu pagājušogad nebija. Bija nopietni incidenti. Nopietni incidenti arī mums ir jāizmeklē.

Valsts dzelzceļa administrācijas nav ne jurista, ne grāmatveža, ne lietveža štata vietas. Visu darot paši, un iemeslu pievienoties citām iestādēm administrācijas direktors Juris Iesalnieks neredz. Organizācija naudu no budžeta nesaņem, to finansē no dzelzceļa ienākumiem.

Juris Iesalnieks
Valsts dzelzceļa administrācijas direktors

Jautājums par mūsu funkciju nodošanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ir ļoti vecs, no 2000. gada. Šis jautājums ir parlamentā skatīts, valdības sēdēs skatīts nepārtraukti. Pēdējoreiz 2016. gadā pirms dzelzceļa likuma izmaiņām. Un vienmēr ir nolemts, ka vislētāk, visefektīvāk valstij ir, ka to dara nozares speciālā iestāde. Pats tas pirmnostatījums, ka automātiski mazs, tas nozīmē neefektīvs, tas ir ļoti dīvains un, protams, ka neizprotams, jo man liekas, ka lielākās iespējas kaut ko valstij ietaupīt ir taisni lielajās treknajās iestādēs.

Trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija par ieceri likvidēt 17 mazās valsts iestādes uzklausīja Valsts kontroli un Valsts kanceleju. Par pārvaldes reformu atbildīgo Valsts kancelejas vadītāju Jāni Citskovski komisijā negaidīja silta uzņemšana. Vispirms viņu par sēdes nokavēšanu pāris minūtes kaunināja komisijas vadītājs Andris Bērziņš: “Lai citiem aizrādītu, jums pašam ir jābūt disciplinētam. Kā jūs varat vadīt pārējos ierēdņus, ja jūs nevarat pats sevi savest kārtībā.”

Pēc tam deputāte Aija Barča draudēja pielikt visas pūles reformas plāna apturēšanā, ja darbinieku skaits būs jāsamazina arī Sociālās aprūpes centros, jo tie ir valsts pārvaldes iestādes. Barča ir arī Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja un cenšas turēt varas grožus sociālās aprūpes jomā.

Aija Barča

Aija Barča
Saeimas deputāte (ZZS)

Ja Labklājības ministrija ir piekritusi šādam aprūpes plānam, es katrā gadījumā gan ministru prezidentu aicināšu, gan arī politisko partiju apvienību ko es pārstāvu, šo plānu nesasteigt.

Barča ir satraukta, jo esot uzsākts process, lai no Sociālās aprūpes centriem pārvietotu tos invalīdus, ko var aprūpēt mājās.

Aija Barča

Aija Barča
Saeimas deputāte (ZZS)

Un tur paliks tikai visslimākie. Tādēļ pateikt, ka tur 6% vairs nebūs darbinieku, es domāju, tas ir ļoti pārsteidzīgi. Pie kam esmu informēta, ka arī Labklājības ministrija jau vairākkārt ir Valsts kancelejā savu viedokli sniegusi, un es tiešām vakardien Publisko izdevumu revīzijas komisijā biju pārsteigta, ka nekas netiek ņemts vērā.

Par reformu atbildīgais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidro, ka atlaižamo darbinieku skaits ir tik neliels, ka iestādes daudz var ieekonomēt, neatlaižot tieši ierēdņus vai speciālistus, bet optimizējot lietvedību, grāmatvedību vai citas atbalsta funkcijas. Valsts kancelejas direktoram bieži nākoties uzklausīt neapmierinātu iestāžu vadītāju brīdinājumus, ka reformas neizdosies – viss paliks pa vecam.

Jānis Citskovskis

Jānis Citskovskis
Valsts kancelejas direktors

Reformas, kas notiek valsts mērogā, izglītības reforma vai jebkura cita, tā sistēmas pretestība iekšējā, cilvēki, kuri ir strādājuši desmit piecpadsmit divdesmit gadus, viņi dabiski atceras, ka pirms tevis ir bijuši ne viens vien, kurš ir aicinājis reformēt. Konkrētajā gadījumā tika piesaukti tie laiki, kad politikā vēl darbojās Ainārs Šlesers. Līdz ar to skaidrs, ka tā inerce ir liela, un viņi ir piedzīvojuši jau trīs mēģinājumus vai izdzīvojuši, un šo uztver kā kārtējo mēģinājumu. Tiešs vai netiešs signāls, trīs pārdzīvojām, arī šo kārtējo reformas stāstu pārdzīvosim.

“Nekā personīga” aptaujātie koalīcijas partiju pārstāvji sola, ka reformas plānu valdībā apstiprinās. Arī premjers ir optimisma pilns.

Māris Kučinskis

Māris Kučinskis
Ministru prezidents (ZZS)

Protams, ka beidzamā nedēļā katrs gribētu būt izņēmums, uz ko neattiecas tā nav reforma, ja par to nediskutē, un visi ir apmierināti.

Līdz šim neaizskaramību no reformā iecerētās optimizācijas ir panākusi armija, diplomātiskais korpuss, drošības iestādes un KNAB. Tāpat netiks aizskarti Eiropas naudas apguvei piesaistītie speciālisti. Citiem uz imunitāti cerību neesot.

Māris Kučinskis

Māris Kučinskis
Ministru prezidents (ZZS)

Bet reforma notiks, un es ceru, ka šajā izvērtējuma procesā nāks vēl jaunas atziņas. Jo vienlaicīgi mums ir arī jāatmet liekās kustības, jābūt daudz efektīgākiem, jo no manas puses ir tāds diezgan skaidrs uzstādījums. Protams, mēs gribam arī profesionāļus redzēt ierēdniecībā. Gribēsiet algas, šie ir jūsu avoti.

TOP komentāri

  • Dainis Bērziņš
    +6 +6 0

    Dainis Bērziņš

    Iereidņu skaits minisrijäs un deputätu skaits Saeimä,ir jäsamazina lìdz tädam lìmenim,kä tas ir Šveicè un Luksemburgä!!!👎👎👎👎
  • Citizen UK
  • Jūs ko mīlīši
    +5 +5 0

    Jūs ko mīlīši

    ..tad jau sāks kauties,kurš paliks kurš nē…bet tad gan būtu interesanti paskatities kā viens otru slīcinātu…jo no siles grūti kādu noraut,jo jau pieraduši,zīst kamēr vel var…..

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl