1 komentārs

Par iespējamu ZZS un arī Ingunas Sudrabas partiju nelikumīgu finansēšanu aizdomās turētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šonedēļ intervijās braši aizstāvējās. Noziegumi, kuros viņš tiek vainots, tādi nevarot būt. Kukuļus viņš mēdzot dot, jo citādi nevarot.

Krūmiņš norādīja, ka īstā Latvijas nelaime slēpjoties pavisam citur, atklājot, ar kādām netīrām darbības metodēm savu labklājību varētu būt vairojuši Ventspils mērs Aivars Lembergs un bijušais premjers Andris Šķēle. Daži no Krūmiņa stāstiem attiecībā uz Lembergu apstiprinās un gala lēmumu par to teiks tiesa.

Atšķirībā no Krūmiņa iezīmētajiem lielākajiem ļaunumiem, uzņēmējs nekad nav bijis amatpersona, viņš nav tik piesardzīgs, cik viņa daudz piesauktie Lembergs un Šķēle, un Krūmiņš vāji orientējas  Latvijas likumos. Miljonārs nedomā, ka  mēra un tiesneses dzīvošana viņa Jūrmalas apartamentos būtu kas nosodāms, un Krūmiņa izpratnē viņa galminiekiem tas pat pienākas.

Tieši pirms 40 gadiem Rīgas kinostudijā tapa vēsturiska filma Zobena ēnā, kas izstāsta skumjo leģendu par Turaidas rozi. Tikai retais titros ierakstīto filmas direktora vietnieku Jūliju Krūmiņu sasaista ar odiozo, vienmēr sabiedrības centrā uzturēties mīlošo uzņēmēju Jūliju Krūmiņu. Taču tas ir tieši viņš. Karjeras sākumā kino vidē sevi atradušais Krūmiņš arī pret notikumiem savā dzīvē izturas kā pret spēli, kurā katram jāspēlē loma pēc viņa rakstīta scenārija.

Krūmiņš izglītojies Maskavā Kinematogrāfijas institūtā, kādu laiku pastrādājis ”Mosfilm” un Rīgas kinostudijā, un tāpat kā citi Latvijas pazīstamie oligarhi savu biznesu sācis ar puķu audzēšanu un pārdošanu plašajā Krievijā.

1986. gadā Aijai Orniņai ir 22 gadi. Krūmiņš tolaik iedvesmoja. Brauca košas krāsas žigulītī, viņam daudz nekas nepiederēja, bet Krūmiņš  zinājis, ka reiz būs miljonārs.

Aija Orniņa, Atstādinātā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja

Toreiz viņš nebija ne biznesmenis, ne tas, kas viņš ir šodien. Bet, viņu klausoties, viņa mērķtiecībā, protams, man likās, ka viņš ir mazliet, ja tā var teikt, jucis. Bet nedaudz atskatoties atpakaļ, viņš zināja, ka to visu sasniegs. Kā nu viņš to ir sasniedzis…

Ziedu audzēšanas un tirdzniecības kooperatīvs uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas tiek pārdēvēts par SIA Man-Tess. Kādā tieši veidā Krūmiņš tika pie naftas pārkraušanas termināļa Rīgas ostā, tā laika prese neraksta. Taču 90 gadu vidū netrūkst ziņu par slepkavībām saistībā ar Man Tess blakus esošo termināļu īpašniekiem, kas raksturo tā laika biznesa vidi.

Lat West East termināla līdzīpašnieku Sergeju Generalovu ar radiovadāmu spridzekli uzspridzina mājas liftā, bet B.L.B. termināla līdzīpašnieku Valēriju Lihačovu no lidostas Maskavā aizved un nošauj nezināmi vīri, kuri uzrādījuši miliču apliecības. Par draudiem Jūlijam  Krūmiņam neraksta, bet ieroča nēsāšanas atļauja viņam jau tolaik ir.

Naftas pārkraušanas biznesā iegūtā nauda rada arī  vēlmi piederēt elitei. 93.gadā  Jūlijs Krūmiņš  kļūst par kluba 21 biedru, ko var  uzskatīt par aizmetni tobrīd ietekmīgajai politiskajai partijai – Latvijas ceļam.Vēlāk  Politikas jaunpienācēja Ainara Šlesera partijas  biedru Raimondu Paulu Jūlijs Krūmiņš izveido par Man-Tess piederošā muzikālā centra Vernisāža simbolu, bet pašu partijas vadītāju Šleseru piepulcē savai  ģimenei  bērnu ballītē  Baltezera villā.

Sliktā pieredze  neliek apstāties, Krūmiņš vēlāk  ziedo gan Repšem, gan Zatleram, gan Sudrabai – katru vēlēšanu lielākajām cerībām. 90 gadu beigās Krūmiņa īpašumus izdevums Bizness un Baltija novērtē ar 3 miljoniem dolāru. Viņš biznesā ieguva arī lielākos ienaidniekus. Lietā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kas pašlaik tiesā tuvojas noslēgumam, Krūmiņš stāsta , ka Lembergs ļaunprātīgi izmantojis amata stāvokli, pieprasot daļas Ventspils ostas tranzīta uzņēmumos.

Uzņēmēja Jūlija Krūmiņa liecības tiesā pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu, Ansi Sormuli 

2010.gada 21. septembris

To, ka viņš (Lembergs)  ir aiz kaut kāda ofšora paslēpies, to mēs zinājām. Bez viņa atbalsta neviens projekts nebūtu bīdīts uz priekšu. Kad mēs sākām būvēt naftas parku 100, tas bija tas laiks. Nedeva to atļauju būvēt to termināli. Rakstīja ,  tātad, jādod  dāvinājums pret kaut ko. Nerakstīja jau ”kukulis”, rakstīja, ka dāvinājums.

Juris Juriss, prokurors

Viņš (Krūmiņš) bija viena no personām uzņēmējdarbībā tajos laikos, kas ir redzējusi, kāda bija tā uzņēmuma dibināšana, kapitāla piesaiste, tajā skaitā kļuvis par tām personām, kura uzņēmums ir cietis, tādēļ, ka kāds gribējis sagrābt cita biznesu un vairot savu labklājību. Tas saskaņā ar apsūdzību ir Aivars Lembergs, kurš 90 gadu vidū no šobrīd liecinošās personas Jūlija Krūmiņa ieguvis nelikumīgi  šīs te daļas vienā konkrētā uzņēmumā. Kopsummā 75 tūkstošu latu vērtībā, bet tā ir tikai nominālvērtība,kas savukārt pavēra iespējas vairākus 10 miljonus ienākumus saistībā ar naftas produktu pārkraušanu Ventspilī.

Par otru galveno šķērsli sava  biznesa attīstībai Krūmiņš nosauc  kādreizējo premjeru Andri Šķēli, kuram esot slēptas intereses Rīgas ostā. Krūmiņš sastrīdējās ar Andri Šķēli un tāpēc esot pazaudējis savu biznesu ostā.Tagad viņš stāsta, ka Šķēle no viņa  prasīja 2 miljonu kukuli. Viņš naudu nav devis. 2011.gadā Krūmiņš pārdeva  teju visu Man Tess uzņēmumu grupu un pārcēlās uz Austrāliju. Tomēr Austrālijā Krūmiņam ir garlaicīgi. Pēc sabiedrības, zoles un medībām alkstošais Krūmiņš drīz atgriežas un uzsāk vairākus nekustamā īpašuma projektus Jūrmalā.

Krūmiņa projektiem zaļzemnieka Gata Trukšņa vadītā pašvaldība dod pilnīgu zaļo gaismu. Divi gadi ir veiksmīgi, bet nu Krūmiņš  nonācis slimnīcā, Truksnis kritis, un vēl līdzi sev Krūmiņš parāvis citus. Korupcijas apkarotāji pārbauda, vai  Krūmiņš nav iesaistīts  Jūrmalas mēra  pārstāvētās partijas slēptā finansēšanā. Un, vai Trukšņa izmitināšana Krūmiņa ekskluzīvajā 4 istabu dzīvoklī  nav definējama kā kukulis.

Gatis Truksnis, Bijušais Jūrmalas mērs (ZZS)

Vai jūs dzīvojat Turaidas kvartālā? Jūs dzirdējāt atbildi. Vai jūs tur uzturaties? Jūs dzirdējāt atbildi. Vai jums ir dzīvoklis, kurā jūs uzturaties? Jūs, dzirdējāt, nē, es tur neuzturos šobrīd. Kā jūsu mantas tad tur atradās? Jūsu pase, piemēram ? Nē, es tur uzturējos, es tur neuzturos, es tur uzturējos pagaidu tāpēc, ka manā adresē, kur es īrēju un kur man īres līgums ir līdz nākamā gada februāra mēnesim, tas ir Kuldīgas ielā gribēju veikt remontu un uz brīdi, kamēr veicu remontu, pārvedu savas mantas un gribēju veikt tur remontu. Viss ir pilnīgi likuma ietvaros, viss ar samaksām, īres līgumiem, viss ir pilnīgā kārtībā. Cik jūs samaksājāt ? Kolēģi. Neuzdosim šos jautājumus, es nezinu no galvas visas šīs te lietas.

Līdzīgu stāstu stāsta arī Krūmiņa sena draudzene, patlaban atstādinātā tiesnese Aija Orniņa. Arī viņai bijis paredzēts remonts  dzīvoklī, tāpēc lūgusi Krūmiņa meitai iespēju apmesties Turaidas apartamentos Jūrmalā. 

Lai arī Krūmiņš saka, ka palīdz visiem, Turaida apartamentos viņš ielaiž tikai šos viņam vērtīgos cilvēkus. KNAB tur aizdomās, ka tiesnese par 5 tūkstošiem solījusi izlīdzēt  Krūmiņa draugam Jurim Miķelim pašas vadītajā tiesā. 

Šī nav vienīgā lieta, kuru ar tiesnesi Orniņu ir apspriedis  Krūmiņš. Uzņēmēju ir interesējis, kā varētu ietekmēt Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietu. Tajā tiek tiesāts vēl viens Krūmiņam tuvs cilvēks bijušais Latvenergo viceprezidents Aigars  Meļko, pie kura automašīnā atrada 146 tūkstošus. Pirmā tiesu instance pret Meļko bija negaidīti maiga, un piesprieda tikai naudas sodus. Tiesa atrada   likuma iespēju pārkvalificēt smagos kukuļošanas pantus uz daudz maigāko  komerciālo  uzpirkšanu.

Šo spriedumu rakstīja Orniņas kursa biedrene Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča. 

Krūmiņa nosauktais lielākais Latvijas ļaunums – Šķēle un Lembergs ir bijušas  amatpersonas, un Krūmiņa izpratnē ”po ponatjiem” –  kukuļošanas  aizliegums attiecas vien uz viņiem, bet ne uzņēmējiem. Tāpēc viņš savu vainu nesaskata.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl